Augstākā tiesa (AT) atcēlusi spriedumu strīdā starp SIA "Latvijas televīzija" (LTV) un biedrību "Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) par autoratlīdzību aprēķinu, ar kuru abu prasības bija apmierinātas daļēji, aģentūru LETA informēja Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis.
Senātā lieta nonāca saistībā ar abu pušu strīdu par to, no kādiem LTV ieņēmumiem ir aprēķināma autoratlīdzība par muzikālo darbu izmantošanu LTV programmās, un par to, vai tika nodrošināta pietiekami precīza šo darbu izmantošanas uzskaite.
Senāts, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas atziņām, norādīja, ka autoratlīdzības kā noteiktas daļas (procentu) aprēķināšana no darbu izmantotāja ieņēmumiem (apgrozījuma) ir ierasta prakse autordarbu izmantošanā. Šāda prakse faktiski balstās pieņēmumā, ka daļu no ieņēmumiem darbu izmantotājs gūst, pateicoties attiecīgo autortiesību objektu izmantošanai.
Vienlaikus parasti esot daudzi faktori, kas ietekmē darba izmantotāja, piemēram, raidorganizācijas, ieņēmumus. Šo faktoru un autordarbu izmantošanas ietekmes uz izmantotāja ieņēmumiem apmēru ir grūti precīzi noteikt. Tādēļ, lai nodrošinātu darbu radītājiem taisnīgu atlīdzību, Autortiesību likumā un Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā, konkretizējot taisnīgas atlīdzības principu, ir paredzēti vairāki atlīdzības noteikšanas kritēriji, piemēram, tiek vērtēts tas, kādā apjomā darbi izmantoti.
Senāts norāda, ka arī konkrētajā lietā autoratlīdzība par skaņdarbu izmantošanu apraidē AKKA/LAA tarifā bija saistīta ar mūzikas izmantošanas apjomu attiecīgās raidorganizācijas programmās jeb, citiem vārdiem, ar to, cik procentuāli ilgi no ētera laika televīzijas programmā skan mūzika.
Senāts arī atzina, ka iepriekšminētais princips ir attiecināms arī uz visu valsts dotāciju, kas ik gadus tiek piešķirta LTV, jo izšķirīga nozīme ir tam, vai, piemērojot likumā noteiktos kritērijus, tiek pareizi noteikta attiecīgo darbu jeb šajā gadījumā muzikālo darbu izmantošanas ekonomiskā vērtība vai analoģisks nozīmīgums izmantotājam jeb LTV.
Jautājumā par to, vai skaņdarbu izmantošana LTV programmās tika pienācīgi uzskaitīta, Senāts Latgales apgabaltiesas spriedumā konstatēja vairākus trūkumus, kas apelācijas instances tiesai būs jānovērš, izskatot lietu atkārtoti.
Senāta Civillietu departamenta senatore Dzintra Balta, kura konkrētajā lietā bija senatore referente, komentējot Senāta spriedumu, norāda, ka šajā lietā Senāts attīstīja izpratni par to, kā ir nosakāma taisnīga atlīdzība par autordarbu izmantošanu, nodrošinot gan autoru, gan darbu izmantotāju likumīgo interešu līdzsvaru.
"Vienlaikus uzsverami aspekti, kuros minētās intereses ir vienotas, jo gan autori, gan darbu izmantotāji un arī sabiedrība kopumā ir ieinteresēta jaunu autordarbu, kas bagātina kultūras mantojumu, radīšanā, kā arī pēc iespējas plašākā izmantošanā," viņa norāda.
LETA jau rakstīja, ka puses 2001.gada martā noslēdza licences līgumu, ar kuru LTV tika piešķirtas tiesības izmantot AKKA/LAA pārstāvēto autoru muzikālos darbus pārraidīšanai ētera programmās 2001.gada garumā. Pēc tā beigšanās LTV jaunu līgumu nenoslēdza.
2004.gada beigās puses noslēdza izlīgumu, saskaņā ar kuru atbildētāja par darbu izmantošanu 2004.gadā samaksāja 74 424 latus (105 895 eiro), vēlāk par darbu izmantošanu 2005.gadā LTV samaksāja daļēju atlīdzību 79 857 latus (113 626 eiro). 2007.gada 15.maijā puses noslēdza līgumu, saskaņā ar kuru atbildētāja par darbu izmantošanu 2006.gadā samaksāja daļēju atlīdzību 95 000 latu (135 172 eiro). 2008.gada martā puses noslēdza līgumu, saskaņā ar kuru atbildētāja par darbu izmantošanu 2007.gadā samaksāja daļēju atlīdzību 114 000 latu (162 207 eiro) apmērā.
Rīgas apgabaltiesa, izskatot lietu pirmajā instancē 2009.gada 21.jūlijā, AKKA/LAA prasību apmierināja daļēji un no LTV par labu AKKA/LAA piedzina 136 660 latus (194 449 eiro), kā arī daļēji apmierināja LTV pretprasību pret AKKA/LAA un atzina par noslēgtu pušu licences līgumu par muzikālo darbu izmantošanu tā 2005.gada 19.aprīļa redakcijā, nosakot līgumu darbības termiņu līdz 2012.gada 31.decembrim.
Vēlāk lieta vairākkārt tika pārsūdzēta, bet 2014.gadā lietu izskatīja AT.
2019.gadā Latgales apgabaltiesa pieteikumu apstiprināja daļēji, un par labu AKKA/LAA lēma piedzīt autoratlīdzību aprēķinu 354 564 latu (504 499 eiro), bet 2020.gada 30.novembrī AT izskatot lietu kasācijas kārtībā lēma Latgales apgabaltiesas spriedumu atcelt pilnīgi un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instancei - Latgales apgabaltiesai.
