Līdz šim pieaugušo izglītībā iesaistījies neliels skaits Latvijas iedzīvotāju – tikai 5,7%. Līdz 2020. gadam šo skaitli paredzēts audzēt līdz 20%. Viens no ieročiem – šogad sāktais sešu gadu ilgais un 25 miljonus vērtais projekts Eiropas Savienības (ES) programmā Izaugsme un nodarbinātība. Tajā akcents tiks likts uz strādājošo kompetences palielināšanu četrās nozarēs.
Pieaugušo izglītība līdz šim bijusi mazās māsīcas lomā, jo izglītības iestādes lielāku uzmanību velta jauniem cilvēkiem, kas ir tautas un ekonomikas nākotne, uzskata Eiropas Komisijas nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības jautājumu vecākā eksperte Martina Ni Šelai, uzsverot, ka ir svarīgi meklēt veidus, kā radīt iespējas, lai pieaugušie turpinātu mācīties, un, vienlaikus rodot skaidrību, kā novērtēt gūtās zināšanas un prasmes.
Šobrīd, pateicoties ES Sociālā fonda 25 miljonu eiro vērtajam projektam, Latvija pieaugušo izglītībai «pieķērusies nevis no teorētiskā, bet praktiskā gala», norāda projekta vadītāja, Valsts Izglītības informācijas aģentūras (VIIA) direktore Dita Traidās. Projekts paredz līdz 2022. gada decembrim uzbūvēt modeli, kas kalpotu par pieaugušo tālākizglītības funkcionējošu sistēmu. Tā noteikti nebūs interešu izglītība, tā būs izglītība, kas beigsies ar kvalifikāciju vai ar kvalifikācijas atzīšanu. Protams, šajā sistēmā būs daudz spēlētāju, un pirmām kārtām plānots sadarboties ar visām pašvaldībām, atbalstot tajās arī finansiāli pieaugušo izglītības koordinatoru. «Mēs piedāvāsim ļoti fokusētu tautsaimniecības nozarēm nepieciešamo kvalifikāciju apgūšanu. Ir bijuši daudzi un dažādi projekti, kas ļāvuši pieaugušajiem izglītoties tajās jomās, kur viņi vēlas. Šim projektam ir daudz tehniskāks un merkantilāks mērķis - mums ir ļoti precīzi jānoskaidro, kurās nozarēs ir vislielākais darbaspēka vai kompetenču trūkums, un jāpiedāvā tādas kvalifikācijas vai tāda neformālā izglītība, kas ļauj būt iedzīvotājiem konkurētspējīgākiem, strādājot zemas kvalifikācijas grupās,» skaidro D. Traidās. Prioritārā auditorija, kurai pirmām kārtām tiks sniegts atbalsts, būs pieaugušie pēc 45 gadiem, it īpaši tie, kas saņem zemu atalgojumu, jo strādā mazkvalificētu darbu. Otrs mērķis ir palīdzēt nozaru uzņēmumiem atrast darbaspēku. Tāpēc VIIA cieši strādājot kopā ar Ekonomikas ministriju un nozaru ekspertu padomēm, lai «pirmajā savā atvērtajā uzaicinājumā iedzīvotājiem, kas tiks izsludināts šovasar», mācības varētu sākt jau septembrī. Un tās notiks četrās nozarēs: kokapstrādē, mašīnbūvē, informāciju un komunikāciju tehnoloģiju jomā un būvniecībā. VIIA direktore akcentē, ka tieši būvniecība ir tā nozare, kurā ir izteikta darbaspēka krīze. Šobrīd tiek īstenoti ļoti daudzi, lielākoties publiskie infrastruktūras projekti, kas visasāk izjūt šo darbaroku trūkumu. Projekts ir diezgan liels izaicinājums, kura sekmes šobrīd ir grūti prognozēt, atzīst D. Traidās.
Pieaugušo izglītībai ir radušies arī citi izaicinājumi, proti, bez digitālo un daudzu citu kompetenču apguves daudziem ir vajadzība apgūt arī pašas vienkāršākās ar izglītību saistītās prasmes. Starp tām ir ne tikai kultūras sapratne un spēja orientēties uzņēmējdarbībā, bet arī rakstpratība. Lai gan vairs nevaram runāt par ES pilsoņu analfabētismu, pētījumi, piemēram, Vācijā liecina, ka vairāk nekā 30% pieaugušo iedzīvotāju ir nepietiekamas iemaņas tekoši lasīt dzimtajā valodā, kritiski analizēt tekstu un izteikties korektā rakstītā valodā.
