Pelni tiešām ir vislētākais un visvērtīgākais organiskais mēslojums dārzā, bet ir nianses, kuras noteikti ir jāzina un to nedrīkst bārstīt, kur vien sirds kārojas, to reāli ir jāiemācās.
Pelnu ievada reklāmā parasti tiek teikts, ka tajā ir vairāk nekā 50% elementu no Mendeļejeva tabulas, ka pelnos ir ļoti daudz kālija, fosfora, kalcija, magnija, bora un sēra, bet absolūti nav slāpekļa, turklāt galvenā īpašība ir tā, ka atskābina skābās augsnes un palīdz cīņā ar slimībām un kaitēkļiem, varētu likties, ja jau tā, tad beram visur un dzīve izdevusies, bet tā tomēr nav.
Vispirms tev ir jāzina kā atšķiras pelni, kādiem augiem tas der un kādiem ne. Ja der, kā lietojam, vai drīkstam lietot un kādi savienojumi var padarīt pelnus pat bīstamus tavam dārzam.
Cik dažādi ir pelni?
Vispirms zini, ka visvērtīgākos pelnus mēs saņemam no lapu koku, vīnogu, dažādu lapu, dažādu lakstu dedzināšanas, pavasarī kopjot dārzu, visas dabīgās augu atliekas nodedzinātas dod vērīgus peldus, bet nederēs ogļu pelni, tur nav iepriekšminētās minerālvielas, bet daudz sērs, tā ir cita tēma, absolūti nederēs līmētu materiālu, papīra dedzināšanas pārpalikumi, mazāk vērtīgi būs skuju koku pelni. Turiet sausus.
Atkarībā no tā, kas ir bijis sadedzināts, tāds arī būs minerālvielu procents, tāpēc, piemēram, ja tiek sadedzināts
- bērzs, 40% kalcijs, 5-6% fosfors, 12-13% kālijs, 2-3 % magnijs,
- salmus dedzinot, 20-30% kālijs,
- vīnogulāju stiebru pelnos 21%fosfors, 32%kālijs, 17%kalcijs,
- priežu, citu skuju koku koksnes pelnos 1%fosfors, apmēram 7% kālijs bet kalcijs var būt līdz pat 50%, bet citām kultūrām, piemēram, vīnogām kalcijs var būt pa daudz un veicināt hlorozi.
Kādiem augiem der un kādiem neder?
Jau pēc nosauktā redzam, ka pelni ļoti padara augsni sārmainu un ne visiem augiem tas der.
KURIEM TOMĒR IESAKA, BET PRĀTĪGI : gurķi, tomāti, paprika, vīnogas, burkāni, zemenes, avenes, upenes, ērķšķogas, kartupeļi, salāti, loki, kabači, bumbieres, ābeles, plūmes, ķirši, sakuras visi sārmainas augsnes mīlošie augi, kuriem netīk hlors.
Vīnogām tīk vīnogu atlikumu pelni, jo kā mēs iepriekš konstatējām, pārāk liels kalcija daudzums var veicināt vīnogām hlorozi.
KATEGORISKI AIZLIEGTS lietot skābuma mīlošiem augiem, tie ir: hortenzijas, acālijas, rododendri, visi skujeņi - egles, priedes, kadiķi, baltegles, mahonjas, īves, lavandas, krūmmellenes, kamēlijas, kliņģerītes, redīsi, skābenes, arbūzi.
Kopumā, nedrīkst lietot pelnus, neatkarīgi no augu veida, ja augsne jau ir ļoti sārmaina, tādēļ, pirms lietot pelnus, būs jāmēra augsnes ph, šis izziņas process ir nozīmīgs ne tikai šajā pelnu lietošanas gadījumā, jums būs jāzina savas augsnes ph līmenis, kad piebarosiet augus pavasarī, bet par to citu dienu noteikti izstāstīšu!
Pelnus nedrīkst lietot augsnēs, ja tajās ir pārāk liels kālija daudzums, to var uzzināt, protams, nododot augsnes analīzes vai arī novērojot, ja dārza augi priekšlaicīgi nomet lapas, ābolu un bumbieru mīkstums kļūst brūns, tomātiem atmirst jaunie dzinumi, veidojas balti pleķi uz lapām, tādā gadījumā labāk pelnus nelietot.
Atceramies, ja audzējam jaunstādus, šajā stadijā augiem vairāk nepieciešams slāpeklis, tāpēc pelnus drīkst izmantot tikai ļoti mazā daudzumā.
Pelni kopā ar citiem savienojumiem, kur slēpjas bīstamība?
ATCERIES!
Pelnos NAV slāpekļa, bet pavasarī slāpeklis ir ļoti neieciešams augiem. Tomēr ir jāzina, ka nedrīkst kopā lietot pelnus un slāpekļa saturošos minerālmēslojumu, bet visos pavasara mēslojumos slāpeklis ir daudz, arī minerālmēslojumus, kuros daudz fosfors, augi var apstādināt attīstību, vai aiziet bojā.
Šajā procesā notiek ķīmiskas reakcijas, kuru rezultātā slāpeklis pārtopot par amonjaku un izkūp, tādējādi augiem sāk trūkt katastrofāli slāpeklis un citi procesi.
Tādēļ izmantojot pelnus, tos noteikti jāiestrādā zemē, tikai uzbēršana daudziem augiem nekādu labumu nedos.
Kā izvairīties no tā, ka nedrīkst jaukt pelnus un minerālmēslojumus?
To iesaka darīt ar lielu laika atstatumu, tas viens. Otrs, esmu redzējusi kā viens vīnogu audzētājs savā laukā dara šādi: starp vīnogu stādiem augsnē dziļi iestrādā pelnus, bet pa rindām jau piebaro ar minerālmēslojumiem, lai vielas nesajauktos.
Vārdu sakot, ir ko padomāt. Lielā kļūda, kur pelnus bārsta uz zāliena un uzreiz ber arī minerālmēslojumu.
Kuriem tomēr iesaka, bet prātīgi
Gurķi, tomāti, paprika, vīnogas, burkāni, zemenes, rozes, kartupeļi - jo sevišķi, bet jāsadala 4 stadijās - izziniet kad, salāti, loki, kabači, visi sārmainas augsnes mīlošie augi, kuriem netīk hlors.
Jā, ja jūsu augsne ir katastrofāli skāba un smaga, tiek stādīti sārmainu augsni mīloši augi, pelni uzlabo augsnes irdenumu, atskābina, bet arī te pelnu daudzums atkarīgs no tā, cik bieži jūs izmantojat organisko mēslojumu.
Ļoti vispārīgi par lietošanas daudzumu: ja augsne ir kūdraini skāba, smaga un traki skāba: 700g uz 1m2, ja tiek dedzināti lapu koki, bet, ja tiek izmantoti salmu pelni, tad vairāk 1,5-3kg uz 1m2. Jūtiet, nav tik vienkārši!
Bet, ja nav nepieciešams mainīt augsnes skābuma līmenis, bet izmantojam kā kālija - fosfora mēslojumu, 100-150g ( glāze- pusotras glāzes) uz 1m2.
Veģetācijas periodā varam izmantot šķidrā veidā-1 glāze uz 10 l ūdens un vienkārši periodiski uzlejam uz sārmainas vides mīlošiem augiem, piemēram, gurķi, tomāti, kāposti.
Pret kaitēkļiem
Pelnus izmanto cīņai pret kaitēkļiem, lūk, dažas receptes.
- 400g uzlej verdošu ūdeni, notur dažas stundas, nokāš, pievieno saimniecības ziepes un šo koncentrātu ielej ūdenī tā, lai izveidotu 10 l darba šķīdumu un miglo caur lapām sausā, bezvēja laikā - sīpoliem, lokiem.
- Sasmalcina pelnus, auga lapas samitrina un uzber pelnus; kartupeļi, zemenes, loki.
- Vienādās daļās sajauc pelnus, saimniecības ziepes un tabaku, uzlej ūdeni, ļauj nostāvēties un uzpūš caur lapām - palīdz pret miltrasu un laputīm ērkšķogām, upenēm.
- Ja lietojam pelnus kā mēslojumu, iestrādājam augsnē, ja izmantojam pret gliemežiem, apberam, piemēram, viegli ap zemeņu stādiem, lokiem, kāpostiem, bet atceramies vēlreiz un vēlreiz, arī šī cīņa pret kaitēkļiem un slimībām tikai sārmainu vidi mīlošiem augiem.
Kur dabūt pelnus?
- Pavasarī kopjot dārzu, augu atliekas - visvērīgākie pelni.
- Vasaras laikā savos grilos dedziniet vērtīgākus zariņus, nevis tikai grila ogles.
- No kamīniem, ja neizmantojam koksni ar līmvielām, papīriem utt.
SAGLABĀJAM SAUSU!
Ja galīgi nav kur likt pelnus, sakrājiet un izmantojiet kompostā.
Ko kamīniem sakrātus pelnus februārī izmanto kā SOS līdzekli, proti, kad sākas asā pavasara saule, kas atspīd no sniega un papildus dedzina augus, var vieglā kārtā uzpūderēt sniegu tā, lai tas neatspīd uz augiem, bet to var darīt tūjām, bet ne rododendriem vai citiem skābummīļiem.
Par tūjām un pelniem
Kā mēs zinām, ceru, ka zinām, tūjas nav skābummīles, bet ph līmenis ir 5-6, tas nozīmē - viegli skāba, pat sārmaina vide. Tā, ka Latvijā mums ir augsnes, kas ir katastrofāli skābas, arī mūsu dārzniecībā ir viena lauka mala, kurā ir traki skāba augsne un tur mēs šad un tad pelnus uzberam, bet tas nederēs mālainajās augsnēs, kur jau varētu būt, ka šad un tad vajag pat pieskābināt.
Un vēl reizi, atceries, AUGIEM, KAS IEGĀDĀJAMI PIE MUMS - hortenzijām, rododendriem, acālijām, mellenēm, priežu niwaki - bonsai kokiem pelnus NĒ! Ja citi vēl pacietīs, šie nē!
Ja jūti, ka tas viss ir pa sarežģītu, labāk konsultējies ar savu dārznieku un pa solītim sāc izmantot pelnus, ne visam dārzam uzreiz.
Labi padomi (no LA.LV)
Ko darīt ar pelniem?
- Mājdzīvnieki bez specifiskas smakas. Sauja pelnu, ierīvēta dzīvnieka kažokā, neitralizē nevēlamas smakas.
- Savāc šķidrumus no bruģa, asfalta. Ja uz piemājas bruģa kaut kas izlijis, pat krāsa, nekavējoties uzberiet šķidrumam pelnus. Tie lieliski absorbēs šķidrumus, un traips mazināsies vai pazudīs pavisam, atkarībā no izlijušā šķidruma.
- Bagātina kompostu. Izmantojiet pelnus kā dārza mēslojumu. Iekaistiet komposta kaudzē - komposts bagātināsies ar pelnos esošajām vielām, un ar tām vēlāk pabarosiet dārza augsni.
- Ierocis pret dārza kaitēkļiem. Vienmērīgi izbārstiet pelnus gar dobēm; tas atbaidīs gliemežus un citus kaitēkļus.
- Izkausē ledu. Slideno taciņu sezona ir sākusies. Izmanto koksnes pelnus, lai nokaisītu pagalma celiņus, nekaitējot augsnei.
- Kontrolē dīķu aļģes. Viena ēdamkarote pelnu uz ~ 4 m3 ūdens būs pietiekami, lai bagātinātu ūdeni ar kāliju. Tas stiprinātu citus ūdens augus, kas konkurē ar aļģēm un palēninās to augšanu.
- Piebaro tomātus. Augiem, kas mīl kalciju, pelni ir laime. Stādot tomātus, ieber 1/4 glāzes pelnu tieši zem stāda.
- Notīra nokvēpušās kamīna durvis. Mitrs sūklis, kas iemērkts pelnos, palīdzēs noberzt sodrēju atlikumus no stikla.
- Ziepju sastāvdaļa. Sajaucot pelnus ar ūdeni, veidojas sārms, ko pēcāk var sajaukt ar dzīvnieku taukiem un vārīt ziepes.
- Spodrina sudrabu. Pelnu un ūdens pasta ir brīnišķīgs, netoksisks sudrablietu pulētājs. Tās atgūst spožumu.
Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv
