Tikai divus mēnešus nostrādājusi, Daugavpils valdošā Saskaņas un Mūsu partijas koalīcija izjuka, mērs Andrejs Elksniņš zaudēja krēslu, un par jauno mēru kļuva Rihards Eigims. Kas notiek otrajā lielākajā Latvijas pilsētā – par to Neatkarīgās intervija ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Rihardu Eigimu.
- Jūs par Daugavpils mēru esat kļuvis jau trešo reizi. Ar kādām sajūtām un nodomiem esat sācis strādāt amatā?
- Šoreiz šajā amatā esmu nonācis man pašam negaidīti. Bija jau izveidojusies Mūsu partijas koalīcija ar Saskaņu, nebija pat kādu nojautu, ka varētu notikt kādas politiskas kataklizmas. Bet tad piepeši kļuvu par mēru. Ļaudis kļūdaini domā, ka es gāzu Elksniņu, taču es viņu negāzu - viņš pats sevi nogāza.
Ko tur lai saka? Paldies Saskaņai, ka kopā nostrādājām divus mēnešus, novēlu viņiem veiksmi. Es uzskatu, ka Daugavpils labā jāstrādā visiem 15 deputātiem. Es gaidu, ka tie Saskaņas deputāti, kas aizgājuši opozīcijā, piedalīsies produktīvā un konstruktīvā darbā. Agrāk vai vēlāk Saskaņa mums pievienosies un būs liela koalīcija.
- Jūs tagad runājat samiernieciski par Saskaņu, taču Saskaņas politiķis Andrejs Elksniņš nupat nesen pauda, ka Eigims lobējis kādu koruptīvu darījumu ar pirmpirkuma tiesībām zemes gabalam...
- Tas ir šī viena cilvēka šovs. Elksniņš ir jauns, karstgalvīgs. Bet, ja jau tur pastāv kādas korumpētas shēmas, tad priekš tam ir attiecīgas tiesībsargājošās struktūras, kuras tad lai tiek skaidrībā. Ja ar tām zemēm ir kādas nelikumības, tad lai likumsargi sauc pie atbildības vainīgos un mani arī, ja esmu vainīgs. Taču būvēt politiku uz tā, ka kāds kaut ko kādam stāstījis... tas nav nopietni.
Par darbu pašvaldībā un tās vadībā varu teikt, ka esmu mazliet no tā bijis projām, bet tas man nav svešs. Mums ir laba komanda, man ir divi vietnieki. Strādāsim pēc tāda principa, ka neiedziļināsimies katrā sīkā jautājumā, cik maksā bulciņa kafejnīcā, bet būsim menedžeri - mūsu uzdevums ir pareizi organizēt pilsētas dzīvi, lai visi mehānismi strādā. Tā pašlaik strādā Eiropā, tas ir mūsdienīgs stils.
Pirmajās dienās gan nav klājies viegli, jo pašvaldības darbinieki ir nākuši un visi uzdevuši līdzīgu jautājumu: «Kāds ir jūsu viedoklis?» Cilvēki negrib uzņemties atbildību paši.
Mēs nelielīsimies, nedižosimies, ja izdosies kādi sasniegumi. Ja izdosies kaut kas labs, tad tas nebūs Eigima vai kāda viņa vietnieka darbs, bet visas Daugavpils domes darbs un sasniegums. Jo strādāt pašvaldībā iedzīvotāju labā ir mūsu pienākums.
Lielākais tuvākā pārredzamā laika darbs ir pilsētas budžeta sastādīšana, jārēķina, kurus projektus varēsim virzīt, no kuriem būs jāatsakās. Pagājušajā gadā budžets bija apmēram 100 miljonu eiro, un šogad nekas daudz nav mainījies. Ir daudz ikdienas lietu, kas jādara - jāremontē ielas un iekšpagalmi. Ja laika apstākļi ļaus, vēl varētu pagūt paveikt labi daudz iekšpagalmu sakārtošanā. Nauda un cilvēkresursi šim nolūkam ir, bet nu nevar zināt, kā būs ar laika apstākļiem.
Nākamajā gadā centīsimies iepirkt tramvajus, lai gan līdz šim jau divreiz iepirkuma process ir apstājies.
Mūsu uzdevums ir palīdzēt pilsētas uzņēmējiem - viņi nodrošina darba vietas, tāpēc pašvaldībai jāskatās, vai nevar dot viņiem kādas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides vai kādā citā veidā panākt pretī.
Mēs nelamāsim iepriekšējos domes deputātus un mērus par nerealizētiem pašvaldības iepirkumu konkursiem. Kā viņi prata, tā darīja. Mēs savu priekšgājēju iesāktos darbus turpināsim un novedīsim līdz galam.
Kadri mums ir - nevar teikt, ka mums būtu kadru bads, tomēr centīsimies pašvaldības darbā iesaistīt jaunus cilvēkus, jaunus speciālistus. Ja nerūpēsimies par pašvaldības struktūru kadru atjaunināšanu, drīz vien vairs nevarēsim strādāt. Līdzīgi kā kādā futbola komandā, ir nepieciešami jauni talanti. Daži tādi jau strādā pašvaldībā. Viņiem ir daudz ideju un enerģijas, bet arī bez tādiem kā mēs, bez pieredzējušiem cilvēkiem blakus viņiem būtu grūti.
- Elksniņš jau bija uzņēmis kursu uz domes tīrīšanu no iepriekšējās domes vadībai pietuvinātiem kadriem. Vai jūs ieslēgsiet atpakaļgaitu - liksiet atlaistos atpakaļ, atlaidīsiet «Elksniņa cilvēkus»?
- Andrejs Elksniņš izvirzīja principu, ka nestrādās kopā ar tiem, kam netic. Es pēc šāda principa nevaru strādāt, esmu daudz jau visu ko pieredzējis. Tad man būtu jāsaka, ka neticu nevienam. Bet ir tomēr jāuzticas cilvēkiem. Ja cilvēks ir profesionālis vienā jomā, pastāv cerības, ka viņš apgūs arī citu jomu. Mums ir cilvēki, kam ir pedagoģiskā izglītība, bet kas gluži veiksmīgi ir apguvuši saimnieciskus darbus. Piemēram, filologs Romāns Savickis ir viens no tiem, kas parāda spējas labi strādāt Daugavpils satiksmē un paliks valdes locekļa amatā. Mēs nevienu neatlaidīsim. Ja nu kādam ļoti negribas strādāt ar mums, tad lai viņš iet projām, bet «tīrīšana» netiks veikta.
- Vai tad neviens nav atlaists?
- Vienīgais, ko mēs darām citādi nekā Elksniņš, ir tas, ka likvidējām mēra biroju - jau trešajā dienā, kopš es kļuvu par mēru. Tas gan ir noticis. Šajā birojā bija trīs cilvēki, kas kopā saņēma apmēram 6000 eiro. Andrejam bija doma, ka šāds birojs viņam nepieciešams līdzīgi, kā tas ir Rīgā Nilam Ušakovam. Taču man ir citāds viedoklis - man nevajag biroju, jo šo pašu biroja funkciju ļoti labi pilda preses dienests. Sanāktu funkciju dublēšanās. Tāpēc var ietaupīt naudu un biroju nealgot.
- Kā beidzās ar Līviju Jankovsku, kas jau ilgi strādā domē un pie Elksniņa kā mēra ieņēma mēra vietnieces posteni?
- Viņai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neļāva savienot domes un Medicīnas koledžas direktores amatus. Viņa ir palikusi Medicīnas koledžas amatā un ir pilsētas domes deputāte.
- Jūs pirms vēlēšanām nikni kritizējāt Lāčplēsi, pārmetāt viņam korumpētību un nesaimnieciskumu. Bet tagad esat ar viņu vienā koalīcijā. Kā tad tā, Eigima kungs?
- Jā, šo jautājumu cilvēki man bieži uzdod. Es viņiem vaicāju, vai viņi gāja uz vēlēšanām un balsoja. Ja gāja un balsoja, tad viņi zina, ka vēlēšanās startēja 17 partiju. Taču vēlēšanu rezultāts ir tāds, ka domē iekļuva tikai trīs partijas. Mums - Mūsu partijai - neizdevās sastrādāties ar Saskaņu. Tātad, ar ko mums kopā strādāt? Ir tikai divi varianti - vai nu mēs strādājam kopā ar Latgales partiju, vai arī pēc diviem mēnešiem jārīko jaunas vēlēšanas. Vai šādi satricinājumi pilsētai ir vajadzīgi? Domāju, ka tie ir lieki.
Mums nebija variantu - ar vienu partneri neizdevās, tāpēc jauna koalīcija tiek veidota ar otru partneri.
Uzreiz pēc vēlēšanām es sacīju, ka vēlēšanu kampaņa man ir beigusies. Esmu pārliecināts, ka pēc četriem gadiem, kad būs strādājis šis domes sastāvs, situācija atkal atkārtosies un atkal būs ļoti sarežģīta. Ikreiz dzird vienu un to pašu: «Šī priekšvēlēšanu kampaņa bija pati netīrākā.» Bet paiet četri gadi, un atkal dzird, ka atkal kampaņa bijusi pati netīrākā. Tur neko nevar darīt - tā tas politikā notiek, ka vienmēr apmēram pusgadu pirms vēlēšanām sākas kampaņa. Pirms gadiem desmit es to vēl nesapratu, nespēju samierināties ar to, ka man uzbrūk, ka konkurenti izfantazē visādus murgus. Bet tagad uztveru politisko cīņu mierīgi. Man kampaņa beidzās līdz ar vēlēšanu rezultātu paziņošanu. Pēc vēlēšanām sākas pavisam cits process - nevis cīņa vairs pret konkurentiem, bet partneru meklēšana starp šiem pašiem vakardienas konkurentiem.
Ja tas netiek darīts, tad ko lai saku vēlētājiem? Viņi ir par mani balsojuši, uzticējušies, ka es strādāšu viņu labā. Bet, ko es viņu labā varēšu paveikt, ja iespītēšos un vienpersoniski izlemšu, ka nesadarbošos ar citiem ievēlētiem politiķiem, jo viņi pirms kāda laika mani ir apsaukājuši? Tad jau es uzvedīšos kā mazs puika bērnudārzā, kas ir apvainojies. Par mani nebalsoja viens vai daži, bet tūkstoši cilvēku. Viņu uzticība man ir nopietna un nopietni pret to jāizturas. Ir izveidota koalīcija ar Latgales partiju, un tad jau tuvākais pusgads rādīs, vai mums izdosies sastrādāties.
- Tas ir jūsu optimistiskais un pozitīvais scenārijs, taču pastāv otrs scenārijs, ka pavisam drīz atkal var izcelties kādas jukas, un Latgales partija varbūt jau gatavo «dunčus», ko durt Eigimam mugurā...
- Viss kas var notikt. Bet viss atkarīgs no darba, no tā, kā strādāsim un kā sapratīsimies, no cilvēkiem. No piepešām jukām nav apdrošināšanas. Lūk, nupat jau redzējām, kā dome bija uzsākusi darbu, un nekas neliecināja, ka notiks kolīzijas, taču viens cilvēks ņēma un koalīciju sagrāva.
Pēc pusgada būs jāpaņem papīrs un pildspalva un jāuzraksta, ko esam paveikuši. Nevis kādus plānus, ko darīsim nākotnē, bet - ko esam paveikuši. Diemžēl pilsētā ir uzņēmumi, kas pasākuši visu laiku solīt, ka būs viss kaut kas - tūkstotis jaunu darba vietu un tādā garā. Bet ko esat paveikuši pēdējā pusgadā? Ja dome varēs pavēstīt, ka, lūk, tur ir izremontēts bērnudārzs, sakārtots pagalms, iela, tad tas būs veiksmīgs darbs. Bija nupat viens konkrēts piemērs, ka amatpersonas nekādi nevarēja vienoties, apvainojās cita uz citu, un tāpēc iestrēga viena bērnudārza būvdarbi. Gandrīz gadu firma uzskatīja, ka dome vainīga, bet dome - ka vainīga firma. Taču nupat nesen vienā domes sēdē aicināju vienreiz izbeigt šīs emocijas un padarīt darbu. Kādās 40 minūtēs visi jautājumi tika atrisināti. Līdz tam vairāk nekā gadu lieta nekustējās no vietas...
- Jūs sakāt, ka jāsalabo ielu bedres un bērnudārzs, taču tajā pašā laikā gribētos no domes arī tādu kā vīziju - kāda būs pilsēta nākotnē, pēc pieciem, 20, 50 gadiem. Kāda ir stratēģija, ne tikai taktika un atsevišķu objektu remontēšana?
- Par tuvākajiem pieciem gadiem mums ir konkrēta programma izglītībā, sociālajā, kultūras un citās jomās. Ir arī pilsētas attīstības plāns, kas ir radīts desmit gadiem. Kā jebkura cita pilsēta Daugavpils vēlas būt pirmajās rindās. Mēs sev uzliekam augstu latiņu - būt nevis desmitniekā vai piecniekā, bet tiekties pēc pirmajām vietām visās jomās. Tikai tiecoties pēc augstākā, var sasniegt augstus rezultātus.
Diemžēl pašlaik pavāji strādā speciālā ekonomiskā zona, kopš 2002. gada nav uzbūvēta jauna rūpnīca. Lūk, virziens, kurā jāstrādā. Bez jaunām darba vietām nekas labs nebūs. Jau desmit gadu ir tikai gara runāšana par Daugavpils lidostu. Tiek runātas blēņas, ka tā vajadzīga iekšējiem pasažieru pārlidojumiem. Nē, lidosta vajadzīga kravu pārvadāšanai. To mēs centīsimies panākt. Ja izdosies «palaist» lidostu, tā jau būs attīstība, jauns attīstības virziens.
- Par potenciālajiem investoriem lidostai jūs esat pieminējis, ka ķīniešiem varbūt būs interese...
- Jā, ķīnieši ir vieni no iespējamajiem investoriem.
- Kurp vedīsiet kravas?
- Uz Eiropu. Viens no mērķiem varētu būt apkalpot pirkumus interneta veikalos. Pašlaik viena pati Tallinas lidosta ir pārkrauta ar starptautisku interneta pirkumu apkalpošanu. Kāpēc gan mums arī nepaņemt daļu šā tirgus?
- Pāris dienas pirms kolīzijām domē, kad Elksniņš vēl bija mērs, Daugavpilī viesojās Kazahstānas delegācija un Kazahstānas vēstnieks Baltijas valstīs. Vai jaunā koalīcija turpinās meklēt sadarbību ar Kazahstānu?
- Pateikšu atklāti savu viedokli. Manuprāt, tā kazahu delegācijas uzņemšana bija tukšs pasākums. Ko mēs, Daugavpils, ar to ieguvām? Pēc šīs delegācijas pilsēta nav ieguvusi neko - nevienu līgumu, ne pat nodomu slēgt kādu līgumu. Šai viesmīlības vizītei tika iztērētas trīs dienas un ne mazi pašvaldības līdzekļi. Uzskatu, ka pašreizējā situācijā tas nebija vajadzīgs. Ja tur būtu kādi konkrēti kazahu mērķi, interese par kādu uzņēmumu vai lidostu, tad tā būtu cita lieta.
Jāņem vērā, ka Kazahstāna ir Āzija, kur ir citāda iekārta, citi likumi un tikumi. Ja jau nav izdevies ar viņiem sadarboties Rīgas un valdības līmenī, tad Daugavpilij diezin vai tas tā uzreiz strādās. Vai ar to pacelsim vērtību paši savās acīs? Vai pievilināsim tūristus? Diezin vai no tā uzreiz šurp brauks tūristi.
Lai gan Daugavpilij ir brīnišķīgas perspektīvas. Tas ir, ja sāksim nodarboties ar savu cietoksni, kas ir unikāls. Mūsu cietoksnis ir izcila iespēja dabūt pie sevis milzīgi daudz tūristu.
Taču Kazahstānas vēstnieka, un ne tikai viņa, bet arī citu ciemiņu aicināšana vien neko daudz nedos. Pirms aicināt kādu viesos, ir jāsaprot, ko tas dos pilsētai.
- Bet domes pārstāvji viesiem rādīja kultūras, tūrisma un industrijas objektus. Vai ir iespējams, ka kazahi varētu ieinteresēties par lokomotīvju remonta centru?
- Tur jau tā lieta - viesiem rādīja objektus. Pat neataicināja rūpnīcas direktoru uz tikšanos ar kazahiem. Tur bija tikai domes pārstāvji, vēl kādi Rīgas uzņēmēji un amatvīri, bet uzņēmuma īpašnieka nebija. Par ko tad varēja būt sarunas? Tas nav nopietni. Tā bija tikai ekskursija uz rūpnīcu.
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas akcionārs Oļegs Osinovskis tikai vaino valdību, domi un visus, ko vien iedomājas vainot,- ka trūkst pasūtījumu, nav palīdzības. Bet ko viņš pats ir darījis, lai uzņēmums plauktu? Neesmu redzējis viņu Daugavpilī, neesmu dzirdējis, kādi ir viņa priekšlikumi.
- Cik Daugavpilī ir iedzīvotāju?
- Oficiāli ir 85 tūkstoši.
- Bet reāli?
- Kādi 60 tūkstoši būs. Mazāk gan nav.
- Kur cilvēki ir palikuši?
- Viena daļa Rīgā, bet lielākā daļa ārzemēs. Diemžēl pagaidām nav manāma tendence, ka cilvēki sāktu atgriezties.
- Šogad Latgali ir nomocījušas lietavas un plūdi. Kā tas ietekmē pilsētas domes darbu?
- Tiešā veidā pilsētu tas pārāk neskar - ir pa kādam nolauztam kokam un noplēstam jumtam. Bet novadu gan skar ļoti nepatīkami - zemkopji cieš lielus zaudējumus, raža ir noslīkusi. Neatceros savā mūžā tādu postu.
