Lai saīsinātu ārkārtas dienestu izsaukumu pieņemšanas laiku, valstī kopš 2018. gada par apmēram 5 miljoniem eiro tiek uzlabota neatliekamās palīdzības tālruņa platforma – 112. Uzlabotās versijas ieviešana bija paredzēta 2023. gada augustā, tomēr tā nenotika. Kā noskaidroja TV24 raidījums „Stopkadri ar Armandu Puči” jaunajā 112 sistēmā ārkārtas dienesti joprojām saskata nepilnības, kas jāuzlabo.
Patlaban, zvanot uz ārkārtas numuru 112, cilvēks tiek savienots ar operatoru, kam izstāsta notiekošo. Ja tas nav ugunsgrēks, dispečers savieno ar nepieciešamo glābšanas dienestu, piemēram, policiju, mediķiem un citiem, kur atkārtoti ir jāizstāsta sava situācija.
Šāda komunikācija starp cilvēku, operatoru un glābšanas dienestu patērē daudz laika, kā arī mēdz notikt tehniskas kļūdas.
Lai ārkārtas dienestu izsaukšanu vienkāršotu, 2018. gadā sākta numura 112 pilnveide. Jaunā sistēma paredz, ka 112 ienākošos zvanus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts policija saņems vienlaicīgi un pāradresācija nenotiks. “Šobrīd, zvanot uz 110, zvans nonāks 112, un 112 dispečers pieņems informāciju par notikumu. Ja jums ir notikusi zādzība, pēc vienotā algoritma noskaidros, kas kur ir noticis un šo informāciju pieņemšanas laikā elektroniski nodos vairākiem dienestiem, kuri būs iesaistīti,” stāsta Vienotā kontaktu centra pārvaldes priekšnieks Hermanis Plisko.
Vēl nav zināms, vai citi operatīvie dienesti - Neatliekamā medicīniskā palīdzība un gāzes avārijas dienests pievienosies kopīgai platformai. “Jautājums ir, vai nevarētu pievienot arī neatliekamo medicīnisko palīdzību? Viņi pašreiz strādā pēc sava algoritma un savas platformas. Ja šīs platformas būtu saderīgas, es domāju, tas būtu pietiekami efektīvi, ja mēs varētu pamata dienestus apvienot vienā IT sistēmā,” teic iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Jaunajai sistēmai bija jābūt gatavai jau šī gada augustā, taču šobrīd tā atrodas tikai testēšanas režīmā, atklāja TV24 raidījums „STOPkadri ar Armandu Puči”. Plānots, ka tā uzsāks darbību līdz šī gada beigām. VUGD pārstāvis Hermanis Plisko TV24 izstāstīja, kāpēc notiek kavēšanās. “Jaunā sistēma apvieno ļoti daudz prasību, apvieno vairāku dienestu prasības. Sākumā projekts tika izstrādāts un sāka realizēties no 2021. gada. Dienesti projektā redz nepilnības, tāpēc mums tas jāpapildina. Jāspēj strādāt tā, kā strādājam šobrīd, un ne sliktāk,” tā Plisko.
Kiberdrošības eksperts, tehnoloģiju drošības uzņēmuma „Possible security” vadītājs Kirils Solovjovs jaunās sistēmas ieviešanu vērtē pozitīvi un cer, ka tā būs droša lietotājiem. Eksperts gan šaubās, ka visa projekta izstrādei kopumā nepieciešams tik ilgs laiks. Viņaprāt, jaunās sistēmas ieviešana tiešām varētu izmaksāt 5 miljonus eiro, savukārt dažas izmantotās programmatūras maksājot zem viena miljona. „Lai gan konkrētajā projektā ir 9 dažādas aktivitātes, kas prasa zināmu laiku, nevaru teikt, ka programmēšanas darbs būtu uz pieciem gadiem. Tur nav ko darīt piecus gadus. Vienlaikus, es ticu, ka ar iekšlietu dienestiem, kas, manā skatījumā, valstī tradicionāli ir ar stingriem viedokļiem par to, kā lietas ir jādara, varētu būt grūti saskaņot kaut kādas pozīcijas. Varbūt tur rodas kavēšanās,” spriež Solovjovs.
Šī projekta ietvaros tiek izstrādāta arī 112 mobilā aplikācija, kas atvieglos operatīvo dienestu pieejamību. Lejupielādējot telefona aplikāciju, cilvēks, ievadot visus nepieciešamos datus, varēs informēt operatīvos dienestus par nelaimes gadījumu.
