4.lapa
Zelta griezums jeb ideālās proporcijas
Runājot par somatotipiem, jāmin arī «zelta griezums» jeb ideālās proporcijas, kas atbalsojas dabas, mākslas un skaitļu (Fibonači virknes) pasaulē. Šīs sakarības bija atklājuši jau senie ēģiptieši, vēlāk tās pētīja Pitagors un arī vēlāko laiku zinātnieki un mākslinieki (piemēram, Albrehts Dīrers), nonākot pie secinājuma, ka tās ir dievišķas proporcijas. Šīs zināšanas izmantoja arī renesanses laika gleznotājs Leonardo da Vinči, un viņa slavenajā gleznā Mona Liza ir iedzīvināta, izmantojot «zelta griezumu».
Šīs proporcijas attiecas ne tikai uz visu ķermeni, bet arī uz tā daļu savstarpējām attiecībām. Ja par cilvēka centru uzskata nabu un attālumu no nabas līdz kāju pēdām par vienu vienību, tad cilvēka ķermeņa garums atbildīs ekvivalentam 1,62. Attālums no pirkstu galiem līdz plaukstas locītavai un attālums no tās līdz elkonim atbilst attiecībai 1 : 1,62, no plecu līmeņa līdz galvas avotiņam arī 1 : 1,62, no nabas līdz galvas avotiņam un no plecu līmeņa līdz galvas avotiņam - atkal 1 : 1,62. No nabas līdz ceļiem un no ceļiem līdz pēdām, no zoda gala līdz augšlūpai un no augšlūpas līdz nāsīm - tā pati attiecība 1 : 1,62.
