Vidēji gadā Latvijā ar A hepatītu saslimst 12 cilvēki, taču šogad Latvijā novērots saslimšanas gadījumu skaita būtisks pieaugums – nepilnos desmit mēnešos reģistrēti jau 57 inficēšanās gadījumi ar A hepatītu jeb dzelteno kaiti.
Šo informāciju apstiprina Slimību profilakses un kontroles centrs. Epidemioloģiskās uzraudzības dati rāda, ka pēdējos piecos gados (no 2012. līdz 2016. gadam) saslimšanas gadījumu skaits ar A hepatītu svārstījās no sešiem (2015. gadā) līdz 20 gadījumiem (2014. gadā), bet vidēji tie ir 12 gadījumi gadā. Lielākoties A hepatīta gadījumi bija saistīti ar inficēšanos ārpus Latvijas, savukārt šogad Latvijā novērots saslimšanas gadījumu skaita pieaugums - 57 gadījumi. Gada sākumā tie ir viens divi gadījumi, taču augustā reģistrēti jau 11 saslimšanas gadījumi, liecina uzraudzības dati. Slimību profilakses un kontroles centra Infekciju slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka 17 gadījumos cilvēku inficēšanās notikusi ceļojuma laikā, ir zināms, ka 11 gadījumos tas bijis Eiropas Savienības valstī, divos gadījumos - Krievijā, pa vienam gadījumam - Uzbekistānā, Indijā un Kazahstānā, bet vienā gadījumā - vai nu Krievijā, vai ES valstī. Šogad reģistrēti deviņi grupveida A hepatīta saslimšanas gadījumi mājās, tas ir vienas ģimenes ietvaros, kad infekcija izplatījās sadzīves kontakta ceļā. 19 gadījumos saslimušie nebija izbraukuši no Latvijas, kā arī netika noskaidroti kontakti ar A hepatīta slimniekiem, no kuriem viņi būtu inficējušies, tas, pēc epidemiologa teiktā, var liecināt par inficēšanos no A hepatīta inficētajiem sabiedrībā, kuriem nav slimības simptomu vai A hepatīts nav diagnosticēts.
Pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) datiem, kopš 2016. gada jūnija A hepatīta saslimšanas gadījumu skaita pieaugums vērojams un turpinās vairākās Eiropas Savienības valstīs. ECDC ziņo par vismaz trim starptautiskiem A hepatīta uzliesmojumiem ar 1500 apstiprinātiem un 2660 aizdomīgiem saslimšanas gadījumiem. A hepatīts ir izplatīts visā pasaulē, visbiežāk valstīs, kurās ir slikti sanitāri higiēniskie apstākļi un dzeramo ūdeni pienācīgi nekontrolē. Ļoti augsts inficēšanās risks ir Āfrikā, Dienvidamerikā un Dienvidaustrumāzijā, vidējs - Dienvideiropā un Austrumeiropā.
Epidemiologi skaidro, ka A hepatīts dažreiz tiek saukts par netīro roku slimību, jo izraisītājs - A vīruss - cilvēka organismā iekļūst fekāli orālā ceļā. Tas var notikt, ja sadzīves kontaktos netiek ievērotas higiēnas prasības, piemēram, pēc tualetes apmeklējuma nemazgā rokas, ēd nemazgātus augļus, dzer netīru ūdeni. No inficēšanās brīža līdz pirmajiem slimības simptomiem paiet vidēji četras nedēļas. Svarīgi ievērot epidemiologu padomus: bieži un rūpīgi mazgāt rokas, īpaši jāuzmanās no kontaktiem ar iespējami inficētām personām, nedrošas pārtikas un netīra ūdens lietošanas uzturā. Efektīvs A hepatīta profilakses līdzeklis ir vakcinācija. Latvijā vakcīna pret A hepatītu netiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, līdz ar to tā ir maksas.
