Ceturtajā Digitālās dzīves kvalitātes globālajā indeksā, kur nosaka digitālo labklājību, Latvija ir ierindojusies 33. vietā. Šajā indeksā kopā ir iekļautas 117 valstis jeb 92 % pasaules iedzīvotāju.
No pieciem digitālās dzīves pamatpīlāriem Latvijai vissliktākais novērtējums ir e-valdības (61. vieta), bet vislabākais e-drošības (18. vieta) jomā. Latvijas interneta kvalitāte atbilst 29. vietai, bet interneta finansiālā pieejamība un e-infrastruktūra attiecīgi 30. un 34. vietai.
Apstākļos, kad ir liela inflācija, fiksētais platjoslas internets visā pasaulē jau otro gadu kļūst mazāk pieejams, tā vēl vairāk palielinot digitālo plaisu.
Digitālās dzīves kvalitātes novērtējumu veic kiberdrošības uzņēmums Surfshark. Tajā valstis novērtē, pamatojoties uz pieciem būtiskiem digitālās labklājības pīlāriem — interneta kvalitāte, e-valdība, e-infrastruktūra, interneta finansiālā pieejamība un e-drošība. Šajā gadā Latvijai izdevās nonākt 40 pasaules līderu lokā, saņemot 33. vietu galīgajā indeksā un 26. vietu Eiropā. Kopš pagājušā indeksa Latvijai ir izdevies palielināt savu novērtējumu, pakāpjoties no 41. un 33. vietu. Vissliktākais novērtējums Latvijai ir e-valdības pīlāra sadaļā, kur jāpanāk uzlabojums par 50 %, lai līdzinātos līderim (ASV).
Interneta kvalitāte Latvijā ir laba, un kopumā fiksētais platjoslas internets ir labāks nekā mobilais internets
Ņemot vērā interneta ātrumu, stabilitāti un izaugsmi Latvijas interneta kvalitāte ir 29. vietā, kas ir par 23 % labāk nekā vidēji pasaulē. Apskatot tikai interneta ātrumu, Latvijas fiksētais platjoslas internets ar 143,4 Mbps/s ir saņēmis labāku novērtējumu (27. vieta) šajā globālajā indeksā nekā mobilais internets. Savukārt mobilais internets ierindojas 49. vietā (51,8 Mbps/s).
Salīdzinājumā ar Lietuvu Latvijas mobilais internets ir par 23 % lēnāks, bet platjoslas internets aptuveni tikpat ātrs. Kopš pagājušā gada mobilā interneta ātrums Latvijā ir uzlabojies par 23,3 % (9,8 Mbps), bet fiksētā platjoslas interneta ātrums par 11,5% (14,8 Mbps). Savukārt visātrākais pasaules internets šogad ir pieejams Singapūras iedzīvotājiem — attiecīgi 104 Mbps/s mobilajā tīklā un 261 Mbps/s fiksētajā tīklā.
Salīdzinot ar globālajiem standartiem, internets Latvijā ir finansiāli pieejams, lai gan joprojām ir iespējami uzlabojumi
Latvijas interneta finansiālā pieejamība ir 30. vietā visā pasaulē. Iedzīvotāji Latvijā var iegādāties 1 GB mobilā interneta par 7 minūtēm un 27 sekundēm darba mēnesī, kas ir trīs reizes vairāk nekā Lietuvā. Tomēr salīdzinājumā ar Izraēlu, kur ir vispieejamākais mobilais internets visā pasaulē (5 sekundes darba par 1 GB), latviešiem ir jāstrādā 91 reizi vairāk. Kopš iepriekšējā gada interneta finansiālā pieejamība ir samazinājusies, jo lietotājiem ir jāstrādā 4 minūtes un 25 sekundes vairāk, lai varētu atļauties to pašu mobilo internetu.
Fiksētais platjoslas internets Latvijas iedzīvotājiem izmaksā 79 minūtes to dārgā darba katru mēnesi. Lai šo internetu varētu atļauties, latviešiem ir jāstrādā četras reizes vairāk nekā Izraēlas iedzīvotājiem, kam vispieejamākais piedāvājums izmaksā tikai 19 minūtes darba katru mēnesi. Kopš pagājušā gada platjoslas internets Latvijā ir kļuvis finansiāli pieejamāks, jo cilvēkiem ir jāstrādā 50 minūtes mazāk, lai atļautos fiksētā platjoslas interneta pakalpojumus.
Globālā plaisa ir kļuvusi dziļāka nekā iepriekš
Visā pasaulē platjoslas internets katru gadu kļūst mazāk pieejams. Kopumā visās valstīs, kas bija iekļautas pagājušā gada indeksā, cilvēkiem bija jāstrādā sešas minūtes vairāk, lai 2022. gadā varētu atļauties platjoslas internetu. Dažās valstīs, piemēram, Kotdivuārā un Ugandā, cilvēki vidēji strādā divas nedēļas, lai varētu apmaksāt vislētāko platjoslas interneta pakotni. Tāda pati tendence tika novērota pagājušajā gadā. Ņemot vērā pašreizējo inflāciju, spiediens uz maznodrošinātām mājsaimniecībām, kam nepieciešams internets, ir kļuvis vēl lielāks. Surfshark pētījumā tika arī konstatēts, ka valstīs ar vissliktāko interneta savienojumu ir jāstrādā visilgāk.
“Lai gan laba digitālās dzīves kvalitāte parasti ir ekonomiski attīstītās valstīs, mūsu globālajā pētījumā tika konstatēts, ka digitālo laimi ne vienmēr var nopirkt par naudu,” skaidro Surfshark sabiedrisko attiecību vadītāja Gabriele Racaityte-Krasauske. “Tieši tāpēc jau ceturto gadu pēc kārtās mēs turpinām analizēt digitālās dzīves kvalitāti, lai redzētu, kā dažādas valstis spēj apmierināt to iedzīvotāju digitālās pamatvajadzības. Tomēr vissvarīgākais ir tas, ka mūsu pētījumā mēģinām pilnībā parādīt to globālo digitālo plaisu, ar ko saskaras miljoniem cilvēku.”
Valstis ar vislabāko un vissliktāko digitālās dzīves kvalitāti
Līdzīgi kā pēdējos trīs gadus, kopumā 7 no 10 valstīm ar visaugstāko novērtējumu atrodas Eiropā. 2022. gada digitālās dzīves indeksā pirmā vieta ir Izraēlai, kurai izdevās aizbīdīt uz otro vietu iepriekšējo divu gadu līderi Dāniju. Vācijai ir 3. vieta, bet Francijai un Zviedrijai attiecīgi 4. un 5. vieta no 117 novērtētajām valstīm. Savukārt piecas valstis ar vissliktāko rezultātu ir Kongo Demokrātiskā Republika, Jemena, Etiopija, Mozambika un Kamerūna.
Digitālās dzīves kvalitātes ziņā Amerikas reģionā pirmā vieta ir ASV, bet Āzijas reģionā — Izraēlai. Savukārt Āfrikā vislabākā digitālās dzīves kvalitāte ir Dienvidāfrikā. Bet Okeānijā pirmo vietu ir izdevies iegūt Jaunzēlandei, vairākās digitālajās jomās apsteidzot Austrāliju.
