Rudenim piemīt košas krāsas un bagātīga garšu buķete. Īpaši mūsu platuma grādos, kur daudzviet tiek novākta raža. Un, lai arī latvietis ir īstens kartupeļu ēdājs, neizpaliek arī lielākā oga pasaulē – ķirbis, kas parasti izaug un nogatavojas kaut kur dārza stūrī, ne īpaši kopts, ne lutināts.
Tomēr tieši ķirbis kļūst par savdabīgu sportistu - tas tiek svērts un mērīts, tiek rīkotas smagākā ķirbja celšanas sacensības, no tā tiek grebtas skaistākās helovīna ķirbjgalvas jeb Jack o’ Lanterni (Helovīna tradīciju 19.gadsimtā Amerikā ieveda īru imigranti. Svētki tulkojumā no gēlu valodas apzīmē ražas svētkus). Nezinu nevienu citu dārza velti, kam tiek pievērsta tik liela uzmanība. Kā arī tam piemīt maģija pārvērsties karietē, kuras mistiskais spēks pusnaktī gan zūd. Un Pelnrušķīte nav vienīgais stāsts, kurā ķirbis spēlē otrā plāna lomu. Un kā vēsta dati, tas ir ļoti veselīgs.
Par ķirbi
Ķirbim ēdams ir viss, precīzāk izmantojams viss. Varbūt izņemot stīgas, kurām ir zināma līdzība ar vīnogulājiem, tās var atstāt kompostam. Sēklas, ziedi, augļa mīkstā daļa, miza un pat kāts. Kaut kādā ziņā ķirbi varētu nosaukt par mūžīgo augli, jo tiklīdz sēklas ir iesētas, tās pēc zināma laika izdzen asnus, veido stīgas, tad parādās lapas. Tie uzzied, izaug augļi, nogatavojas. Tad tos novāc un… pirmās ko atkal izņem ir sēklas. Starp citu, vidēji katrā ogā ir apmēram 500 sēklas. Pats ķirbis ir 90% ūdens un tajā ir mazs kaloriju daudzums.
Amerikāņu pīrāgs
Ķirbis īpaši populārs ir Amerikā. Tie amerikāņiem ir divu lielu svētku dalībnieki. Jau pieminētās Helovīna nakts atribūts un Pateicības dienas, ko svin novembra ceturtajā ceturtdienā - sauktu arī par Ražas svētkiem. Svētkos vēl bez tītara galdā tiek celts tradicionālais ķirbju pīrāgs. Un pīrāgs ir patiesi gards. Tā izcelsme ir Francija (kas gan par to būtu šaubījies). Pīrāga recepti nozaga briti, un aizbrauca kolonizēt Ameriku, to paņemot sev līdzi. Piedāvāju izmēģināt tieši franču variantu! Uzlieciet Madonnas dziesmu “American Pie” un sākam!
View this post on Instagram
Sastāvdaļas:
-ķirbis;
-olas;
-saldais krējums;
- baltais un brūnais cukurs
- sviests
- milti
-malts muskatrieksts
-kanēlis
-ingvers
-krustnagliņas
Pagatavošana:
- ķirbi sagriež nelielos gabalos un cep 160 grādos 30 - 40 minūtes;
- mīklu gatavo no apmēram 200 gr miltu, ēdamkarotes sviesta, 2 olu dzeltenumiem, nedaudz sāls un cukura. Masai pielej pusglāzi ūdens un maisot izveido mīklu; mīklai jābūt gaisīgai.
- kad mīkla ir samīcīta, to ietin pārtikas plēvē un uz 30 minūtēm ledusskapī iekšā;
- no pāris ēdamkarotēm baltā un brūnā cukura uzvāra sīrupu;
- izceptam ķirbim pievieno pusglāzi saldā krējuma, olu dzeltenumus, šķipsniņu sāls un pa šķipsniņai katras garšvielas. Ar blenderu samaisa ķirbi ar pārējām sastāvdaļām, pielej klāt cukuru sīrupu;
- izņem no ledusskapja mīklu, izrullē apmēram puscentimetru biezā kārtā un ieliek to tortes formā, tā lai uz augšu būtu uzlocītas mīklas malas, un ielej sablendēto ķirbja pīrāga pildījumu;
- cep pīrāgu cepeškrāsnī ar diviem piegājieniem: sākumā 15 minūtes 220 grādos, pēc tam stundu - 180 grādos. Voila! un pīrāgs gatavs. Tik atdzesējam un… piedzeram pienu.
Ķirbju latte
Šī recepte ir vienkārša un tās pagatavošana prasa mazāk nekā 10 minūtēs.
Sastāvdaļas:
- piens;
-ķirbju biezenis;
-cukurs vai jeb kāds saldinātājs;
- vaniļa;
- ķirbja pīrāga garšvielu maisījums;
- kafija jeb espreso;
- putukrējums.
Pagatavošana:
Pienu uzsilda kopā ar biezeni, pievieno cukuru un pīrāga garšvielas, pēc tam vēl vaniļu. Biezumus pēc patikas var noliet vai atstāt, un to visu pievieno jau pagatavotam espreso. Putukrējuma cepurīte gaumes un diētas jautājums. Un latte gatava!
10 fakti par ķirbjiem
- Pārsteidzošā kārtā ķirbis tiek uzskatīts par ogu.
- Nosaukums “ķirbis” cēlies no vācu vārda “pepon”, kas nozīmē “liela melone”. Angliski ķirbi sauc par pumpkin.
- Tiek uzskatīts, ka ķirbju izcelsme ir Centrālamerikā pirms vairāk nekā 7500 gadiem.
- Ķirbju sēklas satur daudz labu uzturvielu veselībai, jo tās ir piepildītas ar vitamīniem, minerālvielām un nepiesātinātām taukskābēm.
- Ir vairāk nekā 45 dažādu veidu ķirbji.
- Daudzi cilvēki domā, ka ķirbji ir oranži, taču tie var būt arī baltā, dzeltenā, sarkanā, zilā vai zaļā krāsā.
- Pēc ķirbja sagriešanas, tas svaigumu saglabā septiņas līdz desmit dienas.
- Smagākais ķirbis, saskaņā ar Ginesa rekordu grāmatu, izauga 2016. gadā Vācijā un svēra nedaudz virs 1190 kilogramiem. Tas ir 1971. gada izlaiduma Ford Maverick svars.
9. Ķirbis ir lielisks beta karotīna avots, kas piešķir tam oranžo krāsu (tāpat kā burkāniem un saldajiem kartupeļiem). Beta karotīns pēc ēšanas pārvēršas par A vitamīnu, kas ir lieliski piemērots acu un ādas veselībai un atbalsta imūnsistēmu.
10. Viegli grauzdētas ķirbju sēklas ir gan garšīgas, gan sātīgas. Tajās ir maz kaloriju un daudz olbaltumvielu un dzelzs.
Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv