Gan garie un tumšie rudens vakari, gan drēgnie laikapstākļi gada nogalē cilvēkus mudina vairāk uzturēties mājās un biežāk sevi palutināt ar kādu gardu ēdienu, tāpēc tieši rudenī un ziemā parādās lielāks risks iegūt liekus kilogramus vai ciest no pārēšanās.
To apstiprina arī nacionālā pārtikas mazumtirdzniecības tīkla ELVI veiktā aptauja, kur divas trešdaļas (66,9%) respondentu norāda - aukstajā sezonā viņi ēd vairāk un biežāk izvēlas sātīgas maltītes. Lai ēdiens sniegtu cerēto baudu, bet nekaitētu veselībai, pavāre un uztura speciāliste Jevgēnija Jansone sniedz dažus padomus maltītes izvēlei un plānošanai gada tumšākajam laikam.
AP/ SCANPIX
1. Izvērtējiet sava organisma patieso vajadzību pēc sātīgas maltītes!
Vēlmi pēc biežākām un sātīgākām maltītēm aukstajā sezonā nosaka gan organisma fizioloģiskie procesi, gan mūsu ikdienas paradumi. Protams, ja ārā kļūst aukstāks, pieaug organisma nepieciešamība pēc papildu enerģijas - to visātrāk var iegūt, apēdot kādu sātīgu un treknu ēdienu. Tomēr jāpatur prātā - ja ikdienas fiziskās aktivitātes aukstumā un salā aprobežojas ar pāris soļu veikšanu no dzīvesvietas līdz auto vai no auto līdz darbam, prasībām pēc papildu enerģijas nevajadzētu veidoties.
Daudz biežāk pārēšanos veicina mūsu ieradumi un ikdienas rutīna. Ja ārā ir auksts, lietains laiks, vakari ir gari un tumši, ir likumsakarīgi, ka daudz vairāk brīvā laika pavadām mājas, laiski atpūšoties pie televizora vai nesteidzīgi darot ikdienas darbus. Tas mūs mudina gan biežāk ielūkoties ledusskapī, gan našķēties ar kalorijām bagātiem kārumiem un tādējādi, pat nemanot, apēst organismam nevajadzīgi daudz lieka ēdiena. Lai izprastu, vai kārtējā maltīte un sātīgās uzkodas patiesi ir organisma nepieciešamība vai tomēr iegriba, ir svarīgi ieklausīties savā ķermenī - jo labāk izpratīsim sava organisma vajadzības, jo vieglāk būs izvērtēt savu patieso nepieciešamību pēc ēdiena un katrā ēdienreizē apēst tieši tik, cik vajadzīgs, nevis tik, cik gribās!
