Norāda uz prokuroru atbalstu mantas glabātāja Meroni nelikumībām

DR. IUR. JĀNIS ROZENBERGS (priekšplānā, brūnajā advokāta mantijā): prokurori «ir atbalstījuši un pat centušies sekmēt» Rudolfa Meroni nelikumīgās darbības, kas radījušas zaudējumus arestētai mantai /F64
  • DR. IUR. JĀNIS ROZENBERGS (priekšplānā, brūnajā advokāta mantijā): prokurori «ir atbalstījuši un pat centušies sekmēt» Rudolfa Meroni nelikumīgās darbības, kas radījušas zaudējumus arestētai mantai /F64
1 / 1

Prokurori t.s. Lemberga krimināllietā pēdējo septiņu gadu laikā ir atbalstījuši un sekmējuši arestētās mantas glabātāja Rudolfa Meroni nelikumīgās darbības, ar kurām viņš nodarījis būtiskus zaudējumus kriminālprocesā arestētajai mantai – Rīgas apgabaltiesā paziņoja zvērināts advokāts, Dr. iur. Jānis Rozenbergs.

Pagājušajā nedēļā J. Rozenbergs pieteica Rīgas apgabaltiesai lūgumu pievienot krimināllietas materiāliem kārtējos Šveices tiesas spriedumus, ar kuriem par nelikumīgām atzītas R. Meroni darbības ar uzņēmējam Ansim Sormulim piederošo uzņēmējsabiedrību, kā arī lūdza atcelt R. Meroni no kompānijas Ost Services AG 53 akciju glabāšanas.

«Grupā» ar advokātu

Argumentējot šos lūgumus, advokāts teica: «Rudolfs Meroni ar nelikumīgām darbībām ir radījis zaudējumu uzņēmumam, kura 98 akcijas ir arestētas šajā kriminālprocesā, bet valsts apsūdzības uzturētāji šādas viņa darbības ir atbalstījuši un pat centušies sekmēt, cenšoties panākt jaunu ierobežojumu noteikšanu Sormulim, lai viņš nevarētu iebilst pret Meroni nelikumīgo rīcību Šveices tiesās.»

Advokāts atgādināja, ka 2010. gada 10. augustā valsts apsūdzības uzturētāji pat lūdza A. Sormulim piemērot papildu drošības līdzekli, pamatojot to ar A. Sormuļa dalību 2010. gada 15. jūlija Ost Services AG akcionāru sapulcē. Pēc prokuroru domām, A. Sormulis uz šo viņam piederoša uzņēmuma akcionāru sapulci devies «nolūkā panākt arestētās mantas prettiesisku iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, iespējams, izdarot to personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās». Advokāts J. Rozenbergs pieļāva, ka ar vārdiem «personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās» prokurori norādījuši uz viņu, J. Rozenbergu, šobrīd Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju. Šādu pieņēmumu J. Rozenbergs izteica tādēļ, ka tieši viņš 2010. gada 15. jūlijā kopā ar A. Sormuli devies uz minēto sapulci.

Šveicē Meroni netic

J. Rozenbergs lūdza tiesu, vērtējot viņa pieteiktos lūgumus, ņemt vērā arī citus pierādījums, kuri «liecina, ka Meroni līdz šim nav godprātīgi veicis arestētās mantas glabāšanu». Advokāts pieminēja, ka R. Meroni prettiesiskas darbības, rīkojoties ar arestētajām akcijām, ir konstatētas 2012. gada 13. septembra Cūgas kantona tiesas spriedumā, kā arī Cūgas kantona apelācijas tiesas 2013. gada 3. decembra spriedumā un arī Šveices Federālās tiesas (kasācijas instances tiesas) 2014. gada 2. jūnija spriedumā. R. Rozenbergs atgādināja, ka minētie trīs Šveices tiesu instanču spriedumi ir iesniegti Rīgas apgabaltiesai un ar tiesas lēmumu pievienoti šā kriminālprocesa materiāliem.

Advokāts arī atgādināja, ka R. Meroni prettiesiskas darbības, kuras viņš veicis Ost Services AG valdes priekšsēdētāja statusā, ir konstatētas Cūgas kantona tiesas 2014. gada 14. augusta spriedumā. Arī tas ir iesniegts Rīgas apgabaltiesai. Savukārt R. Meroni prettiesiskas darbības, rīkojoties ar arestētajām akcijām 2011. gada 2. novembra Ost Services AG akcionāru sapulcē, ir konstatētas Rīgas apgabaltiesai iesniegtajā Cūgas kantona tiesas 2014. gada 11. septembra spriedumā.

Visbeidzot - R. Meroni nelikumīgās rīcības dēļ Ost Services AG radušies zaudējumi 130 468 Šveices franku (119 tūkstoši eiro) apmērā, kas ir konstatēts Cūgas kantona tiesas 2017. gada 20. aprīļa spriedumā.

«Sormulim kā 98 arestēto akciju īpašniekam jau šobrīd ir personiska atbildība par to, lai viņa rīcības rezultātā nemazinātos arestēto akciju vērtība. Par arestētās mantas izšķērdēšanu pastāv iespēja piemērot arī kriminālatbildību. Līdz ar to, atceļot Meroni no šo 53 arestēto akciju glabāšanas, nekas tiesiskajā stāvoklī nemainītos. Sormulis, tāpat kā šobrīd, paliktu personiski atbildīgs par arestētās mantas saglabāšanu,» tiesai skaidroja J. Rozenbergs.

Izvairīties šoreiz būs grūti

Emocijās parasti savaldīgais tiesnesis Boriss Geimans, izdzirdējis, ka advokāta lūgums ir par R. Meroni atcelšanu, ļoti sadusmojās. Vairākas juridiskas un fiziskas personas jau iepriekš ir lūgušas atcelt R. Meroni no mantas glabātāja amata, apgalvojot, ka šveicietis rada zaudējumus arestētajai mantai (kas viņam, protams, ir aizliegts un par ko draud kriminālatbildība). Tomēr līdz šim prokurori vienmēr ir stingri apgalvojuši, ka «nav pierādījumu» par zaudējumu radīšanu, un tiesa vienmēr prokuroriem ir pilnībā piekritusi.

Pirmoreiz lūgumu par R. Meroni atcelšanu no mantas glabātāja amata Rīgas apgabaltiesā iesniedza miljonāram Olafam Berķim piederošā SIA Kement 2009. gada augustā. Lūgumu bija parakstījis pats Olafs Berķis kā SIA Kement (viena no akciju sabiedrības Ventbunkers akcionārēm) valdes loceklis.

2010. gada martā atcelt R. Meroni lūdza jau četri uzņēmumi, kuri tieši un pastarpināti tobrīd piederēja miljonāriem O. Berķim, Oļegam Stepanovam, Igoram Skokam un Genādijam Ševcovam. 2010. gada maijā to lūdza akciju sabiedrības Kālija parks, Ventspils tirdzniecības osta un Topmar Baltic Investments (tobrīd - Ventbunkers akcionāre).

2012. gadā O. Berķis pret R. Meroni sniedza apsūdzošas liecības tiesā, ka viņš Ventbunkeram nodarījis vairāku miljonu zaudējumus. Tiesa nereaģēja.

Lieta par miljonu zaudējumu radīšanu Ventbunkeram pamazām izčākstēja arī policijā, un pēc Ģenerālprokuratūras un Satversmes aizsardzības biroja ietekmīgu darbinieku pūliņiem 2013. gada sākumā O. Berķis un R. Meroni atkal sadraudzējās, un līdz pat šim brīdim R. Meroni ir Ventbunkera padomes priekšsēdētājs, bet O. Berķa dēls Jānis ir viņa vietnieks, turklāt šobrīd abi balsta politiķa Ģirta Valda Kristovska politisko veidojumu. Līdz šā gada sākumam R. Meroni ar O. Berķa dēliem Jāni un Nauri sēdēja arī akciju sabiedrības Latvijas naftas tranzīts padomē.

Bet tiesas sastāvs aizvien mazāk vēlējās kaut ko dzirdēt par arestētās mantas glabāšanu, aizliedzot par to pat uzdot jautājumus lieciniekiem.

2015. gada septembrī atcelt R. Meroni no mantas glabāšanas lūdza cietušā statusā esošās SIA T2 Termināls pārstāvis, brīdinot, ka tiek gatavota Ventspils naftas akciju pārdošana par pazeminātu cenu. Savukārt 2015. gada oktobrī - jau pēc t.s. lielā Ventspils naftas akciju pārdošanas darījuma - saskatot, ka darījums radījis milzu zaudējumus, R. Meroni atcelšanu lūdza pastarpinātais Ventspils naftas akciju īpašnieks - Ost Services AG.

Tiesas sastāvs atstāja J. Rozenberga lūgumu neizlemtu uz nezināmu laiku, kas ir tiesneša B. Geimana ierasts tiesas procesa vadīšanas stils.



Komentāri [8]

 
C.E.N.Z.Ū.R.A ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
Latvijas Republikas SATVERSME.

VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības
...
89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

=======

Ir sacīts: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."
20.maijs, 23:38 Atbildēt
C.E.N.Z.Ū.R.A ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
LR Krimināllikums

XIV nodaļa
Noziedzīgi nodarījumi pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām.

144.pants. Korespondences un pa elektronisko sakaru tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma pārkāpšana

(2) Par prettiesisku publiski nepieejamu datu pārraides vai signālu pārtveršanu elektronisko sakaru tīklos, kā arī par prettiesisku publiski nepieejamu elektromagnētisku datu iegūšanu no elektronisko sakaru tīkla, kurā atrodas šādi dati, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

145.pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem

(1) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 (diviem) gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 100 (simt) minimālajām mēnešalgām.

(2) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja tās izdarījis personas datu apstrādes pārzinis vai operators atriebības, mantkārīgā vai šantāžas nolūkā, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 4 (četriem) gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 120 (simt divdesmit) minimālajām mēnešalgām.

(3) Par personas datu apstrādes pārziņa vai operatora vai datu subjekta ietekmēšanu, pielietojot vardarbību vai draudus vai ļaunprātīgi izmantojot uzticību, vai ar viltu nolūkā veikt nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 (pieciem) gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 200 (divsimt) minimālajām mēnešalgām.

XV nodaļa
Noziedzīgi nodarījumi pret personas brīvību, godu un cieņu

157.pants. Neslavas celšana

(1) Par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), — soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

(2) Par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī — soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

==============

Ir sacīts: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."
20.maijs, 23:38 Atbildēt
C.E.N.Z.Ū.R.A ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Preses brīvība

Latvijas Republikā jebkurai personai, jebkurām personu grupām, valsts iestāžu un visu veidu uzņēmumu un organizāciju institūcijām ir tiesības brīvi paust savus uzskatus un viedokļus, izplatīt paziņojumus presē un citos masu informācijas līdzekļos, saņemot ar to starpniecību informāciju par jebkuru tās interesējošu jautājumu vai sabiedrības dzīvi.

Preses un citu masu informācijas līdzekļu C.E.N.Z.Ū.R.A NAV ATĻAUTA.

7. pants. Nepublicējamā informācija

AIZLIEGTS publicēt informāciju, kas ir valsts noslēpums vai cits ar likumu speciāli aizsargāts noslēpums.

AIZLIEGTS publicēt informāciju, kas aicina uz vardarbību un pastāvošās iekārtas gāšanu, propagandē karu, cietsirdību, rasu, nacionālo vai reliģisko pārākumu un neiecietību, kūda uz citu noziegumu izdarīšanu.

AIZLIEGTS publicēt pirmstiesas izmeklēšanas materiālus bez prokurora vai izmeklētāja rakstveida atļaujas.

AIZLIEGTA un saskaņā ar likumu tiek sodīta tādu materiālu publicēšana, kuri pārkāpj nevainīguma prezumpciju.

AIZLIEGTA un saskaņā ar likumu tiek sodīta masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos personu personiskajā dzīvē.

AIZLIEGTS publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu un ceļ tam neslavu.

AIZLIEGTS publicēt personu korespondences, telefonsarunu un telegrāfisko ziņojumu saturu bez adresāta un autora vai viņu mantinieku piekrišanas.

AIZLIEGTS publicēt komercnoslēpumus un patentu noslēpumus bez to īpašnieka piekrišanas.

V nodaļa
Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

27. pants. Atbildības pamati

Par šā likuma 7.pantā noteiktās informācijas publicēšanu vainīgās personas atbild Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

28. pants. Kaitējuma atlīdzināšana

Kaitējums, arī morālais kaitējums, ko masu informācijas līdzeklis nodarījis fiziskajai vai juridiskajai personai, sniedzot nepatiesas ziņas, ceļot neslavu un aizskarot tās godu un cieņu, publicējot ziņas un informāciju, kuru publikācija aizliegta ar likumu, masu informācijas līdzeklim jāatlīdzina šai personai Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

===========

Ir sacīts: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."
20.maijs, 23:37 Atbildēt
Skatīt visus 8 komentārus >

Kriminālziņas Vairāk >

Kaut kas traks!