iens no jaunās ārlietu ministres Baibas Bražes izaicinājumiem amatā būs darbs pie investīciju un kapitāla piesaistes Latvijai, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis. Līdzīgi mudinājumi Bražei piektdien izskanēja arī no opozīcijas deputātu puses parlamenta debatēs.
Rajevska skatījumā, drošības politikas jautājumi Bražei problēmas nesagādās, ņemot vērā viņas pieredzi, tostarp strādājot par NATO ģenerālsekretāra vietnieci publiskās diplomātijas jautājumos. Tāpat viņa labi saprot diplomātijas darba rutīnu un nianses.
"Arī premjere ir iezīmējusi, ka patlaban jaunā prioritāte ir ekonomiskā attīstība. Tiek sagaidīts, ka diplomātiskais korpuss strādās pie investīciju un kapitāla piesaisti Latvijai. Tas ir viens no jaunajiem drošības politikas stūrakmeņiem. Bražei tas varētu būt izaicinājums, jo neizskatās, ka viņa iepriekš to būtu darījusi un ka viņai šajā jomā ir liela pieredze," sprieda Rajevskis.
Kad 2023.gadā Saeima ievēlēja Valsts prezidenta amatā Edgaru Rinkēviču, bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsāka koalīcijas paplašināšanās sarunas. Viņš toreiz klāstīja par iedibināto praksi, ka lēmumu pieņemšanā un diskusijās piedalās tikai Saeimā ievēlētie vai citādi atbildīgās amatpersonas. Jautāts, vai šī nav zināma pretruna no "Jaunās vienotības" puses, jo Braže nav kandidējusi vēlēšanās un patlaban nepieder ne pie viena politiskā spēka, Rajevskis atzīmēja, ka šāds princips "neradās no zila gaisa" un liecināja par vēlmi izslēgt no sarunām "Apvienotā saraksta" dibinātāju, uzņēmēju Uldi Pīlēnu un "izslēgt no spēles" koruptīvos noziegumos apsūdzēto bijušo Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
"Tolaik "Jaunā vienotība" jutās gana komfortabli, lai varētu izvirzīt šādus noteikumus. Tā ir pretruna "Jaunās vienotības" nostājā, taču tagad premjera amatu ieņem Evika Siliņa (JV). Iespējams, bija cerība, ka vēlētāji par to būs aizmirsuši, taču tas nav aizmirsts un atbildes uz šo jautājumu "Jaunajai vienotībai" līdz galam nav," teica politologs.
Runājot par to, kā Bražei sekmēsies ar jauno pienākumu veikšanu vismaz pagaidām formāli bez kāda politiskā spēka aizmugures, Rajevskis norādīja, ka ir labi piemēri, piemēram, 2010.gadā ārlietu ministrs bija Aivis Ronis, kurš bija bezpartejisks un veiksmīgi darīja viņam uzticēto darbu.
"Atšķirībā no citiem ministriem, ārlietu ministrs savu darbu var veikt bez partijas atbalsta. Vairāk tā ir problēma premjerministrei, jo viņa nav izmantojusi šo amatu, lai stiprinātu savas pozīcijas partijā. Tomēr ir svarīgi, lai pie valdības galda būtu cilvēks no partijas. Bezpartejisks ministrs nekad tā neiestāsies par "Jaunās vienotības" interesēm, kā cilvēks, kuram ilgus gadus kabatā ir partijas biedra biļete," teica politologs.
LETA jau rakstīja, ka Saeima piektdien ārlietu ministres amatā apstiprināja ilggadējo diplomāti Braži. Par Braži nobalsoja 66 deputāti, pret bija 11, bet deviņi deputāti atturējās.
Braži amatam virzīja Ministru prezidente Siliņa, kura diplomāti aicinājusi arī iestāties partijā "Vienotība", bet šāds lēmums pagaidām vēl nav pieņemts.
Braže līdz tam bija Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Iepriekš viņa bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, kā arī Latvijas vēstniece Lielbritānijā, Indonēzijā un Nīderlandē.
Bražei ir Latvijas Universitātē iegūta juridiskā izglītība, kā arī maģistra grāds komunikācijas zinātnē. Diplomāte kādu laiku arī mācījusies Dienvidaustrumāzijas studiju maģistra programmā Čulalongkornas universitātē Taizemē.
Jauns ārlietu ministrs bija jāizraugās, jo aprīļa sākumā šo amatu pameta ekspremjers Krišjānis Kariņš (JV), šādi reaģējot uz Ģenerālprokuratūras lēmumu sākt kriminālprocesu, kurā vērtēs viņa īstenoto praksi, virknē komandējumu izmantojot privātos avioreisus.
