Valsts kontrole norāda uz trūkumiem prokuroru darbā

Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency
  • Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency
1 / 1

Prokurori ne vienmēr pietiekami izmanto likumā paredzētās kriminālprocesi uzraudzības iespējas, lai nodrošinātu mērķtiecīgu pirmstiesas izmeklēšanu un procesuālo pārkāpumu nepieļaušanu, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

VK secinājusi, ka Kriminālprocesa likumā paredzētie prokurora uzraudzības rīki - prokurora norādījumu došana, iesaistīšanās procesuālo darbību veikšanā, tiesības piedalīties sēdē, kurā izmeklēšanas tiesnesis lemj par atļaujas došanu piespiedu līdzekļu piemērošanai un speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai - ne vienmēr tiek pietiekami izmantoti, lai sasniegtu prokurora uzraudzības mērķi - nodrošināt mērķtiecīgu pirmstiesas izmeklēšanu un procesuālo pārkāpumu nepieļaušanu.

Saskaņā ar uzraugošo prokuroru revīzijā sniegto informāciju 30% izlasē iekļauto kriminālprocesu uzraugošais prokurors izmeklētājam nebija devis nekādus norādījumus, tostarp bija arī kriminālprocesi, kuros vairākus gadus nebija veiktas nekādas procesuālās darbības, bet bija aizdomās turamā persona vai pat aizdomās turamajai personai gadiem ilgi bija piemērots drošības līdzeklis, norāda VK.

Revīzijā veiktajā aptaujā vairāk nekā 70% uzraugošo prokuroru un izmeklētāju norādīja, ka uzraugošais prokurors procesuālās darbības pirmstiesas izmeklēšanas posmā neveic nekad vai dara to reti. Arī revīzijā izlasē iekļautajos kriminālprocesos revidenti konstatēja, ka nevienā no tiem uzraugošais prokurors pats nebija veicis procesuālās darbības kriminālprocesa izmeklēšanas posmā.

Revīzijā veiktajā aptaujā 86% aptaujāto prokuroru atzina, ka reti vai nekad nav izmantojuši likumā paredzētās uzraugošā prokurora tiesības piedalīties sēdē, kurā izmeklēšanas tiesnesis lemj par atļaujas došanu piespiedu līdzekļu piemērošanai un speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai.

Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Starptautiski atzītā labākā prakse liecina, ka lielāka uzraugošo prokuroru iesaistīšanās jau sākotnējā izmeklēšanas posmā nodrošina ātrāku un efektīvāku nepieciešamo pierādījumu iegūšanu un kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas stadijas pabeigšanu. Arī Latvijā līdz 2005.gadam spēkā esošajā Kriminālkodeksā bija nostiprināta prokurora vadošā loma izmeklēšanā, nosakot, ka prokurors kriminālprocesā uzrauga izziņas iestāžu darbību, organizē, vada un veic pirmstiesas izmeklēšanu.

Kriminālprocesa likumā noteiktās uzraugošā prokurora un izmeklētāja tiešā priekšnieka funkcijas attiecībā uz kriminālprocesu izmeklēšanas uzraudzību un kontroli daļēji pārklājas, kas var novest pie atšķirīgas abu iepriekš minēto subjektu izpratnes par savu lomu un veicamā darba apjomu. Ja nav skaidri noteikta uzraugošā prokurora un tiešā priekšnieka lomu sadalījuma, pastāv risks, ka procesa virzītājam vienlaikus ir jāpilda abu minēto amatpersonu savstarpēji nesaskaņoti norādījumi, kas var negatīvi ietekmēt kriminālprocesa izmeklēšanu, secinājusi VK.

Kā liecina revīzijā gūtā informācija, ir iespējama situācija, kad kriminālprocesa uzraudzībā pietiekami neiesaistās neviens no minētajiem subjektiem, tā zaudējot kontroles mehānisma būtību - iespējamo kļūdu vai tiesībpārkāpumu nepieļaušanu un savlaicīgu novēršanu pirmstiesas izmeklēšanas posmā.

Iespējami ātru un mērķtiecīgu kriminālprocesu izmeklēšanu un kriminālprocesa virzību negatīvi ietekmē arī veiksmīgas sadarbības starp uzraugošo prokuroru un izmeklētāju trūkums, jo bieži izmeklētāju pieļautās kļūdas, kuru novēršana būtu iespējama uzraugošajam prokuroram laikus iesaistoties, tiek konstatētas tikai pirms kriminālprocesa izmeklēšanas pabeigšanas.

Revīzijā iegūtā informācija liecina, ka lielākoties izmeklētāji veic izmeklēšanu pēc savas izpratnes, bet prokurori iesaistās pirmstiesas izmeklēšanā tad, kad izmeklētājs lūdz prokurora viedokli par turpmāk veicamajām darbībām vai arī izmeklētāja ieskatā izmeklēšana jau ir pabeigta.

Kā galvenos šķēršļus labai sadarbībai aptaujātie izmeklētāji minēja viedokļu atšķirību starp prokuroriem un izmeklētājiem un prokuroru atšķirīgās prasības, bet prokurori visbiežāk norādīja uz izmeklētāju zināšanu un izpratnes trūkumu.

Kā mēģinājumu rast kopīgu skatījumu uz pirmstiesas izmeklēšanas veikšanu un novērst domstarpības starp izmeklētājiem un uzraugošajiem prokuroriem par pierādījumu pietiekamību un veicamo procesuālo darbību apjomu var pieminēt Valsts policijas un prokuratūras 2015.gada novembrī savstarpēji saskaņotās vadlīnijas kriminālprocesu izmeklēšanas vienkāršošanai. Tomēr tikai neliela daļa procesa virzītāju, to tiešo priekšnieku un uzraugošo prokuroru atzīst, ka tās ievēro, bet gandrīz ceturtā daļa uzraugošo prokuroru neuzskata tās par saistošām un praksē piemērojamām.

Ar Kriminālprocesa likuma ieviešanu uzraugošā prokurora pilnvaru apjoms kopumā ir saglabājies pietiekami plašs, lai nodrošinātu efektīvu izmeklēšanu pietiekama pierādījumu kopuma iegūšanai.

Tomēr, salīdzinot ar Kriminālkodeksā noteikto, Kriminālprocesa likumā ir samazinājies uzraugošā prokurora kompetences apjoms un saturs attiecībā uz norādījumu sniegšanu, jo paredz, ka uzraugošajam prokuroram ir pienākums sniegt norādījumus tikai tad, ja izmeklētājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos.

Komentāri [0]

 

Reģionos Vairāk >

Kaut kas traks!