NVA: Jauniešiem trūkst izpratnes par notiekošo darba tirgū

Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency
  • Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency
  • Ekrānšāviņš no avīzes
1 / 2

Latvijā šobrīd ir reģistrēti 5697 jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem jeb 7,5% no bezdarbnieku kopskaita, liecina jaunākā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotā statistika. Lai palīdzētu viņiem atrast savu vietu darba tirgū, jau trešo gadu tiek īstenots ESF projekts Jauniešu garantijas, kas ietver virkni pasākumu konkurētspējas celšanai.

Protams, projekts nav burvju nūjiņa, kas pilnībā atrisinās jaunieša bezdarba problēmu, taču pašreizējie rezultāti liecina, ka 46% projekta dalībnieku atrod sev darbu sešu mēnešu laikā pēc pasākuma pabeigšanas. Dalība ikvienā pasākumā ir bez maksas, ir iespēja saņemt stipendiju vai algu. Projekts ilgs līdz 2018. gada jūnijam.

Vispirms konsultācija

Projekts Jauniešu garantijas aizsakās 2014. gadā, un tajā var iesaistīties ikviens jaunietis bezdarbnieks vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot). Vispirms gan ir jānokārto bezdarbnieka statuss. Vajadzīgās formalitātes var nokārtot gan elektroniski, gan apmeklējot kādu no NVA filiālēm klātienē.

Kad bezdarbnieka statuss ir iegūts, nākamais solis ir karjeras konsultācijas apmeklējums. Ir iespēja apmeklēt gan individuālu, gan grupu konsultāciju. Individuālajā konsultācijā jaunietim palīdz izzināt sevi - stiprās, vājas puses, viņa intereses, piemērotākās profesijas, sniedz informāciju, kur apgūt saistošo arodu, savukārt grupu konsultācijās tiek sniegta informācija par aktuālāko darba tirgū, skaidro NVA projekta Jauniešu garantijas vecākā eksperte Lelde Ķikute. Konsultācijās arī izkristalizējas un tiek ieteikts jaunietim piemērotākais tālākais atbalsta posms (jāpiemin, ka karjeras konsultācijas bez maksas pieejamas ikvienam, kam vēl nav skaidrības par savas nākotnes profesijas izvēli).

Uz skolu

Ja jaunajam cilvēkam ir darba tirgus vajadzībām nepietiekams izglītības segums (pamata vai vidējā izglītība), viņš tiek mudināts atsākt skolas gaitas. Piemēram, ir iespēja viena vai 1,5 gadu laikā profesionālajās skolās apgūt kādu sev saistošu profesiju. Tiesa gan, lai iesaistītos šajā aktivitātē, jaunietim ir jābūt vecumā no 17 līdz 29 gadiem. Jaunietis saņem stipendiju no 70 līdz 115 eiro mēnesī, ja viņš ir sekmīgs, kā arī nepieciešamos mācību līdzekļus, bezmaksas vietu dienesta viesnīcā un karjeras atbalsta pasākumus. Mācības ietver 15 nedēļu ilgu kvalifikācijas praksi, kuras laikā tiek apmaksāti ceļa izdevumi un naktsmītne, ja nepieciešams. Šo Jauniešu garantijas atzaru koordinē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). «Šovasar uzņemšana notiks tikai viengadīgajās profesionālās izglītības programmās. 27 profesionālās izglītības iestādes uzņems audzēkņus 35 profesijās. Šī būs pēdējā uzņemšana Jauniešu garantijā, jo projekts noslēdzas 2018. gada 31. augustā,» informē VIAA pārstāve Kristīne Keiča.

Motivējoši materiāli labumi

Savukārt NVA pārziņā ir visas ar nodarbinātības veicināšanu saistītās aktivitātes. Jaunieši var iesaistīties, piemēram, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides, neformālās izglītības programmās, pasākumos Darbnīcas jauniešiem, Pirmā darba pieredze jaunietim, Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām), Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā, kā var iegūt atbalstu pašnodarbinātības vai uzņēmējdarbības uzsākšanai. «Ja jaunietis ir iesaistījies kādā mācību vai nodarbinātības pasākumā un viņa deklarētā dzīves vieta ir vismaz 20 kilometru attālumā no pasākuma īstenošanas vietas, viņš saņem līdz 100 eiro ceļa izdevumu vai īres maksas segšanai,» stāsta L. Ķikute.

Ir vēl citi motivējoši materiāli labumi - atkarībā no aktivitātes jaunietis var saņemt stipendiju (pasākumos Profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu īstenošana un Neformālās izglītības programmas īstenošana 5 eiro dienā, pasākumā Darbnīcas jauniešiem - 60 eiro mēnesī) vai arī, piedaloties nodarbinātības pasākumos, darba samaksu, kas ir vismaz minimālās algas apmērā.

Gaida darba devēju pieteikumus

Šobrīd līdz 26. aprīlim tiek gaidīti darba devēju pieteikumi pasākumam Pirmā darba pieredze jaunietim. Tajā tiek iesaistīti jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuriem ir profesionālā vai augstākā izglītība. Lai iegūtu darba pieredzi, jaunieši pie darba devēja var strādāt sešus mēnešus vai gadu. Pirmo pusgadu nodarbinātā jaunieša algai NVA ik mēnesi maksā dotāciju 200 eiro apmērā (jaunietim ar invaliditāti - 300 eiro), bet otrajā pusgadā NVA dotācija algai ir 160 eiro mēnesī (jaunietim ar invaliditāti - 240 eiro). Darba devējam jānodrošina līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu. NVA ik mēnesi dotē arī algu jauniešu darba vadītājam - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Nepieciešamības gadījumā apmaksā jauniešu veselības pārbaudes un dotāciju individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, uzsākot darbu. Tāpat NVA apmaksā izdevumus, kas saistīti ar darba vietas pielāgošanu jaunietim ar invaliditāti, - līdz 711 eiro.

«Līdzšinējā pieredze liecina, ka interese no darba devēju puses ir gana liela, jo, pirmkārt, viņi var iegūt jaunu darbinieku, otrkārt, saņemt dotāciju. Jaunieši ir elastīgi, ātri apgūt jauno, viņiem ir labas digitālās prasmes, svešvalodu zināšanas. Tas nav mazsvarīgi. Pasākumi apliecina - ja jaunietim tiek dota iespēja, viņš sevi labi apliecina darbā. Piemēram, pēc pasākuma Pirmā darba pieredze jaunietim 90% uzsāk pastāvīgas darba gaitas, pēc pasākuma Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem šis rādītājs ir 84%,» informē L. Ķikute.

Ja ir apjukums

Pieminēšanas vērta ir arī aktivitāte Darbnīcas jauniešiem, kas domāta tiem, kas vēl ir sava īstā ceļa meklējumos un plašajā profesiju piedāvājumā ir apmaldījušies. Aktivitāte paredz, ka jaunietim profesionālajā skolā ir iespēja iepazīt trīs dažādus arodus. Viņš profesijas gan praktiski, gan teorētiski aptausta divas nedēļas (katru) un pēc tam izdara secinājumus par savu piemērotību vai nepiemērotību tām, jo nav noslēpums - bieži jaunieši izvēlas profesiju maldīgu stereotipu iespaidā vai draugu pierunāti. «Spilgts piemērs šajā sakarā bija kāda jauniete, kas bija nolēmusi kļūt par viesmīli. Taču pēc pasākuma secināja, ka sevi tomēr saredz metinātājas profesijā, un veiksmīgi šo programmu ir jau apguvusi,» stāsta Jauniešu garantijas vecākā eksperte.

Taču vai šīs iespējas sadzird arī pasīvie jaunieši, kas paši, visticamāk, nevērs NVA durvis? Kā skaidro L. Ķikute, projektu palīdz īstenot arī Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, kam ir visciešākā sadarbība ar pašvaldībām - tā veido programmas tiem, kas nemaz nav reģistrējušies NVA, un caur projektiem cenšas viņus, tā teikt, vismaz izdabūt ārā no mājām un pamazām atgriezt apritē.

Ekrānšāviņš no avīzes

Ieskaties prognozēs

Kopumā šobrīd Jauniešu garantijas pasākumos ir piedalījušies vairāk nekā 72 000 jauno cilvēku un gandrīz katrs otrais jeb 46% ir atraduši savu vietu darba tirgū sešu mēnešu laikā pēc kāda pasākuma pabeigšanas.

Taujāta, ko ir vērts ņemt vērā jauniešiem, domājot par iespējām darba tirgū, vai ko tas šobrīd signalizē, L. Ķikute atbild: «Pieprasījums samazinās pēc mazkvalificētiem strādniekiem.» Savukārt visaugstākais pieprasījums ir pēc inženiertehniskajām specialitātēm, IKT speciālistiem, ārstiem - daļu speciālistu sagatavo augstskolas un koledžas, bet daļu - profesionālās skolas. «Svarīgi ir apgūt profesiju, bez tās ir ļoti grūti atrast darbu,» akcentē L. Ķikute.

Šīs atziņas iezīmējas arī Ekonomikas ministrijas ilgtermiņa darba tirgus prognozēs. L. Ķikute mudina jauniešus ieskatīties tajās - lai gan darba tirgus ir mainīgs, dažas profesijas izzūd, to vietā nāk jaunas, prognozes dod priekšstatu, kādas pārmaiņas skar darba tirgu. Un izpratne par to labāk ļaus saprast, kādu specialitāti sev izvēlēties. Tagadējie NVA novērojumi gan liecina, ka jauniešiem nav pietiekamas izpratnes par darba tirgū notiekošajiem procesiem.

***

Jaunieša bezdarbnieka portrets

• Bez darba 54% ir sieviešu un 46% vīriešu

• 64% ir iegūta pamata vai vidējā izglītība

• Vidējais darbā iekārtošanās rādītājs 139 dienas, salīdzinājumam - cilvēkiem citās vecuma grupās šis rādītājs ir 189 dienas

• Šobrīd bez darba ir 5697 jaunieši (dati uz 1. aprīli)

• Galvenie bezdarba iemesli - nepietiekams izglītības līmenis, trūkst darba pieredzes iegūtajā specialitātē, nav pietiekamas izpratnes par darba tirgu, tostarp - kuras ir un kuras nav pieprasītas profesijas, savām vēlmēm un spējām neatbilstoša studiju vai izglītības programmas izvēle, kas liedz pabeigt iesākto izglītības ceļu vai iekārtoties darbā

Avots: NVA

Komentāri [10]

 
Badathors
Nevis, pieticīgā Latvija, bet 12. gs. okupētā. Okupanti godā (The God) celti vēl joprojām.
22.aprīlis, 14:39 Atbildēt
Dienas anekdote
Divi policisti stāv pie dzīvokļa durvīm, kurā slēpjas bīstams recidīvists.

Viens saka:

Ej pirmais, es tevi atriebšu.
18.aprīlis, 18:19 Atbildēt
janis
vissmieklīgākais ir tas, ka jau tā pieticīgā Latvija gatavo darbiniekus attīstītām valstīm, un tad vēl tā programma, kur daliba ir bez maksas, rezultāti nekādi, bet programmu administrējošie apmierinātībā laizās, tā pat kā latviešu saima.
18.aprīlis, 15:42 Atbildēt
Māris
Protams tie nva pasākumi ir uz papīra,nekā reāla. Gulbenē atbild nav naudas,tad kaut kādi iepirkumi. Subsidētā darba vieta ir-2000eiro zaudējums darba devējam gadā. Vienu vārdu sakot FUFELIS,kā viss mūsu valsts aparātā. Un vēl attieksme brrrr,romāna cienīgs temats.
18.aprīlis, 18:14 Atbildēt
Skatīt visus 10 komentārus >

Latvijā Vairāk >

Kaut kas traks!