Šodien Rīgas Tehniskajā universitātē uz tikšanos ieradušies Baltijas valstu četru tehnisko universitāšu rektori, lai apspriestu kopīgas Eiropas līmeņa ekselences platformas izveidi konkurētspējīgām tehnoloģijām un parakstītu saprašanās memorandu.
Četru Baltijas tehnisko universitāšu rektori - Leonīds Ribickis (Rīgas Tehniskās universitāte, Latvija), Alfonsas Daniūnas (Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte, Lietuva), Petras Baršauskas (Kauņas Tehnoloģiju universitāte, Lietuva) un Andress Keevallik (Tallinas Tehniskā universitāte, Igaunija) - parakstīja saprašanās memorandu, kas paredz kopīgas Eiropas līmeņa ekselences platformas izveidi konkurētspējīgām tehnoloģijām, kā arī informācijas apmaiņu augstākās tehniskās izglītības attīstības projektu ietvaros Baltijā, sadarbību kopīgu studiju programmu attīstīšanā un studentu un mācībspēku apmaiņā.
"1999. gadā slēgtā vienošanās bija labs sākums studiju un pētniecības sadarbības stiprināšanai," tikšanos pozitīvi vērtēja visu četru augstskolu rektori. "Taču, saskaroties ar jauniem izaicinājumiem mūsdienu zinātnē, ir būtiski attiecības stiprināt. Apvienojot spēkus, iespējams ietekmēt ne tikai zinātnes un pētniecības nostādnes, bet arī politisko un ekonomisko jautājumu virzību."
Pēc saprašanās memoranda parakstīšanas tika apspriesti studentu un mācībspēku mobilitātes jautājumi, kopīgi pasākumi ārzemju studentu piesaistei Baltijas reģiona tehniskajām universitātēm, bet, galvenokārt, Rīgas Tehniskās universitātes ierosinājums sadarbībā ar pārējām Baltijas tehniskajām universitātēm un institūtiem veidot Eiropas līmeņa ekselences platformu konkurētspējīgām tehnoloģijām.
Šobrīd Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis izstrādā katra savu nacionālo ESFRI (European Strategy Forum on Research Infrastructures) un ERIC (European Research Infrastructure Consortium) rīcības plānu, bet Latvija par lietderīgāku uzskata kopīga Baltijas valstu inovatīvo pētījumu infrastruktūru projekta attīstīšanu, tādejādi nodrošinot racionālu pieejamo resursu izmantošanu un lielāku iespēju pretendēt uz ES finansētiem, apjomīgiem infrastruktūras projektiem. Panākot konceptuālu vienošanos par gatavību piedalīties šādas platformas izveidošanā, nākamie soļi būtu katras valsts priekšrocību un kompetenču apzināšana un kopīga piedāvājuma izveidošana ES struktūrām saistībā ar finanšu ietvaru 2014. - 2020. gadam.
