Saruna ar Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektori Irēnu Škutāni.
- Kā vērtējams šā gada Jelgavas pilsētas budžets?
- Jelgavas pilsētas budžets ik gadu tiek sastādīts saskaņā ar pilsētas attīstības programmas investīciju plānu, sabalansējot ieņēmumu un izdevumu daļu. 91% ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas saskaņā ar likumdošanu 80% apmērā nonāk pašvaldību budžetā. Arī nekustamā īpašuma nodokļa likmes pašvaldības nevar ietekmēt augšupejošā solī, bet varam tikai dot atvieglojumus un samazināt ieņēmumus no šā nodokļa, kas nav pašvaldības, bet gan iedzīvotāju interesēs. Ieņēmumus veido arī azartspēļu nodoklis, kas ir konstants un atkarīgs no spēļu zāļu skaita teritorijā. Jelgavas pilsētas budžets šogad ir ap 3% lielāks nekā iepriekšējā gadā. Vienlaikus arī izdevumu lielāko daļu nosaka valsts likumdošana - varam veikt nelielas brīvprātīgas iniciatīvas, bet nevaram atļauties ļoti lielus projektus, neaizņemoties Valsts kasē.
- Pēc jaunās Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda aprēķinu metodikas, daudzas pilsētas un novadi vairs nav maksātāji, bet gan dotāciju saņēmēji. Kādā statusā tagad ir Jelgava?
- Visus iepriekšējos gadus Jelgava ir bijusi maksātājs Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, gadā novirzot tam ap vienu miljonu eiro. Pēc jaunās aprēķinu metodikas, Jelgava diemžēl ir kļuvusi par atbalsta saņēmēju. Jelgava šogad no fonda saņem 2,5 miljonus eiro. Es uzskatu, ka jaunā metodika nav pašvaldību darbu veicinoša, tāpēc ir jārod citi risinājumi, kā motivēt pašvaldības strādāt vēl efektīvāk. Sistēma ir jāmaina, piemēram, valsts iekasētos nodokļus no uzņēmējdarbības varētu daļēji pārdalīt par labu tām pašvaldībām, kur tie ir iegūti. Tas motivētu pašvaldības radīt aktīvu uzņēmējdarbības vidi.
Es nesaku, ka Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds būtu jālikvidē - tas ir jāsaglabā, jo ir reģioni, kuros iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi ir ļoti zemi un nepietiekami pašvaldību funkciju nodrošināšanai.
- Kāds ir Jelgavas iedzīvotāju sastāvs?
- Kopumā pilsētā ir reģistrēts vairāk nekā 61 tūkstotis iedzīvotāju: no viņiem bērni vecumā līdz 18 gadiem - 12 tūkstoši, apmēram tikpat virs pensijas vecumā, bet darbspējas vecumā 38 696 personas jeb 61% no kopējā skaita. Jāsaka, ka, vērtējot situāciju kopumā Latvijā, šie rādītāji ir labi, taču tendence liecina, ka ar katru gadu palielinās iedzīvotāju skaits virs pensijas vecumā, un diemžēl gada laikā nomirst vairāk cilvēku, nekā piedzimst.
Iedzīvotāju skaitu valstī ietekmē ne tikai demogrāfiskā situācija, bet arī iedzīvotāju izbraukšana no valsts. Tie ir darbspējīgie un aktīvie cilvēki, un tas ir visskumjākais.
- Jelgavā ir ļoti zems bezdarba rādītājs - 5,8% -, kas uzskatāms par kritisko robežu, kad sāk trūkt kvalificētā darbaspēka. Vai Jelgavas uzņēmēji to sajūt?
- No vienas puses, mēs varam priecāties par zemu bezdarba līmeni, bet tas sāk arī uztraukt.
Pašvaldība aktīvi strādā, lai pilsētā ienāktu jauni uzņēmumi un palielinātos darba vietu skaits, taču šobrīd jau parādās problēma ar darbaspēka pieejamību. Rīgas tuvums Jelgavai ir gan pluss, gan mīnuss, jo ik dienu no Jelgavas uz Rīgu, kur vidējā alga ir lielāka, strādāt dodas vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku. Piebildīšu, ka Jelgavas pilsētas iedzīvotāju vidējie ienākumi ar katru gadu palielinās un šogad tie sasniedz 780 eiro mēnesī.
Šobrīd ir ļoti aktīvs būvniecības projektu realizācijas periods, jo Latvijā atsākusies ES struktūrfondu apgūšana. Domāju, ka būvniecības nozarē, tostarp projektētāju, ceļu un komunikāciju izbūves, un citās jomās darbaspēka resursu kapacitāte būs nepietiekama. Ir vajadzīgi cilvēki ar būvniecības izglītību, bet viņu nepietiek, lai kvalitatīvi un savlaicīgi realizētu visus projektus. Tā nav tikai Jelgavas, bet visas Latvijas problēma.
Sekas mēs jau redzam - tikko noslēdzās Jelgavas Valsts ģimnāzijas atjaunošanas iepirkuma konkurss, kurā uzvarēja uzņēmums RE RE būve 1. Šī kompānija vienlaikus veic darbus vairākos Latvijā nozīmīgos objektos, kuros nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti. Tas mums liek domāt par Jelgavai nozīmīga projekta realizācijas gaitu - vai pietiks labu speciālistu un darbaspēka kapacitātes, lai kvalitatīvi un termiņos realizētu ģimnāzijas projektu. Arī citos izsludinātajos iepirkumos un jau noslēgtajos līgumos saskatāmas tendences - termiņi tiek kavēti, projektu realizācija nav tik labā līmenī, kā mēs vēlētos, un cenas pārsniedz plānotās tāmes.
Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā
- Kādas ir pašvaldības budžeta galvenās prioritātes?
- Viennozīmīgi tā ir izglītība, kas Jelgavā tradicionāli ir prioritāte numur viens. Uzskatāmi to var redzēt pēc novirzīto līdzekļu apjoma, kas šogad ir 25,5 miljoni eiro jeb 41,3% no kopējā budžeta.
Ļoti liela vērība tiek pievērsta sociālajai sfērai - dažādu pabalstu piešķiršanai un cita veida iedzīvotāju atbalstam budžetā ir paredzēti 4,8 miljoni eiro. Kopumā pašvaldība īsteno 18 pabalstu veidu. Šogad Jelgavā ieviests pabalsts arī Černobiļas avārijas seku likvidēšanā iesaistītajiem cilvēkiem un represētajām personām.
Ievērojamu finansējumu - 402 tūkstošus - pašvaldība novirza ēdināšanas pakalpojumiem, 500 tūkstoši eiro tiek izmaksāti apkures pabalstos, tajā skaitā arī individuālo māju īpašniekiem malkas iegādei. Ap 400 tūkstošiem eiro pašvaldība novirza veco ļaužu uzturēšanās izdevumiem sociālās aprūpes centros.
- Jau pirms vairākiem gadiem Jelgava sāka īstenot drošības uzlabošanas pasākumus, uzstādot videonovērošanas kameras, palielinot pašvaldības policijas kapacitāti un veicot citus preventīvos drošības pasākumus. Vai tie ir devuši gaidīto rezultātu?
- Nevar noliegt, ka vēl pirms gadiem desmit Jelgava nebija uzskatāma par drošu pilsētu. Taču tagad mēs varam teikt, ka Jelgavā ir droša vide ģimenei. Par to liecina arī Valsts policijas statistikas dati - būtiski samazinājies ir izdarīto noziegumu skaits un uzlabojušies atklāšanas rādītāji. Lai sasniegtu šādu situāciju, esam ļoti daudz izdarījuši - ne tikai palielinājuši Pašvaldības policijas kapacitāti, bet arī izveidojuši Pašvaldības operatīvās informācijas centru (POIC), kurā norit nepārtraukta pilsētas uzraudzība. Ik gadu pilsētā papildus tiek uzstādītas videonovērošanas kameras, kā arī pilsētā izveidotās viedās satiksmes drošības un regulēšanas sistēmas ietvaros visi luksofori ir aprīkoti ar videonovērošanas kamerām. POIC darbojas ar mūsdienīgām tehnoloģijām, kas ļauj sekot līdzi pilsētā notiekošajam. Centra darbinieki operatīvi ziņo policijai par fiksētajiem notikumiem, kā arī sniedz informatīvu atbalstu iedzīvotājiem dažādās dzīves situācijās. Zvanot uz bezmaksas tālruņa numuru 8787, var informēt par dažādām problēmsituācijām - par ielu apgaismojumu, bedrēm uz ielas, medicīniskās palīdzības dienesta nepieciešamību utt. Tagad mēs varam apgalvot, ka līdzekļu un cilvēkresursu ieguldījums drošības pasākumos ir devis gaidīto rezultātu. Protams, jārēķinās, ka tehnoloģijas nolietojas un ik pa laikam tās ir jāatjauno - gan programmatūras, gan tehnika, taču ieguldījumi ir tā vērti. Nākotnē esam ieplānojuši operatīvā informācijas centra tālāku attīstību, aizvien vairāk iesaistot vienotajā sistēmā arī valsts dienestus.
- Jūs jau pieminējāt ES fondu projektu Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēkas atjaunošanai. Ko vēl ir jāpagūst izdarīt šā finanšu plānošanas perioda laikā?
- Jelgavas Valsts ģimnāzijas projekts mums tiešām ir ļoti nozīmīgs - ēkas renovācijā tiks ieguldīti ap septiņi miljoni eiro. Vienlaikus projektēšanas stadijā ir pašvaldības daudzdzīvokļu īres nams ar 40 dzīvokļiem. Šajā ēkā atradīsies arī grupu dzīvokļi un citas ar sociālo atbalstu saistītās institūcijas. Dzīvokļi tiks piešķirti arī cilvēkiem, kurus pašvaldībai likuma kārtībā uzlikts par pienākumu nodrošināt ar dzīvojamo telpu, tostarp, bērnus bāreņus un cilvēkus, kas atgriežas no ieslodzījuma vietām. Programma, kas paredz piešķirt dzīvojamo platību denacionalizēto māju īrniekiem, valstī ir apturēta. Līdzko valsts budžetā atkal paredzēs atbalstu šai iedzīvotāju grupai, programmu aktualizēsim arī Jelgavā. Jāatzīmē, ka Jelgavā reģistrs ar cilvēkiem, kam pienākas pašvaldības īres mājoklis, nav garš - aptuveni 70 personu.
Tāpat plānojam būvēt vēl vienu pašvaldības īres namu - mūsdienīgu, energoefektīvu daudzdzīvokļu māju, kurā varēsim piedāvāt dzīvokļus augsti kvalificētiem speciālistiem, kuri nepieciešami pilsētas turpmākajai izaugsmei. Dzīvoklis ir viens no veidiem, kā pārliecināt jaunos speciālistus pārcelties uz dzīvi Jelgavā.
Liels projekts ir arī bijušās internātskolas ēkas pārbūve Zemgales prospektā, kurā izvietosim Bērnu un jauniešu centru Junda, kā arī pārcelsim Bērnu bibliotēku, kas šobrīd atrodas bibliotēkai nepiemērotās telpās.
Vairāki projekti saistās ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un degradēto teritoriju sakārtošanu. Viens no lielākajiem ir projekts bijušās Būvdetaļas rūpnīcas teritorijā - tajā tiks izbūvēta jauna infrastruktūra un nostiprināts Lielupes krasts, tādējādi radot apstākļus uzņēmējdarbībai, kas saistīta ar kravu pārvadājumiem pa Lielupi no Jelgavas uz lielajām ostām. Interese par šo vietu ir uzņēmējiem, kuri nodarbojas gan ar graudu, gan citu beramkravu pārvadājumiem, jo ūdensceļa izmantošana ir krietni izdevīgāka nekā autotransports.
Praktiski visas Loka maģistrāles garumā no pilsētas robežas pie Rīgas apvedceļa līdz Kalnciema ceļam ir ieplānota vērienīga pārbūve, atsevišķu krustojumu vietā izveidojot apļveida kustību, lai pārvietoties būtu ērti arī smagajam transportam. Šobrīd izbraukšana no rūpniecības objektiem šajā teritorijā ir apgrūtināta. Pārbūve pozitīvu iespaidu atstās ne tikai uz uzņēmējdarbības vidi, bet arī uz satiksmes drošību, jo minētajā posmā atrodas arī Jelgavas 6. vidusskola. Projekta izstrāde tuvojas noslēgumam, un tūlīt ķersimies pie tā īstenošanas dzīvē, ko pabeigt paredzēts 2018. gadā. Projekta kopējās izmaksas būs vairāk nekā desmit miljoni eiro.
Aktīvi strādājam pie Latvijas un Lietuvas pārrobežu projektiem. Kopā ar lietuviešu kolēģiem esam jau realizējuši vairākus veiksmīgus projektus, piemēram, labi aprīkojuši Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kā arī iegādājušies iekārtas, kas tiek izmantotas mūsu operatīvās informācijas centrā. Jaunajā sadarbības projektā paredzēts turpināt iesākto - atjaunot tehnoloģijas operatīvās informācijas centrā, kā arī izveidot treniņu bāzi ugunsdzēsējiem. Jaunas iekārtas un ekspozīcijas maiņa nepieciešamas arī Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī, jo kopš tā atjaunošanas pagājuši jau septiņi gadi.
- Svētās Trīsvienības baznīcas tornis ir viens no senākajiem Jelgavas objektiem, bet kopumā Jelgava nevar lepoties ar plašu vecpilsētu un daudzskaitlīgiem vēsturiskiem objektiem. Varbūt ir idejas, lai pilsētu padarītu vēl pievilcīgāku un attīstītu tūrismu?
- Jā, mēs domājam ne tikai par sakārtotu pilsētvidi, bet pievēršam arvien lielāku uzmanību pilsētas tūrisma attīstībai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Tūrisma nozarei redzam labas perspektīvas, un jau šobrīd varam teikt, ka tūrismam ir sava nozīmīga loma pilsētā. Jo vairāk ierodas viesu, jo labāk sokas ēdināšanas, viesmīlības un citu pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt atstāj pozitīvu iespaidu ne tikai uz uzņēmēju ienākumiem, bet nodokļu veidā arī uz ieņēmumiem budžetā. Pilsētas uzņēmēji ir priecīgi par pašvaldības organizētajiem festivāliem un svētkiem, kas izskan tālu pāri pilsētas robežām. Festivālu dienās pilsētā ierodas tik daudz viesu, ka apkalpojošās sfēras uzņēmumiem dažkārt pietrūkst kapacitātes.
No vecpilsētas Jelgavā faktiski saglabājies ir tikai neliels kvartāls ar dažiem namiem. Divas blakus esošas ēkas pašvaldība ir atpirkusi no privātīpašniekiem, lai tās atjaunotu un iekārtotu Zemgales restaurācijas centru. Viena no ēkām ir saglabājusies no 18. gadsimta. Ēkās izvietotais centrs būs tūrisma objekts ar informatīvu saturu un praktisku pielietojumu. Pašvaldība ir ieplānojusi specifiskas rentgena un laboratoriju iekārtas iegādi, kas paredzēta restauratoru un pētniecības darbam. Šī iekārta būs modernākā Baltijā, un jau šodien aktīvi strādājam, lai atrastu speciālistus, kas prastu ar to strādāt. Paredzēts, ka centrā atradīsies stikla, metāla, keramikas un tekstiliju restaurācijas darbnīcas. No restauratoru puses par topošo centru vērojama liela interese. Līdz ar šā projekta realizāciju būs sakārtots viens vecpilsētas stūrītis, bet mūsu plāni ir lielāki - Vecpilsētas ielā atrodas nams, kurā paredzēts izveidot Amatu sētu. Arī par šo objektu amatnieki jau izrāda lielu interesi.
Nu jau vairākus gadus lielie festivāli, koncerti un citi pasākumi norit Pasta salā. Vai šodien varat iedomāties Jelgavu bez Pasta salas?
- Grūti šobrīd iedomāties, kā būtu, ja Pasta salas projekts netiktu realizēts. Tas ir ļoti veiksmīgs projekts, kas pierāda, ka pilsētai bija nepieciešama šāda vieta. Pasta sala attīstās, un šobrīd projektēšanas stadijā ir jumtu izbūve estrādei un slidotavai - tas, kas kādreiz nebija aktuāls, šobrīd jau ir nepieciešamība. Pilsēta pēdējos desmit gados ir mainījusies līdz nepazīšanai, un mēs ar to patiesi lepojamies. Aicinām visus atbraukt uz Jelgavu un izbaudīt skaisto pilsētu un interesantos pasākumus. Jau šīs nedēļas nogalē svinēsim gadskārtējos pilsētas svētkus, kuros gaidām daudz viesu. Būs tradicionālais svētku gājiens, kas ir viens no centrālajiem svētku notikumiem. Piebildīšu, ka no Jelgavas gājiena organizēšanā ir mācījušās ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu pilsētas, piemēram, mūsu sadraudzības pilsēta Šauļi. Mēs tiešām priecājamies, ka Jelgavas uzņēmumi un iedzīvotāji ļoti labprāt piedalās gājienā un citos svētku pasākumos, tādējādi apliecinot lokālpatriotismu un piederību savai pilsētai.
