Atsaucoties uz Neatkarīgās rakstu "Kurināmā cena daudzreiz zemāka, bet siltuma cena mazliet zemāka. Vai arī augstāka", Aivars Strakšas sociālajā vietnē "Facebook" dalījies pārdomās, kāpēc, viņaprāt, Latvijā tiek pārmaksāts par siltumu.
Neatkarīgās rakstu var izlasīt
šeitPēc A. Strakšas skaidrotā, tas notiek divu iemeslu dēļ, proti, Latvijā energonesēji tiek iepirkti par tā saucamajām biržas cenām un tarifu noteikšanā ir savas īpatnības.
"Biržas cenas garākā laika posmā būs neizdevīgākas nekā cenas uz ilgtermiņa līgumu pamata. Turklāt tās ir neparedzamas un, kā jau piedzīvojām 2022. gadā, lielā mērā atkarīgas no dažādām spekulācijām kā arī politiķu paziņojumiem. Rezultātā dabasgāzes cenas par vienu Mw kādu brīdi pārsniedza pat 300 eiro, taču dabasgāze visiem pietika un ja nebūtu ažiotāžas, tad cena būtu vairākkārtīgi zemāka. Atskatoties uz to laiku redzam, ka cenu izmaiņas nebija tik daudz saistītas ar dabasgāzes trūkumu tirgos, cik ar izraisīto paniku," uzsver A. Strakšas.
Siltumapgādes uzņēmumi, pēc viņa teiktā, lielā mērā ir monopolisti un patreizējā tarifu noteikšanas kārtība paredz segt visas izmaksas pat neskatoties uz to objektīvo pamatotību. Lai arī dabasgāzes cena šoziem atgriezās apmēram pirmskara līmenī, siltuma un karstā ūdens izmaksas šim trendam nesekoja. Kāpēc tad tā?
"Ļoti vienkārši - visa iepirktā dārgā dabasgāze bija jāpārdod caur siltuma tarifu patērētājiem. Par dabasgāzes iepirkuma kļūdām dabūja samaksāt patērētājs, nevis dabasgāzes piegādātājs vai siltuma pakalpojumu sniedzējs. Turklāt ar paredzēto peļņas normu," min A. Strakšas.
