“Ar katru desmitgadi mūsu tautas tradīcijas un vērtības mazinās, arvien sašaurinās, līdz var izzust pavisam. Tāpēc, manuprāt, šodien latviešiem dziesmu svētki ir akūti nepieciešami, jo tie tur mūs kopā un vieno mūsu mazo tautiņu,” saka dziedātāja Ieva Sutugova.
XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos viņa piedalīsies kā Kultūras un atpūtas centra “Imanta” skanīgā sieviešu vokālā ansambļa “Fortuna” dziedātāja un vadītāja.
Pāri visam - milzīgs prieks
Cik vien Ieva sevi atceras, viņa vienmēr ir piedalījusies dziesmu un deju svētkos - vispirms vairākkārt Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, un šogad jau ceturto reizi piedalīsies Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos.
“Gadu neatceros, kad pirmoreiz piedalījos, bet es biju vēl diezgan maza un dziedāju skolas korī. No saviem pirmajiem dziesmu svētkiem atceros, ka bija ļoti karsti, atceros gatavošanos svētku gājienam un ļoti garas “siltuma stundas” estrādē. Bet pāri visam bija arī milzīgs prieks. Noteikti! Un tas visu atsvēra, arī gulēšanu starp krācējiem skolā uz grīdas.”
Prieks visu atsver, un piedzīvot dziesmu svētkus ir svētīgi ikkatram,” pārliecināta ir Ieva Sutugova.
Viņa stāsta, ka no bērnībā piedzīvotajiem dziesmu svētkiem visspilgtāk atmiņā palikuši tieši svētku gājieni.
“Kaut kas tai gājienā ir ļoti, ļoti… Es pat nezinu, kā to izstāstīt, tās ir neizskaidrojamas sajūtas. Jā, teorētiski tas ir tikai gājiens, pirms kura tu ar savu kolektīvu nezin’ cik stundas gaidi, kad varēs iet, tad izej un - viss. Bet realitātē, vismaz man, vienmēr ir tādas sajūtas, ka pat tagad, to atminoties, skudriņas skrien pār ķermeni… Tu ej, tev māj un tevi sveic simtiem nepazīstamu cilvēku un ir tāda sajūta, kā to ļoti precīzi noformulēja Jānis Purviņš, ka tu nedēļu esi ideālā Latvijā.”
Septiņas daiļas latvju meitenes
Sieviešu vokālā ansambļa “Fortuna” vadītāja neslēpj, ka šogad otro reizi patīkamajām “skudriņu sajūtām” pievienojas arī Latvijas vokālo ansambļu konkursa rezultātu gaidīšana.
“Es šo sajūtu zinu no bērna kājas, kā tas ir sēdēt un gaidīt konkursa rezultātus, un man šī sajūta “šausmīgi” nepatīk. Un, lai arī mēs, “Fortuna”, dziedam ne tāpēc, lai varētu piedalīties dziesmu svētkos, bet primāri tāpēc, lai stiprinātu savu ticību un kaislību tam, ko mums patīk darīt vislabāk - dziedāt, konkursa rezultātu paziņošana vienmēr rada tādu kā saraujošu sajūtu vēderā. Tu klausies, kad sauc labākos kolektīvus, un gaidi izdzirdēt savējo… Jā, jau otro reizi dziesmu svētkos man ir arī šīs satraucošās sajūtas, kas gan abas reizes ir rezultējušās ar sudrabu!” stāsta Ieva Sutugova, piebilstot, ka, acīmredzot, arī “sajūtas vēderā” ir daļa no svētkiem.
“Kad pagājušā gada rudenī notika vokālo ansambļu skates pirmā kārta, es nedziedāju. Ja nemaldos, tas bija 15. oktobrī, un man tik tikko bija piedzimis Austrītis. Bet es gatavoju meitenes šai skatei līdz pat pēdējam mēģinājumam, un man ļoti patika to darīt, arī pašai nedziedot. Loģiski, ka no malas labāk var redzēt un dzirdēt, tā ir vispārzināma patiesība, un tāpēc daudzu ansambļu vadītāji paši nedzied. Bet - man ļoti patīk dziedāt, un es ļoti labprāt arī pati dziedu šai ansamblī, tāpēc uz fināla konkursu, kas bija maija beigās, es jau atkal biju atpakaļ ierindā,” stāsta jaunā māmiņa.
Labs un svētīgs treniņš balsij
Ieva jau desmit gadu vada bērnu un jauniešu vokālo ansambli “Tu un es”, bet “Fortunu”, kas savulaik likumsakarīgi izauga no bērnu un jauniešu kolektīva - jau devīto gadu. Gadu gaitā sastāvs ir mazliet pamainījies, un šobrīd kolektīvā ir septiņas daiļas latvju meitenes - Ieva Sutugova, Laima Miltiņa, Rūta Lankovska, Sigita Balts-Baltiņa, Elīna Čampere, Maija Gredzena un Inese Lakovica. Viņām katrai dziesma ielikta jau šūpulī.
“Pirmkārt, dziedāšana ansamblī man kā dziedātājai ir ļoti, ļoti labs un svētīgs treniņš - es ļoti attīstu savu dziedāšanas tehniku, “a capella” dziedāšana un dziedāšana balsīs manu “balss aparātu” visu laiku tur tonusā, neļauj palikt uz vietas, liek nepārtraukti attīstīties un mācīties ko jaunu,” dziedātāja skaidro, kāpēc viņai patīk dziedāt ansamblī.
“Otrkārt, mēs sevi negatavojam regulāriem konkursiem un koncertiem, tas nav iemesls, kāpēc mēs dziedam.
Es bez liekulības varu teikt, ka mums vienkārši patīk būt kopā, mums patīk “tusēt” kopā un mums “nenormāli” patīk dziedāt visām kopā.
Piecas no mums, kas dziedam šajā ansamblī, esam klasesbiedrenes no vidusskolas, un viena no tām, kura arī dzied visus šos gadus, ir mana Jāņa māsa (Ievas dzīvesbiedrs ir pazīstamais mūziķis Jānis Miltiņš, un viņa māsa ir Laima Miltiņa),” stāsta “Fortunas” vadītāja. Viņa atklāj, ka ansambļa mēģinājumi sākas pulksten 11.00, bet meitenes vienmēr sarunā nākt jau uz pulksten 10.00. “Jo, kamēr mēs kopā padzeram kafiju, izpļāpājamies un izsmejamies, tikmēr stunda ir jau pagājusi.
Un dziesmu svētku skatē iegūtais sudrabs ir tikai apliecinājums tam, ka mēs ar savu mīlestību pret dziedāšanu un kopā būšanu visu darām pareizi.
Ievilināja dejā
Ieva atklāj, ka 2018. gada XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos viņa piedalījās ne tikai kā “Fortunas” dziedātāja un vadītāja, bet - arī kā deju kolektīva dejotāja.
“Tas bija pārpratums,” viņa šodien smej, sakot, ka gribēja izmēģināt, kā tas ir - dejot.
“Bet es esmu atpakaļ tur, kur man jābūt,” viņa pasmaida un saka, ka tas pat vairs nav būtiski, kurā kolektīvā viņa dejoja. Galvenais, ka viņa saprata - dejot latviešu tautas dejas ir smags un grūts darbs.
“Ir aplami domāt, ka tas ir viegli - aizej tikai un palēkā, pat priekšzināšanas nav vajadzīgas. Neticiet, ja kāds tā saka, jo tieši tā mani ievilināja dejā - tu esi kustīga, nāc dejot, būs forši! Nē, nē, lai tas paliek tiem, kuri to dara nopietni un dejo jau gadiem,” viņa nosaka.
Atsaucot atmiņā iepriekšējos dziesmu svētkos piedzīvotās īpašās sajūtas, Ieva iesāk stāstīt un tad pēkšņi apraujas - viņa gribēja īpaši akcentēt noslēguma koncertu, kad, izskanot dziesmai “Saule, Pērkons, Daugava”, skatītāji sauc: “Atkārtot! Atkārtot! Atkārtot!” un gaida, kad komponistam Mārtiņam Braunam pasniegs ziedus.
“Šogad būs mazliet savādāk, jo - bez Mārtiņa... Domāju, ka nebūs sliktāk, kā reiz šīm īpašajām sajūtām klāt nāks vēl papildu emocijas,” viņa domā. Un tas, ka tieši XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku laikā Mārtiņam Braunam atklās pieminekli, viņasprāt, ir ārkārtīgi būtiski.
Kaitina čīkstētāji un neapmierinātie
Ieva uzskata, ka mums, latviešiem, dziesmu svētki ir akūti nepieciešami.
“Ar katru desmitgadi mūsu tautas tradīcijas un vērtības mazinās, arvien sašaurinās, brutāli izzūd, līdz var izzust pavisam. Tāpēc, manuprāt, šodien latviešiem dziesmu svētki ir nepieciešami vairāk kā jebkad agrāk, jo tie tur mūs kopā un vieno mūsu mazo tautiņu. Dziesmu svētkiem obligāti ir jābūt!” viņa uzsver, sakot, ka pretējā gadījumā izaugs veselas paaudzes, kuriem dejošana un dziedāšana korī vairs nešķitīs nekas īpašs. Un tāpēc viņu satrauc diskusijas par to, vai mums to vajag.
Es nezinu nevienu cilvēku, kurš būtu pilntiesīgi piedalījies dziesmu un deju svētkos un teiktu, ka mums šādi svētki nav vajadzīgi. Kāpēc tad tā ir?!
Es nerunāju par tiem, kuri neko nedara, dabū dalībnieka karti un brauc par velti tramvajā. Es nerunāju par tiem, kuri nesaprot, ko tas nozīmē,” piebilst Ieva Sutugova.
“Ja kādreiz cilvēki brauca uz dziesmu svētkiem no Latvijas visattālākajiem nostūriem un bija gatavi palikt jebkur, lai tikai varētu dziedāt, dejot un piedalīties dziesmu svētkos, tad šodien… Mani tiešām kaitina cilvēki, kuri čīkst un par visu sūdzas, tostarp par ēdienu: nepatīk, ka gurķi jāņem ar rokām, bet arī tad, kad tie ietīti plastmasā, ir slikti… Mīļie cilvēki, vai tiešām laikā, kad mēs svinam tik skaistus visas tautas svētkus, jums tā ir problēma?! Jums dzīvē citu problēmu trūkst?”
Savos jaunajos tautastērpos
Tikmēr jaunā māmiņa nesaskata problēmu pat tajā, kā “samenedžēt” aukli savam astoņus mēnešus mazajam dēliņam, kamēr pati būs dziesmu svētku mēģinājumos vai uz skatuves.
“Nu jau viņš ir liels zēns, tāpēc, ja apstākļi un iespējas ļaus, varbūt viņš arī pats piedzīvos dziesmu svētkus. Bet jebkurā gadījumā viņš šos svētkus varēs izbaudīt, arī brīnišķīgi pavadot laiku kopā ar vieniem vai otriem vecvecākiem,” priecīgi stāsta Austra mamma.
Viņa neslēpj: lai arī līdz XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem jāgaida vēl nedēļa, pirmssvētku taureņi vēderā jau lidinās.
“Mēs, “Fortuna”, ar nepacietību gaidām svētku gājienu, kas vienlaikus būs arī mūsu mazais lielais notikums, jo mēs tajā dosimies, tērpušās savos jaunajos tautastērpos. Pateicoties tam, ka iepriekšējos svētkos bijām labāko vidū, mums piešķīra finansējumu, lai mēs varētu izgatavot sev tautastērpus. Mēs ilgi tos gaidījām, mums tie ir ļoti skaisti, tāpēc nevaram vien sagaidīt, kad varēsim tos godam iznest!”
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 30. Jūnija līdz 9. jūlijam, UN to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētku nedēļā Rīgā ieradīsies 40 000 dalībnieku no 43 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta Dziesmu un deju svētku tradīciju. Desmit dienās viņi piedalīsies vairāk nekā 60 pasākumos - koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs. Svētkus klātienē varēs vērot 500 000 apmeklētāju.
Bet mirkli pirms lielajiem dziedāšanas svētkiem, 17. jūnijā, TV tiešraidē tika noskaidrota raidījuma “Latvijas Sirdsdziesma” klausītāju mīlētākā dziesma, kur 15 dziesmu konkurencē uzvaras laurus plūca Ievas Sutugovas un Jāņa Moiseja duets ar dziesmu “Dieva goda vārds”.
Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv