Valdība otrdien nolēma no 1500 eiro līdz 500 eiro samazināt slieksni ārvalsts valūtas skaidrās naudas pirkšanas darījumā, kad iestājas pienākums veikt klienta identifikāciju, paredz valdības atbalstītie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā.
Tāpat grozījumi paredz, ka tiks veidots ārvalstu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrs, kuru uzturēs Uzņēmumu reģistrs, un kurā tiks reģistrēta informācija par ārvalstu juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem, otrdien nolēma valdība.
Ar grozījumiem noteikts zemāks slieksnis (no 500 eiro vai mazāka summa, kuru noteicis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu) ārvalsts valūtas skaidrās naudās pirkšanas vai pārdošanas darījumā, kad NILLTPFN likuma subjektam ir pienākums veikt klienta izpētes pirmo posmu - klienta identifikāciju.
Sliekšņa pazemināšanas mērķis ir samazināt anonīmi veikto darījumu skaitu, kas novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku un nodrošinātu riskos balstītas pieejas izmantošanu.
Patlaban noteikts, ka NILLTPFN likuma subjekts veic klienta izpēti pirms gadījuma rakstura darījuma, ja tiek veikts ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1500 eiro. Tādējādi likuma subjekts neveic klienta izpētes pasākumus, tai skaitā, klienta identifikāciju, ja darījuma/darījumu kopējā summa nesasniedz 1500 eiro. Finanšu ministrija (FM) atzīst, ka skaidrā naudā veiktajiem darījumiem piemīt augsts NILLTPF risks, jo skaidrā naudā veiktie darījumi ir grūtāk izsekojami, salīdzinot ar bezskaidrā naudā veiktajiem darījumiem.
No ārvalstu valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu skaidrā naudā kopējā apjoma lielāko daļu veic valūtu tirdzniecības sabiedrības (2019.gadā 70%, 2020.gadā - 77% un 2021.gadā - 77% un 2022.gadā 84% no kopējā apjoma). Kredītiestāžu veikto darījuma apjomu daļa ir būtiski mazāka, turklāt tai ir tendence samazināties kopējā īpatsvarā (2019.gadā 30%, 2020. un 2021.gadā - 23% no kopējā apjoma).
No valūtu tirdzniecības sabiedrību veiktajiem darījumiem 2021.gadā pēc darījumu kopsummas un darījumu skaita anonīmi tika veikti attiecīgi 74,5% un 96,1% darījumu un 2022.gadā - attiecīgi 69,6% un 92% darījumu, savukārt kredītiestādēs anonīmi veikto ārvalstu valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu īpatsvars bija būtiski mazāks (2021.gadā anonīmi veiktie darījumi pēc kopsummas un darījumu skaita kredītiestādēs veidoja attiecīgi 6% un 54%).
Ar likumprojektu plānots samazināt ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumu summu no 1500 eiro līdz 500 eiro vai mazāku summu, kuru noteicis NILLTPFN likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu, kad likuma subjektam ir pienākums veikt klienta izpēti, kas tādējādi samazinātu anonīmi veikto darījumu skaitu un tajā pašā laikā nodrošinātu riskos balstītas pieejas izmantošanu.
FM norāda, ka 500 eiro kā slieksnis ir izvēlēts, lai būtiski ierobežotu to personu rīcību, kuru mērķis ir legalizēt skaidrās naudas līdzekļus, izmantojot ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas pakalpojumus, un ir risku pieejā balstīts, tiktu aptverti lielāki un potenciāli augstāka riska darījumi, neietekmējot maza apjoma un attiecīgi zema riska darījumus, kā arī tiktu arī nodrošināta plašākas un ticamākas informācijas iegūšana par ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumu veicēju profilu, kas ļautu labāk novērtēt gan katra klienta, gan visa ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora riskus kopumā, un ierobežot NILLTPF riskus.
Piedāvājot pārskatīt slieksni, ņemts vērā vidējais anonīmi veiktā darījuma apjoms valūtu tirdzniecības sabiedrībās (2019.gadā - 306 eiro, 2020.gadā - 393 eiro, 2021.gadā - 450 eiro, 2022.gadā - 409 eiro) un kredītiestādēs (2019.gadā - 263 eiro, 2020.gadā - 350 eiro, 2021.gadā - 534 eiro).
Likumprojektā noteikts, ka NILLTPFN likuma subjektam ir pienākums veikt klienta izpēti, ja tiek veikts ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums, kura apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 500 eiro vai mazāku summu, kuru noteicis likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu.
