Lai veicinātu dzimumu vienlīdzību, nepieciešams attiekties no stereotipiem un mazināt izpratnes "plaisu", vienlaikus iestājoties par taisnīgu un vienlīdzīgu atalgojumu, uzskata jaunākā "Novatore dzimumu līdztiesības barometra" autori. Pētījums liecina, ka joprojām pastāv būtiska plaisa sieviešu un vīriešu vērtējumā, vai Latvijā tiek nodrošināta dzimumu līdztiesība.
Kā trešdien informēja "Norstat Latvija" vadītāja Linda Ezera, nesen veiktās aptaujas dati liecina, ka visbiežāk par dzimumu vienlīdzību vīrieši ir pārliecinātāki par sievietēm. Piemēram, 70% vīriešu piekrīt vai drīzāk piekrīt, ka Latvijā pastāv dzimumu līdztiesība vadošos amatos uzņēmumos, kamēr līdzīgi domā tikai 44% sieviešu. Tāpat 76% vīriešu domā, ka politikā pastāv dzimumu līdztiesība, kamēr tā domā vien 43% sieviešu.
Arī runājot par atalgojumu, 67% vīriešu domā, ka tajā pastāv vienlīdzība, kamēr līdzīgi domā tikai 29% sieviešu. Līdzīga situācija novērojama bērnu audzināšanā, kur 52% vīriešu un tikai 32% sieviešu uzskata, ka tajā pastāv vienlīdzība. Dati liecina, ka pozitīvāk uz sieviešu un vīriešu vienlīdzību dažādās jomās skatās 18 līdz 29 gadus veci vīrieši.
Aptaujā 63% iedzīvotāju piekrituši vai drīzāk piekrīt, ka profesiju izvēlē pastāv sieviešu un vīriešu vienlīdzība, kamēr tā neuzskata 31% iedzīvotāju. Vēl 59% piekrīt vai drīzāk piekrīt, ka vienlīdzība pastāv politikā un uzņēmumos, citās organizācijās, piemēram, valdībā, valdē, padomē, 56% - karjeras izaugsmē, 52% - ģimenes dzīvē.
Lai arī 48% iedzīvotāju uzskata, ka pastāv sieviešu un vīriešu vienlīdzība atalgojumā, teju tikpat - 44% tam nepiekrīt. Vairums jeb 51% iedzīvotāju atzīst, ka nepastāv dzimumu vienlīdzība bērnu audzināšanā, bet pretējās domās par to ir 44% iedzīvotāju.
Salīdzinot ar 2022.gada datiem, 2024.gadā izmaiņas nav lielas, tomēr ir novērojamas. Piemēram, 2022.gadā dzimumu vienlīdzībai profesijas izvēlē piekrita 60% iedzīvotāju, kas ir par trim procentpunktiem mazāk nekā šogad. Arī vienlīdzībai politikā un uzņēmumos 2022.gadā bija piekrituši 57% iedzīvotāju, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā šogad. Izņēmums novērojams bērnu audzināšanā, kur vienlīdzību šogad saskatījuši 44%, bet 2022.gadā - 46%.
Lielākā daļa respondentu jeb 56% piekrīt, ka rūpes par bērniem un ģimeni vairāk raksturīgas sievietēm. Vēl 50% uzskata, ka sievietēm ir jāņem bērnu kopšanas atvaļinājums, 49% uzskata, ka sievietes spēj labāk parūpēties par bērniem un ģimeni, bet 45% - par mājokli. Tikmēr naudas pelnīšana esot vairāk raksturīga vīriešiem.
"Novatore dzimumu līdztiesības barometrā" secināts, ka visbiežāk tieši sievietes vecumā no 50 līdz 65 gadiem piekrīt, ka sievietei ir jārūpējas par mājokli un jāvelta ilgāks laiks ģimenei.
Vienlaikus dati liecina, ka vienlīdzīgi abiem dzimumiem ir iespēja veidot naudas uzkrājumus un strādāt algotu darbu - tā uzskata attiecīgi 79% un 86% iedzīvotāju. Tāpat 71% respondentu uzskata, ka abi dzimumi ir labāki līderi, bet 66% norāda, ka abiem ir lielākas karjeras izaugsmes iespējas.
Dati arī liecina, ka 90% iedzīvotāju uzskata, ka abi dzimumi var būt sava uzņēmuma dibinātāji vai saimnieciskās darbības veicēji, kas ir par 1% vairāk nekā 2022.gadā.
88% iedzīvotāju domā, ka gan sievietes, gan vīrieši var būt vidēja līmeņa vadītāji, kamēr 2022.gadā tā uzskatīja 91% iedzīvotāju. Savukārt par to, ka abi dzimumi var būt zemāka vai pirmā līmeņa vadītāji, pārliecināti 86% respondentu, bet 2022.gadā - 89%.
Tikmēr teju vienāds skaits respondentu uzskata, ka augstāka līmeņa vadītāji var būt gan sievietes, gan vīrieši - 2024.gadā tādu bija 81%, bet 2022.gadā - 80%. Tomēr dati arī liecina, ka 17% iedzīvotāju joprojām ir pārliecināti, ka augstāka līmeņa vadītāji var būt tikai vīrieši. 2022.gadā tā uzskatīja 18% iedzīvotāju.
Kopumā 76% iedzīvotāju piekrīt, ka rūpējas par savu mentālo veselību, un tā uzskata 72% vīriešu un 80% sieviešu. Vēl 74% iedzīvotāju uzskata, ka viņiem izdodas atlicināt laiku saviem hobijiem un interesēm.
Būtiskas atšķirības novērojamas rūpēs par bērniem un mājokli. Piemēram, tikai 51% vīriešu ir gatavi ņemt pārtraukumu darbā, kamēr to gatavas darīt 69% sieviešu. Arī uzņemties lielāko daļu rūpju par māju un bērniem gatavas lielākoties sievietes - 74% un 35% vīriešu. Savukārt kā galveno ģimenes pelnītāju sevi norāda 60% vīriešu un 32% sieviešu.
Dati liecina, ka 50% iedzīvotāju labprāt nestrādātu un visu laiku veltītu ģimenei, ja būtu tāda iespēja. Tas ir par 7% vairāk nekā 2022.gadā, kad tā uzskatīja 43% respondentu, un būtisks pieaugums ir tieši sieviešu vidū. Vēl 58% respondentu uzskata, ka attieksme pret vīriešiem un sievietēm darba vietās ir vienlīdzīga, kas ir par 9% vairāk nekā 2022.gadā, kad tā uzskatīja 47% iedzīvotāju. Būtisks pieaugums ir tieši vīriešu vidū.
Vienāds skaits gan 2022.gadā, gan 2024.gadā - 76% būtu gatavi pārkvalificēties, ja esošajā profesijā nebūs pieprasījuma vai neizdosies sasniegt savus mērķus. Tāpat 85% iedzīvotāju šogad un 84% 2022.gadā norāda, ka viņiem ir svarīga pašizaugsme un profesionālā attīstība.
Vaicāti par to, cik ir atbilstošs atalgojums par pilnas slodzes darbu pēc visu nodokļu nomaksas, lai paliktu pietiekami daudz līdzekļu kvalitatīvas dzīves nodrošināšanai, respondenti norādīja, ka tas varētu būt 2257 eiro apmērā. Minētais atalgojums ir par 27% lielāks nekā 2022.gadā, kad respondenti bija minējusi 1776 eiro lielu atalgojumu.
Vīrieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem vēlētos saņemt "uz rokas" 1895 eiro, bet sievietes - 1921 eiro. Tikmēr vīrieši vecumā no 30 līdz 39 gadiem vēlētos saņemt 2432 eiro, kamēr sievietes - 2032 eiro.
40 līdz 49 gadus veci vīrieši gribētu saņemt 2546 eiro, 50 līdz 56 gadus veci vīrieši - 2496 eiro. Tikmēr sievietes ir pieticīgākas, un vecumā no 40 līdz 49 gadiem vēlētos saņemt 2443 eiro, bet no 50 līdz 59 gadiem - 2121 eiro lielu atalgojumu.
Kopumā tika aptaujāti 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Aptauja tika veikta šī gada februārī.
