LAD direktors Ģirts Krūmiņš intervijā aģentūrai LETA stāsta: "šis gads nevienam lauksaimniekam nebūs viegls. Graudkopjiem ir sausums un nebūs ražas, lopkopjiem nav siena un nebūs zaļbarības, ar ko barot lopus. Šis gads Latvijas lauksaimniekiem visiem kopumā nebūs labs. Pavasarī ilggadīgie stādījumi cieta no salnām, tagad ir sausums, kas skar visus - gan dārzeņu audzētājus, gan graudaudzētājus un lopkopjus, kas nevar savākt sienu, lai lopus šoziem pabarotu un uzturētu. Šis gads nebūs viegls nevienai lauksaimniecības nozarei."
Vai līdz ar sausumu jums ir ziņas, kuros reģionos ir sliktākā situācija, un vai LAD jau ir vērsušies zemnieki pēc palīdzības?
Runājot par sausumu, lauksaimnieku organizāciju un ministrijas izveidotā Krīzes vadības padome, kas ir izveidota jau Covid-19 laikā, ir pieņēmusi vairākus lēmumus. Sausums ir liels. Metroloģijas aģentūras jau ir teikušas, ka šis ir viens no lielākajiem sausumiem vēsturē šajā laika periodā. Ja Kurzemes pusē un Zemgalē lietus ir bijis pirms Jāņiem un pa Jāņiem nolijis, tad Vidzemes un Latgales puse bija bez lietus, nerunājot par pāris milimetriem nokrišņu. Situācija nav viegla, tāpēc uz papuvēm, ja tur iesēts zaļmēslojums, ir atļauts pļaut un ievākt lopbarību. Arī gar buferjoslām, kur bija ierobežojumi, tagad var pļaut un savākt lopbarību. Nerunājot par lopbarību, problēma ir arī ar vasarājiem, kur smilšainākās zemēs, kalnos, pakalnos tie vispār nav sadīguši. Arī šajā ziņā ir atkāpes procentos par nezālainību un visu pārējo, lai nāktu pretī lauksaimniekiem un nesodītu par nosacījumu neizpildīšanu. Tas darīts ar mērķi, lai katram nebūtu jāraksta iesniegums un jāziņo LAD, ka ir slikti, tāpēc ir kopīgie lēmumi, ka saistībā ar sausumu par šīm kultūrām nav jāziņo, ja kaut kas nav izdarīts. Jāziņo ir tādos gadījumos, ja platība ir pieteikta kā vasaras mieži, bet tos lauksaimnieks ir izdomājis pārsēt ar mistru - auzām un zirņiem - dzīvniekiem lopbarībai. Tad gan ir jāpaziņo LAD, ka ir mainījusies kultūra. Ja lauksaimniekam sausumā kāds lauks ir izkaltis un tur neko nedara, tādā gadījumā nekas nav jāziņo, jo lēmumi ir pieņemti kopīgi.
Tas atsauksies arī uz nākamo gadu bezakcīzes degvielas un bioloģiskās lauksaimniecības jomā, kur ir jābūt ieņēmumiem. Arī šajā jomā esam pieņēmuši lēmumu, ka tiks vērtēti pēdējie divi gadi, no tiem varēs izvēlēties labāko. Lauksaimnieks varēs izvēlēties arī 2022.gada datus, nevis 2023.gada datus, kas, iespējams, būs sliktāki.
Šā gada rezultāti noteikti būs sliktāki.
Jautājums, kādas būs cenas. Kopumā bilance būs sliktāka, bet nu visu gala rezultātā noteiks cenas un tirgus.
Arī modernizācijas projektiem, kuriem ir saistības, mēs nāksim pretī un sasniedzamos rādītājus ļausim sasniegt arī nākamajā gadā. Katrai situācijai meklēsim individuālus risinājumus, jo skaidrs, ka šos apstākļus lauksaimnieks ietekmēt nevarēja.
Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem nāks pretī, bet kopēja ārkārtējā situācijas izsludināšana nav nepieciešama?
Ārkārtējās situācijas nepieciešamībā mēs nevaram skatīties tikai uz medaļas vienu pusi. Ja tā ir ārkārtējā situācija, tad ir jādomā arī par finansējuma piesaisti no banku sektora un citas lietas. Ja valsts līmenī tiek sludināta ārkārtējā situācija, tad finansētājiem tā nav pozitīva ziņa. Ir jāizsver visi plusi un mīnusi.
Ņemot vērā sausumu un ražas zudumus, graudkopjiem šis gads nebūs viegls?
Es teiktu, ka šis gads nevienam lauksaimniekam nebūs viegls. Graudkopjiem ir sausums un nebūs ražas, lopkopjiem nav siena un nebūs zaļbarības, ar ko barot lopus. Šis gads Latvijas lauksaimniekiem visiem kopumā nebūs labs. Pavasarī ilggadīgie stādījumi cieta no salnām, tagad ir sausums, kas skar visus - gan dārzeņu audzētājus, gan graudaudzētājus un lopkopjus, kas nevar savākt sienu, lai lopus šoziem pabarotu un uzturētu. Šis gads nebūs viegls nevienai lauksaimniecības nozarei.
Cik liela ir lauksaimnieku interese par laistīšanas sistēmām? Pieļauju, ka augļkopībā, dārzeņkopībā tas atmaksājas, bet graudkopībā gan investīcijas ir ļoti lielas.
Par atmaksāšanos katra situācija ir jāskatās individuāli. No fondiem šādas investīcijas ir bijušas atbalstītas visu laiku, un tie, kas vēlējās, to varēja izmantot. Iepriekšējos gadus laikapstākļi bija labi, ražas labas un interese par laistīšanu nebija liela, bet, mainoties klimatam, mainoties laikapstākļiem, arī lauksaimniecībai ir jāmainās līdzi. Domāju, aktualitāte arvien pieaugs un lauksaimnieki vērtēs savas iespējas. Ir jāvērtē ūdens pieejamība, atļaujas jāsaņem, cik daudz ūdens var izmantot. Šis jautājums būs dienaskārtībā tuvākajos gados.
Tas nozīmē, ka lielajām saimniecībām vajadzētu sākt apsvērt investīcijas laistīšanas sistēmās?
Ne tikai lielajām saimniecībām, tas ir katras saimniecības jautājums atkarībā no specializācijas, kā audzē, kādas ir tehnoloģijas. Iespējams, ir vietas, kur līdz šim labību nesēja, jo bija pārāk mitrs, un nevarēja novākt, bet, klimatam mainoties, iespējams, būs lauki, kur tagad labību var audzēt.
Līdz ar salnām un sausumu aktualizējas jautājums par apdrošināšanu lauksaimniecībā, un arī valsts daļēji sedz polises iegādes izmaksas. Kāds pieprasījums ir pēc šī atbalsta? Kas ir populārākie riski, ko lauksaimnieki apdrošina?
Arī sausums bija risks, kuru varēja apdrošināt, taču to varēja darīt savlaicīgi, ne tajā brīdī, kad bija jau iestājies. Tāpat kā ar mašīnām, tās jāapdrošina iepriekš, nevis tad, kad jau noticis negadījums. Situācija šogad bija tāda, ka jau jūnijā, pirms pieteikumu iesniegšanas, sausums bija iestājies un bija apdrošināšanas kompānijas, kas teica, ka šo risku vairs neapdrošina. Šobrīd notiek pieteikšanās riska pārvaldībai par polisēm, kur var apdrošināt gan dzīvniekus, gan platības. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, interese ar katru gadu pieaug, lauksaimnieki to novērtē. Jau pagājušajā gadā bija tā, ka nācās rindot projektus un veikt proporcionālu samazinājumu beidzamajiem projektiem, kuriem naudas pietrūka. Šogad ir noteikts viens mēnesis laika, lai lauksaimnieki iesniegtu pieteikumus polisēm, kas ir iegādātas, un, ja pieteikumu būs vairāk nekā pieejamā finansējuma, tad visiem proporcionāli tiks samazināts atbalsts.
Šis pasākums ir pieprasīts katru gadu, un pieteikumu skaits ik gadu palielinās. Kopumā šogad valsts atbalsts polišu iegādei ir vairāk nekā astoņi miljoni eiro, savukārt atbalsta intensitāte ir samazināta no 70% līdz 50%.
