T.s. Lemberga lietā Aivaru Lembergu apsūdz arī sakarā ar dalību lēmuma pieņemšanā par neīstenotu darījumu viena lata vērtībā starp Ventspils domi un akciju sabiedrību Naftas parks.
Prokurori Ventspils mēru A. Lembergu apsūdz pēc Krimināllikuma 325. panta otrās daļas «par valsts amatpersonai likumā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedrības interesēm, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli».
Šis pants viņam inkriminēts par 340 lēmumu pieņemšanu, un A. Lembergs par šiem lēmumiem, analizējot katru atsevišķi, tiesā liecinājis jau 9 dienas. Viņa liecības atklāj vienu kuriozu pēc otra, kas iekļauti apsūdzībā.
Kuriozi, visticamāk, parāda, ka prokurori nemaz nav iedziļinājušies, kas tie ir par lēmumiem, par kuriem viņi A. Lembergu apsūdzējuši, bet rīkojušies pēc principa - jo vairāk būs, jo vainīgāks izskatīsies.
Lemj par kanalizāciju
Piemēram, lai rastu iespēju A. Lembergu apsūdzēt pēc augšminētā panta, prokurori arhīvos sameklējuši Ventspils pilsētas domes sēdes protokolu, kurā atspoguļota A. Lemberga dalība 1998. gada 21. decembra domes lēmuma pieņemšanā. Domes deputāti izskatījuši akciju sabiedrības Naftas parks piedāvājumu par ārējo ūdensvadu un saimnieciskās kanalizācijas spiedvadu nodošanu Ventspils pilsētas pašvaldības īpašumā. Naftas parks piedāvājusi par velti pašvaldībai uzdāvināt īpašumu vairāku simtu tūkstošu latu vērtībā. Savukārt pašvaldība tādam piedāvājumam nav piekritusi. Pieņemts lēmums pirkt spiedvadu par vienu latu un nopirkto nodot Ventspils pašvaldības bezpeļņas uzņēmuma Ūdeka valdījumā, lietošanā un grāmatvedības bilancē.
Lēmums tika pieņemts, bet darījums nenotika. «Naftas parks ir piedāvājis par velti uzdāvināt īpašumu vairāku simtu tūkstošu latu vērtībā pašvaldībai vienkārši tā, par skaistām acīm, un, kā apgalvo apsūdzība, no tā man veidojas ienākumi. Apdāvina domi, bet man un maniem bērniem veidojas ienākumi - kolosāla konstrukcija,» par absurdo apsūdzību ironizēja A. Lembergs.
Spiedvadu kaitējums
Apsūdzība uzskata, ka, piedaloties augšminētā lēmuma pieņemšanā, A. Lembergs pārkāpis valsts amatpersonai likumā noteikto aizliegumu piedalīties tāda lēmuma pieņemšanā, kurš skar viņa vai viņa radinieku materiālās intereses.
Tolaik spēkā bija Korupcijas novēršanas likums. No tā izrietēja - ja A. Lembergam vai viņa radiniekiem būtu piederējušas kapitāla daļas Naftas parkā vai viņš vai viņa radinieki būtu Naftas parka amatpersonas, viņš lēmuma pieņemšanā nedrīkstētu piedalīties. Bet, ja to būtu darījis, viņam piemērojams administratīvs, ne krimināls sods.
Desmit gadu laikā, līdz pat apsūdzības celšanas brīdim - 2008. gada vasarai, nevienai tiesībsargājošajai iestādei pat prātā nebija ienācis A. Lembergu vainot likuma pārkāpšanā saistībā ar «spiedvadu lēmumu».
Jautājums: konkrēti kāda materiālā ieinteresētība bijusi A. Lembergam, piedaloties lēmuma pieņemšanā? Tāpat jautājums: kādu «būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm» A. Lembergs nodarījis, piedaloties lemšanā par vienu latu vērtajiem spiedvadiem?
Jautājumi nerastos, ja apsūdzībā būtu norādīts, par cik, pateicoties šim darījumam, pieaugusi A. Lemberga un viņa radinieku manta vai tās vērtība. Tāpat apsūdzībā nav norādīts, kāds tieši kaitējums nodarīts valsts un sabiedrības interesēm.
Augšminētie faktori ir fundamentāli svarīgi 325. pantā aprakstīto pārkāpumu pierādīšanā.
Darījums nenotiek
Sniedzot liecības par šo apsūdzības epizodi, A. Lembergs atminējās, ka astoņu tiesvedības gadu laikā mēģinājis tiesai sniegt pierādījumus par to, ka viņš un viņa radinieki spiedvadu lēmuma pieņemšanā nekādi nevarēja būt ieinteresēti un ka kaitējums valsts un sabiedrības interesēm nav bijis iespējams.
Klausoties A. Lemberga liecībās, tiesai nez kādēļ īpaši svarīgs šķita jautājums par to, kādēļ darījums nenotika.
Aivars Lembergs: «Godātā tiesa, mēs par šo gadījumu mēģinājām iesniegt mūsu pierādījumus - (Ventspils domes) uzziņu, bet jūs diemžēl noraidījāt. Protams, ir jautājums - kā par tādu lēmumu var celt apsūdzību pēc 325. panta?»
Tiesnesis Boriss Geimans: «Kāpēc nav noticis šis darījums? Jūs neatradāt vienu latu domē?»
A. Lembergs: «Atklāti sakot, es neatceros un nemaz nemēģināju noskaidrot.»
B. Geimans: «Skaidrs, labi, paldies!»
A. Lembergs: «Vienu latu, protams, mēs būtu atraduši. Atceros, kaut kāda vingrošana bija ap šo jautājumu un tāpēc tika palūgta uzziņa. Iespējams, dome nolēma, ka priekš kam tai (vajadzīgs ūdensvada un kanalizācijas atzara posms). Bet man celta apsūdzība. Par to jau ir stāsts. Ne jau par to (kādēļ vienu latu neatrada). Mēs mēģināsim otrreiz iesniegt šo pierādījumu, jo tur svarīgi, ka darījums nenotika. Bet apsūdzība vienalga par šo lēmumu - par vienu latu - ir celta. Un izrādās, ka par to vienu latu man ir iestājušās materiālās intereses un man veidojās ienākumi, un ne tikai man vienam, bet arī dēlam un meitai. Pie tam ne tikai ienākumi, bet arī piederošās mantas vērtība palielinājās. Iedomājieties, ja kāds savu mantu nodod kādam citam, vai tad viņa mantas vērtība palielinās? Piemēram, ja es atdošu savu termosu (advokātei) Kaukei, vai tad es palikšu bagātāks? Tāda loģika ir apsūdzībā. Nekāda veida ienākuma vai piederošās mantas vērtības palielināšanās būt nevarēja un nebija ne man, ne maniem dēlam un meitai, bet esot tomēr iestājies būtisks kaitējums valsts un sabiedrības interesēm, jo es esot pieņēmis to lēmumu savās mantiskās interesēs. Tas neatbilst patiesībai.»
A. Lembergs arī vērsa tiesas uzmanību uz apsūdzībā apgalvoto, ka viņš piedalījies lēmuma pieņemšanā kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs. A. Lembergs uzsvēra, ka tāds apgalvojums iekļauts apzināti, lai viņam varētu izvirzīt apsūdzību pēc Krimināllikuma 325. panta otrās, smagākās daļas, proti, ka noziegumu izdarījusi nevis vienkārši amatpersona, bet gan tāda amatpersona, kura «ieņem atbildīgu stāvokli». A. Lembergs aicināja uzmanīgāk lasīt likumus un atgādināja, ka domē lēmumu pieņemšanā piedalās nevis Ventspils domes priekšsēdētājs, bet gan domes deputāti, viņš tajā skaitā. Likumā Ventspils domes priekšsēdētājam noteikta domes sēžu vadīšanas, nevis lēmumu pieņemšanas funkcija, domes priekšsēdētājs deputātu pieņemtos lēmumus tikai paraksta.
Liecinot par katru no aptuveni 340 apsūdzībā uzskaitītajiem lēmumiem, A. Lembergs tiesas zālē atklāj daudzus apsūdzības kuriozus, kuri prokuroriem nav glaimojoši. Iespējams, tieši tādēļ prokurors Juris Juriss jau vairākkārt vēlējies panākt, lai tiesa aizliegtu A. Lembergam realizēt tiesības liecināt.
