Šā gada augusts kļuvis par pirmo mēnesi kopš 2016. gada jūnija, kad mēneša laikā piedzimušo bērnu skaits pārsniedz jaundzimušo skaitu pirms gada tajā pašā mēnesī.
Šā gada augusta rezultāts ir 1985 reģistrēti jaundzimušie, kas 2016. gada augustā dzimušo skaitu pārsniedz kaut par 35 bērniem. Šādas izmaiņas jau var uzskatīt par būtiskām valstī, kurā vienas skolas piepildīšana prasa ne visus mēneša laikā dzimušos, bet tikai dzimstības pieaugumu kaut par 35 bērniem, ja viņi paliks valstī vismaz līdz skolas vecuma sasniegšanai. Septembrī paralēli tika apkopoti dati gan par dzimstību, gan par skolēnu skaitu jaunajā mācību gadā, kad mazākā sākumskola Valkas novada Zvārtavas pagastā startēja ar astoņiem, mazākā pamatskola Jēkabpils novada Dunavas pagastā - ar 17 un mazākā vidusskola Ludzas novada Istras pagastā - ar 49 skolēniem. Protams, dzimstības pieaugums ir izkliedēts pa visu valsti, nevis koncentrēts vienā pagastā, kur tad varētu sākt gatavoties jaunas skolas atvēršanai vai vismaz jau esošās skolas un pat vairāku skolu neslēgšanai, jo tām būtu paredzams būtisks skolēnu skaita pieaugums.
Vienā miera laika mēnesī iespējamo dzimstības pieaugumu vai kritumu Latvijas skolu tīkls spētu absorbēt bez kādām izmaiņām, bet tam neizbēgami nāksies reaģēt uz apmēram tūkstoš bērnu zudumu kopš 2016. gada jūlija, kurā piedzima par 130 bērniem mazāk nekā 2015. gada jūlijā. 2016. gada augusts ar jaundzimušo skaita samazināšanos par diviem bērniem pret 2015. gada augustu ļāva cerēt, ka jūlija rezultāts bija nejaušība, bet septembris ar -89 bērniem, oktobris ar -88 bērniem utt. apliecināja stabilas izmaiņas cilvēku noskaņojumā un nākotnes plānos. Tagad atliek cerēt pretējo, ka nejaušība vai jaundzimušo uzskaites neprecizitāte nav augusta +35 bērni.
Dzimstības pavērsiens uz samazināšanos iekrita precīzi deviņus mēnešus pēc tam, kad pašlikvidējās Laimdotas Straujumas valdība un tās vietā 2016. gada 11. februārī nāca tagadējā Māra Kučinska valdība. Diez vai valdību maiņa bija dzimstības samazināšanās cēlonis. Drīzāk dzimstības un ministru sastāva izmaiņām bija kopīgi cēloņi, kas diktēja izmaiņas gan politiskajā vidē, gan cilvēku sadzīvē. Pēc tam gada laikā kaut kas patiešām mainījies vai nu cilvēku dzīvē, vai attieksmē pret dzīvi. Šā gada 26. jūlijā Neatkarīgā atsaucās uz socioloģisko aptauju firmas SKDS šā gada sākumā izdarīto mērījumu, ka Latvijas iedzīvotāji sasnieguši kopš 2003. gada mērītu rekordu atbildēm uz jautājumu «Vai kopumā jūtaties laimīgs?». Ar rekordu šeit jāsaprot līdz šim vislielākais skaits apstiprinošu atbilžu, ka cilvēki jūtas laimīgi. Tajā brīdī paši aptaujas veicēji neuzņēmās norādīt uz laimes izjūtas pieaugumam atbilstošām izmaiņām cilvēku uzvedībā. Tobrīd tik tikko bija apkopoti dzimstības dati par jūniju ar sevišķi iespaidīgi negatīvu rezultātu -197 jaundzimušie pret 2016. gada jūniju. Tagad jautājums ir tāds, kas tieši pagājušajā gadu mijā varēja uzlabot cilvēku caurmēra noskaņojumu tik lielā mērā, ka tas koncentrētā veidā izpaudies Latvijas mērogiem lielā dzimstības pieaugumā.
