“Kā mērķis varētu tikt uzstādīts 10 000 jauni mājokļi gadā, šobrīd tie ir kādi 3 000 jauni mājokļi, ko jau šobrīd uzbūvē Latvijā,” TV24 raidījumā “Naudas cena” atklāj ekonomikas ministrs (ZZS) Viktors Valainis.
Ekonomikas ministris V.Valainis pastāsta, ka ministrija nesen ir pieņēmusi mājokļu politikas pamatnostādnes, dokumentu, kas atspoguļo valsts stratēģiju, vēlamos mērķus, ko valsts vēlas sasniegt mājokļu politikā, tai skaitā, īres un sociālo īres namu būvniecība.
“Tam, kas ir ierakstīts mājokļu politikas dokumentā, seko reālpolitiska rīcība, finansējuma piešķīrums. Paredzētie resursi ir vairāk kā 40 miljoni eiro,” skaidro V.Valainis, kā veiksmīgu piemēru īres namu attītīšanā nosaucot, Valmieru, kur norit būvniecība. Arī Jelgavā tiekot gaidīti piemēroti laikapstākļi, lai uzsāktu īres namu būvniecību. Ministrs uzsver, ka ir zināmas vairākas pilsētas reģinos, kuras ir “ļoti augstā gatavībā, lai tuvākajā būvniecības sezonā uzsāktu darbu”.
“Mājokļu fondam jāatjaunojas ar ātrumu, kas ir samērojams ar vidējo OECD rādītāju, kas nozīmē to, ka jaunu mājokļu būvniecība ir jādubulto, kā minimums. Kā mērķis varētu tikt uzstādīts 10 000 jauni mājokļi gadā, šobrīd tie ir kādi 3 000 jauni mājokļi, ko jau šobrīd uzbūvē Latvijā,” pastāsta V.Valainis, vēl salīdzinot situāciju Latvijā ar kaimiņvalstīm, kuras šādus rādītājus sasniedz. Kā vienu no faktoriem, kas traucē attītīties jaunu mājokļu būvniecībai, ekonomikas ministrs nosauc būvniecības birokrātiju.
Turpinot diskusiju par mājokļu tirgu Latvijā, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētājs, "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits pauž neizpratni, kādēļ Latvija cenšas salīdzināties ar Igauniju un Lietuvu. “Mēs gandrīz katrā no pozīcijām būtiski atpaliekam, bet mums arī nav, kas šos sabūvētos mājokļus nopirks. Man ir bažas, ka tad, kad būs šie 3 000, piedāvājums būs, bet izstiepsies pārdošanas termiņš, kas atņems jau tā ļoti mazo peļņu attīstītājiem. Negribētu piekrist, ka vajadzētu tiekties uz 10 000 mājokļiem gadā pie tik dramatiski krītoša iedzīvotāju skaita,” uzskata A.Šmits.
Ekonomikas ministrs uzsver, ka plānošana notiek vadoties pēc OECD rādtājiem, gluži, kā tas tiek darīts kaimiņvalstīs. “Runāju par apstākļu radīšanu, lai pats tirgus varētu attīstīt šādus mājokļus, jādomā par to, kā iekustināt kreditēšanu, kas ir nozīmīgs faktors,” komentē V.Valainis, īpaši izceļot ALTUM programmas.
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raidījuma "Naudas cena" saturu atbild AS “TV Latvija”.
#SIF_MAF2024
