Ceturtdiena, 9.maijs

redeem Einārs, Ervīns, Klāvs

arrow_right_alt Latvijā

Digitālās televīzijas krimināllietu tiesa vētīs trešo reizi

© Kaspars Krafts/f64

Rīgas apgabaltiesa 2024.gada 30.septembrī plkst.10 plāno trešo reizi sākt skatīt tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu, aģentūru LETA informēja tiesa.

Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Zigmunds Dundurs skaidro, ka tiesas sēdes laiks ir noteikts, ņemot vērā nepieciešamību tiesas kolēģijas sastāvam iepazīties ar lietu un pilnvērtīgi sagatavoties lietas iztiesāšanai, kā arī saistībā ar lietas ievērojamo apjomu, tās juridisko sarežģītību un procesā iesaistīto personu daudzumu.

Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa (AT) atcēla 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti.

Apelācijas instances tiesa 2021.gada 12.jūlijā attaisnoja visus apsūdzētos krimināllietā par virszemes digitālās televīzijas ieviešanas projektu 2002.-2003.gadā un atbilstoši tam AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) noslēgto līgumu ar kompāniju "Kempmayer Media Limited".

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija - tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Aina Nicmane, tiesneses Iveta Brimerberga un Daiga Kalniņa - norādīja, ka attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamats ir Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punkts, proti, tiesa nekonstatēja apsūdzēto izdarītajos nodarījumos noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Ar pasludināto spriedumu par nevainīgiem tika atzīti Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Jānis Loze, Harijs Krongorns, Jānis Svārpstons, Jānis Zips, Uldis Kokins, bet kriminālprocesu daļā pret Māri Pauderu tika nolemts izbeigt.

Prokurors par šo spriedumu iesniedza kasācijas protestu, ko AT apmierināja, un lieta atkal būs jāskata apgabaltiesā.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

2019.gada vasarā apelācijas instances tiesa lietā par vainīgām atzina virkni personu.

Reālu ieslodzījumu apgabaltiesas tiesneši piesprieda bijušajām "Kempmayer Media Latvia" ("Kempmayer") amatpersonām. Bijušajam "Kempmayer" valdes loceklim Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī naudas sodu 22 790 eiro apmērā, Zabeckim - divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, bet bijušajam "Kempmayer" valdes loceklim Zipam tika noteikta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, kā arī naudas sods 22 790 eiro apmērā.

Kādreizējam DLRTC ģenerāldirektoram Spundem tika noteikts deviņus mēnešus ilgs cietumsods un naudas sods 26 230 eiro apmērā. Savukārt juristam Lozem tiesa piesprieda gada un deviņu mēnešu cietumsodu un naudas sodu 33 540 eiro apmērā.

Polittehnologam Liepniekam apgabaltiesa iepriekš piesprieda 67 080 eiro naudas sodu, bet bijušajam telekanāla "LNT" īpašniekam Ēķim apelācijas instances tiesa piesprieda 40 850 eiro naudas sodu.

Vienlaikus apelācijas instances tiesa iepriekš attaisnoja pirmās instances tiesā notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni. Rīgas apgabaltiesas tiesneši attaisnoja arī bijušo "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valsts pilnvarnieku Didzi Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un LVRTC valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu. Pirmās instances tiesa katram no viņiem bija piespriedusi naudas sodu 18 000 eiro apmērā.

Savukārt AT atcēla apelācijas instances spriedumu un lieta vēlreiz bija nonākusi Rīgas apgabaltiesā.

LETA jau ziņoja, ka Ekonomisko lietu tiesa lēma attaisnot visus otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos. Starp apsūdzētajiem bija ekspolitiķis Andris Šķēle, politiķis Ainārs Šlesers (LPV) un bijušais SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis un citi.

Par spriedumu tika saņemts apelācijas protests. Arī Rīgas apgabaltiesa apsūdzētos atzina par nevainīgiem. Pilnais apgabaltiesas spriedums tika sastādīts 18.decembrī, kuru tagad varēs pārsūdzēts AT.