Valsts kontrole (VK) veiktajās revīzijās gadu gaitā identificējusi, ka viena no lielākajām problēmām ir lielo projektu vadība, intervijā aģentūrai LETA sacīja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.
Runājot par neveiksmīgo e-veselības ieviešanu, vilcienu iepirkumu, Austrumu robežas izbūvi, Stradiņa slimnīcas būvniecību, Korčagins sacīja, ka nav vienas atbildes uz to, kāpēc lielo projektu vadība nav veiksmīga.
"Viens no iemesliem ir tas, ka projektus ir vadījuši un īstenojuši cilvēki bez pietiekamas kompetences un prasmēm, ir bijuši gadījumi, kad nepieciešama pārresoru sadarbība, taču tas ir vājais punkts un problēma," pauda Korčagins.
Viņš akcentēja, ka VK savulaik rosināja Ministru kabinetam lielo projektu vadību uzticēt īpaši izveidotai pārresoru institūcijai.
Vienlaikus Korčagins intervijā sacīja, ka VK savā 2022.-2025.gada darbības stratēģijā ir pateikusi, ka tās uzmanības centrā ir lietderības revīzijas. Ap tām ir būvētas pārējās lietas - gan resursi un kapacitāte, gan grozījumi normatīvajos aktos.
VK veic triju veidu revīzijas: finanšu, atbilstības un lietderības, savukārt pašreiz puse no VK resursiem tiek izlietota finanšu revīzijām. Pateicoties līdzšinējam VK darbam, pievienotās vērtības no finanšu revīzijām kļūst aizvien mazāk.
Lai koncentrētos uz lietderības revīzijām un būtiski samazinātu finanšu revīzijas, ir jāveic arī likuma grozījumi. VK tos ir sagatavojusi, un tie paredz atteikties no obligātā pienākuma katru gadu par katru ministriju un centrālo iestādi veikt finanšu revīzijas - kopumā tās ir 27.
"Gribam pāriet uz sistēmu, ka, sākot no 2026.gada, par iepriekšējo gadu mēs veiksim vienu finanšu revīziju, kas ietvertu kopējo valsts saimnieciskās darbības gada pārskatu," sacīja Korčagins.
Valsts kontrolieris norādīja, ka VK ar auditējamajām iestādēm daudz intensīvāk plāno sadarboties arī pirms revīzijām.
"Lietderības revīzijas ir vērstas uz iespējamo risku novēršanu. VK viena pati nevar identificēt visas jūtīgās jomas un nozares, kur varētu būt kādi riski, tāpēc mēs runāsim gan ar nevalstiskajām organizācijām, gan politiķiem un medijiem, gan pašām valsts pārvaldes iestādēm, lai saprastu, kam būtu visefektīvāk veltīt mūsu resursus," sacīja Korčagins.
Savukārt, runājot par to, vai valsts pārvaldes iestādes vēršas pie VK ar lūgumu izvērtēt kādas darbības lietderību, Korčagins sacīja, ka tā jau notiek. Piemēram, VK veikto revīziju par daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošanu un uzturēšanu iniciējusi Latvijas lielo pilsētu asociācija. Ir arī tādas iestādes, kuras, uzzinot par kādām lietderības revīzijām citviet, lūdz, lai atnāk arī pie tām. Piemēram, savulaik pati pēc savas iniciatīvas VK pie sevis uzaicināja Liepājas pašvaldība.
Runājot par ēnu ekonomikas mazināšanu, Korčagins sacīja, ka šā gada otrajā pusē VK veiks revīziju, lai noskaidrotu, kas un kā notiek ēnu ekonomikas ierobežošanas jomā un sniegsim savus ieteikumus.
Latvijas Banka ir norādījusi, ka viena no neizdarītām lietām, ir neizveidota sistēma, kurā būtu redzami visi mājsaimniecību ienākumi, kas ļautu precīzāk mērķēt valsts atbalstu kādās krīzes situācijās. Korčagins intervijā sacīja, ka ir skaidrs, ka atbalstam ir jābūt pēc iespējas mērķētam, tādēļ šāda sistēma noteikti ir jārada.
"Vēl jo vairāk tādēļ, ka dažādas krīzes ik pa laikam atkārtojas, un valsts atbalsts būs vajadzīgs vēl ne reizi vien," norādīja Korčagins.
