Valsts galvoto kredītu ik gadu paņem aptuveni 1900 studentu
©Ekrānšāviņš no avīzes

Jau devīto gadu studiju (studiju maksas segšanai) un studējošā (iztikas izdevumu segšanai) kredītus ar valsts vārdā sniegto galvojumu izsniedz SEB banka. Pēdējos gados kredītu piešķiršanas gaita kļuvusi raitāka, samazinājusies procentu likme, būtiski palielināti studējošā kredīta maksimālie griesti. Ik gadu tiek noslēgti nepilni 1900 jauni līgumi.

Par valsts budžeta līdzekļiem šobrīd studē nedaudz vairāk par 26 000 personu. Tas ir aptuveni 40% no visiem studējošajiem augstskolās un koledžās. Pārējiem studiju maksa jāsedz pašiem, tāpat ikvienam studējošajam vajadzīga nauda ikdienas tēriņiem. Tāpēc nedaudz izbrīna, ka kredītus ar valsts vārdā sniegto galvojumu paņem neliela daļa studējošo (studējot Latvijā). Tātad vajadzīgo naudu lielākā daļa iegūst citādā veidā - palīdz vecāki, citi tuvinieki, vai students naudu nopelna, strādājot algotu darbu.

Izņēmums ir studējošā kredīts ārvalstīs - šis kredīts tiek īpaši pieprasīts, un visi pieejamie naudas līdzekļi izlietoti.

Kredīta vidējā summa ir 5500 eiro

SEB banka informē, ka visbiežāk kredītiem ar valsts galvojumu piesakās studenti no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes. Kredīta vidējā summa ir 5500 eiro, bet aizņēmēja vidējais vecums ir 24 gadi.

Kā skaidro Studiju un zinātnes administrācijas vadītāja pienākumu izpildītāja Sandra Sidiki, students vienlaikus var paņemt gan studiju, gan studējošā kredītu. Gan studiju, gan studējošā kredītam ir noteikti maksimālie griesti, proti, Izglītības un zinātnes ministrija nosaka studiju kredītu maksimālo apmēru katram studiju virzienam, piemēram, studējot Latvijā tieslietu zinātnes (bakalaura programma), studiju kredīta maksimālais apmērs ir 1940 eiro gadā (pilna laika studijas), zobārstniecība - 8942 eiro, inženierzinātnes - 5902 eiro. Ja pati augstskola noteikusi augstāku studiju maksu, starpība jāpiemaksā pašam studentam. Kredīts pieejams arī nepilna laika studentiem.

Savukārt studējošā kredīta maksimālais apmērs ir 344 eiro mēnesī (iepriekš 170 eiro mēnesī). Protams, var arī ņemt kredītu par mazāku summu.

Raitāka kredīta piešķiršanas gaita

Pirms vairākiem gadiem ilgais formalitāšu ceļš, lai iegūtu studiju vai studējošā kredītu ar valsts galvojumu, regulāri izpelnījies daudzu studentu kritiku, tāpēc iespēju robežās kredītu piešķiršanas gaita ir paātrināta, kā arī daži soļi atviegloti, piemēram, SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars skaidro, ka pērn SEB banka pilnībā digitalizēja gan studiju un studējošā kredīta pieteikuma iesniegšanas, gan līguma parakstīšanas procesu, kas būtiski atvieglo dokumentu kārtošanu. «Rezultātā studenti un galvotāji šobrīd var gan iesniegt pieteikumu, gan parakstīti kredīta līgumus internetbankā, netērējot laiku filiāles apmeklēšanai. Redzam, ka klienti ir gandarīti par šo iespēju - pērn rudenī attālināti tika parakstīti vairāk nekā 2300 līgumu - tie ir gan līgumi, ko parakstījuši studenti, gan tie, ko parakstīja galvotāji,» norāda A. Škapars.

Taču tik un tā jārēķinās, ka process no pieteikšanās līdz naudas nonākšanai augstskolas kontā aizņems vairākas nedēļas, tāpēc var gadīties situācijas, ka studentam nauda par pirmo semestri būs jāsarūpē pašam, respektīvi, augstskola, piemēram, kā studiju maksas samaksas termiņu noteikusi septembra sākumu, bet studiju kredīts tiek piešķirts un nauda augstskolai tiek pārskaita septembra vidū. Tātad students pats samaksā par pirmo semestri, bet tad, kad banka augstskolai pārskaita vajadzīgo summu, students, uzrādot čeku, augstskolai lūdz atmaksāt viņa iemaksāto naudu.

Kā pieteikties?

«Lai saņemtu kredītu, studējot Latvijā, vispirms studentam ir jābūt uzņemtam augstskolā. Pēc tam jāraksta iesniegums par kredīta piešķiršanu (jānorāda, kādu kredītu viņš vēlas un uz cik ilgu laiku) un iesniegums jāiesniedz augstskolas kredītu komisijai. Tā savukārt informāciju sūta mums - Studiju un zinātnes administrācijai. Cenšamies pāris dienu laikā pieteikumus izskatīt, izvērtējot, vai kredīta pieprasītajam jau nav ņemts kāds šāda veida kredīts, jo, piemēram, valsts galvoto kredītu var saņemt tikai vienu reizi, studējot katrā studiju līmenī [ātro kredītu vēsture, ja arī tāda ir, netiek skatīta]. Tad sazināmies ar augstskolu un banku, un students kopā ar galvotāju var doties uz banku noslēgt līgumu. Galvotāja ienākumiem jābūt regulāriem un vismaz vienas minimālās algas apmērā. Banka arī izvērtē, vai galvotājam pašam nav liela kredītu nasta, un tad pieņem lēmumu. Bāreņiem (līdz 24 gadu vecumam) un personām ar pirmās vai otrās invaliditātes grupu kredīta saņemšanai nav nepieciešami galvotāji. Šie studenti saņem 100% valsts galvojumu. Kredītu var nodrošināt arī ar nekustamā īpašuma ķīlu (dzīvokli, māju, zemi). Par kredītu var galvot arī pašvaldība. Pēc līguma noslēgšanas banka vajadzīgo naudu pārskaita augstskolai,» stāsta S. Sidiki.

Nedaudz citāda kārtība ir, piesakoties kredītam studijām ārvalstīs. «Iesniegums ir jāiesniedz Studiju un zinātnes administrācijai, turklāt obligāti jāpievieno izziņa, kas apliecina, ka students jau ir uzņemts konkrētajā mācību iestādē. Ja šāda apliecinoša dokumenta nav, komisija atteiks piešķirt kredītu,» skaidro S. Sidiki.

Kredīta atmaksas kārtība un atvieglojumi

Kredītiem noteiktā procentu likme ir 2,5% gadā + mainīgā EURIBOR likme (tā mainās ik pēc pusgada). Pirms pāris gadiem procentu likme bija augstāka.

Liels valsts galvotā studiju kredīta pluss ir tāds, ka studiju laikā un vēl gadu pēc augstskolas absolvēšanas procenti kredītņēmējam nav jāmaksā - tos sedz valsts. Bet studējošā kredīta gadījumā procenti minētajā laika posmā jāmaksā pašam kredītņēmējam.

Runājot par kredīta atmaksas kārtību, tur būtiskas korekcijas nav notikušas jau gadiem. Tātad: studiju un studējošā kredītu sāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc studiju pabeigšanas vai ar trešo mēneši pēc izslēgšanas no studējošo saraksta. Ja kredīta kopējā summa ir mazāka par 1423 eiro, kredīti jāatmaksā 5 gadu laikā. Ja kredīta kopējā summa ir lielāka par 1423 eiro, kredīti jāatmaksā 10 gadu laikā. Taču ja kredīta ņēmējs ir grūtniecības vai pēcdzemdību atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā līdz pusotram gadam un nestrādā pilnu darba laiku, turpina studijas bakalaura vai profesionālajā studiju programmā, maģistrantūrā, rezidentūrā vai doktorantūrā, kredīta atmaksāšanas termiņu var pagarināt. Ja cilvēks ir bezdarbnieka statusā, kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts par faktisko bezdarba laiku, bet ne ilgāk kā par diviem gadiem (tiek atlikta pamatsummas atmaksa, procenti ir jāmaksā).

Neskaidrais 2019. gads

Jāņem arī vērā: ja studējošā kredīta ņēmējam studiju laikā vai kredīta atmaksāšanas laikā piedzimst bērni, pēc augstskolas beigšanas kredīta ņēmējam studējošā kredītu dzēš 30% apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu (arī adoptētu). Ja abi vecāki ir kredīta ņēmēji, minētais nosacījums attiecas tikai uz vienu no viņiem (pēc izvēles). Savukārt ja kredīta ņēmējs gājis bojā vai kļuvis par pirmās vai otras grupas invalīdu, kredīts tiek pilnībā dzēsts. Tāpat katru gadu valdība apstiprina profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem no valsts līdzekļiem uzsāk dzēst studiju un studējošā kredītu. Pērn budžetā šim mērķim tika paredzēti 2 400 000 eiro, kas ļāva uzsākt kredītu dzēšanu 406 studiju kredīta un 200 studējošā kredīta ņēmējiem. Plānots, ka šogad kredīta dzēšana tiks uzsākta arī aptuveni 600 cilvēkiem. Bet par 2019. gadu vēl daudz neskaidrību - pastāv risks, ka jaunu kredītu dzēšana vairs netiks uzsākta. «Mums vajadzēja pārskatīt finansējuma bāzi 2019.-2021. gadam, un viens no priekšlikumiem bija - tos līdzekļus, kas paredzēti procentu samaksai, bet pilnībā netiek iztērēti, novirzīt kredītu dzēšanai. Finanšu ministrija šo priekšlikumu ir noraidījusi,» stāsta S. Sidiki.

***

• Kopējā galvojuma summa, ko ik gadu piešķir Finanšu ministrija, ir aptuveni 25 miljoni studiju kredītam un nepilni 11 miljoni studējošā kredītam.

• Pieejams arī kredīts studijām ārvalstīs - maksimālā summa, ko vienam studentam piešķir, ir nedaudz vairāk par 28 000 eiro (visam studiju ciklam, ņemot studiju un studējošā kredītu). Piemēram, pērn tika piešķirti 36 studiju kredīti un 44 studējošā kredīti.

Atceries!

Ja kredīta ņēmējs 6 mēnešu laikā nav veicis regulārus kredīta pamatsummas un procentu maksājumus, banka saskaņā ar aizdevuma līguma noteikumiem pieprasīs uzreiz atmaksāt visu kredīta summu kopā ar nesamaksātajiem procentiem un līgumsodu. Ja students neatmaksās kredītu, banka vērsīsies pie kredīta galvotāja. Ja arī galvotājs neatmaksās kredītu, banka vērsīsies tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar tiesas lēmumu tiesas izpildītāji, lai piedzītu kredītu, vērsīsies pret studenta un viņa galvotāja mantu. Kopumā gan studenti apzinīgi pilda savas kredītsaistības un retos gadījumos nauda jāatgūst tiesvedības ceļā.



 
Komentāri 3 Skatīt [3]
Skatīt komentārus [3]