2.lapa
LETA jau ziņoja, ka, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.
Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija (VM) piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.
Tāpat VM un ģimenes ārstu domas atšķiras jautājumā par reformā iekļauto ieceri veidot kopprakses. LĢĀA vadītāja skaidroja, ka šādu kopprakšu veidošana nozīmēs dežūras vakara stundās un brīvdienās, kas mainīs visu līdzšinējo darba modeli.
Vairāk nekā 10% ģimenes ārstu, kuri piedalījās 3.jūlijā sāktajā ģimenes ārstu protesta akcijā, šonedēļ atsākuši sniegt pacientiem valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, aģentūrai LETA pastāstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.
Viņa norādīja, ka pārsvarā par dalības pārtraukšanu paziņojuši ģimenes ārsti lauku reģionos, kuru skaits pakāpeniski pieaug. "Par lēmumu pārtraukt dalību protestā katru darbdienu paziņo vidēji 20 ģimenes ārstu," piebilda Štālberga.
Tāpat viņa pastāstīja, ka daļa ģimenes ārstu joprojām nav atsaukušies NVD aicinājumam ziņot, vai protesta laikā praksē tiek sniegti valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi. Šādu informāciju atteikusies sniegt arī protesta akcijas pieteicēja - Latvijas Ģimenes ārstu asociācija. Līdz ar to, lai noskaidrotu, vai ģimenes ārsts ir pārtraucis dalību protestā un atsācis pakalpojumu sniegšanu, iedzīvotājiem jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi.
Kā norāda dienestā, vairāki iedzīvotāji informējuši NVD, ka protesta laikā ģimenes ārstu praksēs tiek piedāvātas ģimenes ārstu konsultācijas, izziņu izsniegšana par bērna veselības stāvokli un cita palīdzība kā maksas pakalpojumi. "NVD vērš uzmanību, ka atbilstoši noslēgtajam līgumam ar ģimenes ārstu praksēm - valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ģimenes ārsta prakse nav tiesīga sniegt kā maksas pakalpojumus," skaidroja Štālberga.
Šī iemesla dēļ, ja minētie pakalpojumi ģimenes ārsta praksē tiek sniegti par maksu, pacientam ir tiesības vērsties Veselības inspekcijā (VI) ar iesniegumu un maksājumu apliecinošiem dokumentiem. Inspekcija izskatīs konkrēto gadījumu un izvērtēs, vai ārstniecības iestādei ir jāatgriež pacientam veiktā maksājuma summa.
NVD atgādina par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām protesta laikā. Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību primāri var saņemt pie dežūrārstiem, kuri sniedz medicīniskas konsultācijas ģimenes ārsta kompetences robežās. Savukārt akūtos gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos ārpus Rīgas un slimnīcu uzņemšanas nodaļās. Dzīvībai kritiskos gadījumos iedzīvotājiem jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.
Detalizēta informācija par to, kur vērsties, ja nepieciešama medicīniskā vai cita palīdzība, bet ģimenes ārsts nav pieejams, atrodama NVD mājaslapas sadaļā "Medicīniskās palīdzības saņemšana protesta laikā", kurā pieejama arī speciāli izveidota interaktīva karte ar informāciju par palīdzības saņemšanas iespējām akūtos gadījumos.
LETA jau ziņoja, ka, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.
Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija (VM) piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.
Tāpat VM un ģimenes ārstu domas atšķiras jautājumā par reformā iekļauto ieceri veidot kopprakses. LĢĀA vadītāja skaidroja, ka šādu kopprakšu veidošana nozīmēs dežūras vakara stundās un brīvdienās, kas mainīs visu līdzšinējo darba modeli.
