Liedzot Aivaram Lembergam pratināt vismaz 14 apsūdzības lieciniekus un noraidot gandrīz visus viņa pieteiktos lieciniekus, tiesa piespieda apsūdzēto pāriet pie nākamā procesuālā posma – liecību sniegšanas.
Viņa iedziļināšanās faktisko apstākļu detaļās tracina prokurorus un tiesu.
A. Lembergs sāka sniegt liecības par apsūdzības epizodēm, kurās viņš tiek vainots lēmumu pieņemšanā, atrodoties interešu konflikta situācijā, kā rezultātā nodarīts būtisks kaitējums valsts un sabiedrības interesēm. Šādu lēmumu, uz kuriem balstīta apsūdzība, krimināllietā esot aptuveni 340. Divās dienās A. Lembergs paguva noliecināt par aptuveni piecdesmit krimināllietā pievienotajiem lēmumiem. A. Lembergs liecina par katru apsūdzībai pievienoto lēmumu, skaidrojot tiesai lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus un atklājot citas ar konkrēto lēmumu saistītas būtiskas, pierādījumu pārbaudes gaitā līdz šim nepieminētas detaļas.
Jācīnās par tiesībām liecināt
Reizēm tiesa A. Lembergu pārtrauc un vaicā, kādēļ viņš vēlas liecināt par katru no krimināllietā esošajiem Ventspils domes un Ventspils brīvostas valdes lēmumiem. Šad tad tiesneši pārlapo Kriminālprocesa likuma brošūru - izskatās meklējam pantu, uz kura pamata varētu pārtraukt vai vismaz ierobežot liecību sniegšanu. Ik pa laikam arī prokurori aktivizē tiesas vēlmi pārtraukt A. Lembergu ar pārmetumiem, ka apsūdzētais liecības sniedz pārlieku detalizēti. Apsūdzētajam un viņa aizstāvei nākas skaidrot, ka jāizmanto likumā noteiktās tiesības liecināt par katru no «vairāk nekā trijiem simtiem» lēmumu, jo pretējā gadījumā prokurori apgalvos, ka par nepieminētajiem lēmumiem A. Lembergs apsūdzībai piekritis un tiks notiesāts.
Apsūdzības murgi
Kā norādīja A. Lembergs, pie vesela saprāta šādas apsūdzības nebūtu iespējams celt, jo, pirmkārt, prokurori tā arī nav norādījuši, kādus materiālus labumus no katra pieņemtā lēmumu guvis A. Lembergs vai kāds no viņa radiniekiem. Gluži otrādi, katrā no pieņemtajiem lēmumiem acīmredzamais ieguvējs bijusi Ventspils pilsēta un tās iedzīvotāji. Otrkārt, vainojot A. Lembergu valsts, pašvaldības un sabiedrības interešu aizskārumā, apsūdzētāji nav pieminējuši, kā tieši šis aizskārums izpaudies, kā no pieņemtajiem lēmumiem cietusi sabiedrība. A. Lembergs tiesai atgādināja, ka, atšķirībā no citiem politiķiem, viņš jau divdesmit astoto gadu atrodas Ventspils domes priekšsēdētāja amatā un, ja visus apsūdzībā pieminētos gadus, kā uzskata prokurori, viņš būtu nodarbojies ar sabiedrības interešu graušanu, vēlētāji par A. Lembergu nebūtu balsojuši un deputāti nebūtu viņu pārvēlējuši Ventspils domes priekšsēdētāja amatā. A. Lembergs atgādināja, ka viņam ir pirmais vai otrais augstākais uzticības reitings sabiedrībā.
Treškārt, kā uzsvēra A. Lembergs, apsūdzībā iekļautos lēmumus nav pieņēmis A. Lembergs kā Ventspils domes priekšsēdētājs vai Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs, bet gan šos lēmumus pieņēmuši Ventspils domes deputāti vai brīvostas valdes locekļi. Atbilstoši likumam, balsojumos, ja tādi bijuši, viņš piedalījies kā deputāts. Vēlme pasniegt viņu kā lēmumu pieņēmēju - pašvaldības vadītāju skaidrojama ar prokuroru vēlmi A. Lembergu apsūdzēt pēc iespējas smagāk - atbilstoši 325. panta 2. daļai, kura tiek piemērota «valsts amatpersonām, kas ieņem atbildīgu stāvokli».
Ceturtkārt, pēc A. Lemberga teiktā, visticamāk, prokuroru apzināti pieļautās neuzmanības un apgalvojumi par nevienā vietā nekonkretizēto labumu gūšanu no pieņemtajiem lēmumiem rada jautājumus par apsūdzību radīšanas kopējo fonu.
Piemēram, apsūdzībā iekļauts kāds 1998. gada lēmums par atļauju Ventspils pašvaldības uzņēmumam Ūdeka pieņemt no privātās akciju sabiedrībai Naftas parks 100 savā bilancē ārējo ūdensvadu un kanalizācijas spiedvadu bez maksas. Dome bez maksas nav piekritusi pieņemt un lēmusi nopirkt to visu par vienu latu. Lēmumu pieņēma, tomēr darījums nenotika. Taču tagad pēc gandrīz divdesmit gadiem A. Lembergs par šo lēmumu, kuru pieņēmuši domes deputāti, tiek vainots kriminālā noziegumā materiālo labumu gūšanā, nodarot kaitējumu sabiedrības interesēm.
Katrā no tiesas zālē iztirzātajiem lēmumiem ir runa par darbībām, kuras vērstas uz Ventspils pilsētas un brīvostas teritorijas attīstīšanu, labiekārtošanu un vides aizsardzību.
Rūk prokuroru dalība
Prokurori savu attieksmi pret A. Lemberga sniegtajām liecībām demonstrē ar savu piedalīšanos tiesas sēdēs. Ģenerālprokuratūra, uzskatot t.s. Lemberga krimināllietu par īpaši svarīgu, apsūdzību uzturēšanai šajā lietā ir norīkojusi četrus prokurorus. Parasti valsts apsūdzības tiesās uztur viens vai, kā, piemēram, tā dēvētajā Maxima traģēdijas krimināllietā, divi prokurori. Visi četri prokurori Lemberga prāvas sēdes apmeklēja līdz brīdim, kamēr tika pratināti valsts apsūdzības liecinieki. Kad liecības sāka sniegt A. Lembergs, tiesas zālē palika tikai divi prokurori, un vienā tiesas sēdē pusi dienas zālē sēdēja tikai viens prokurors.
Lūgumus noraida zibenīgi
Pirms liecību sniegšanas A. Lembergs tiesai atgādināja, ka apsūdzēto liecību sniegšanas stadija šajā kriminālprocesā, atbilstoši likumam, ir pāragra, jo tiesa nav pieņēmusi lēmumu par viņa iepriekš pieteiktajiem lūgumiem un nav ļāvusi viņam nopratināt lieciniekus - ne tikai aizstāvības, bet arī apsūdzības. A. Lembergs tiesai atgādināja, ka 14 valsts apsūdzības lieciniekus viņam vispār tika liegts pratināt. Piemēram, tiesa viņam liedza pratināt pašus galvenos apsūdzības lieciniekus - Aināru Gulbi, Rudolfu Meroni, Jūliju Krūmiņu, Adrianu Kuncleru, Janu de Lintu, kā arī Žanu Pjēru Grācu, Oļegu Stepanovu, Olafu Berķi, Arnoldu Laksu, Genādiju Ševcovu, Zigurdu Spādi, Ilmāru Krūmu, Igoru Skoku.
Vēl A. Lembergs tiesai pieteica lūgumu atbrīvot viņu no 2007. gada decembrī procesa virzītāja uzliktā procesuālā pienākuma atbildēt par arestētās mantas saglabāšanu. A. Lembergs norādīja, ka viņam nav ne mazāko iespēju kontrolēt arestētās mantas stāvokli, jo Rudolfs Meroni, prokuroru atbalstīts, nesniedz nekādas atskaites, bet pratināt viņu par mantas stāvokli liedz tiesa. Pēc A. Lemberga teiktā, fakti liecina, ka R. Meroni samazina mantas vērtību, bet atbildība par to, atbilstoši procesa virzītāja lēmumam, gulstas uz A. Lembergu.
Tiesa, pat neuzklausot procesa dalībnieku viedokļus, abus lūgumus zibenīgi noraidīja un ātri pārvaicāja, vai viņš joprojām vēlas sniegt liecības. Izskatījās - ja A. Lembergs kaut nedaudz būtu minstinājies ar atbildi, tiesa būtu pasludinājusi, ka A. Lembergs atsakās sniegt liecības, un pārgājusi pie kriminālprocesa nākamās stadijas - debatēm.
