"Real Estate Jurmala": Nekustamā īpašuma joma ir attīstības stadijā
NEKUSTAMAIS īpAŠUMS nav saimniecības prece, ko var nopirkt vai pārdot internetā. Tas ir ļoti niansēts un daudzšķautņains tirgus, tāpēc iesaku izmantot profesionāļu palīdzību, domājot par dzīvokļa vai cita īpašuma iegādi vai pārdošanu. Nedrīkst pret šiem procesiem izturēties vieglprātīgi, uzsver Igors Daņiļēvičs ©Publicitātes foto

Šā gada decembrī aprit 10 gadi, kopš dibināta nekustamā īpašuma kompānija Real Estate Jurmala. Kāda bija Jūrmala toreiz un kāda tā ir tagad, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Igors Daņiļēvičs.

- Kādi bija Real Estate Jurmala darbības pirmsākumi?

- Nekustamā īpašuma nozarē es darbojos jau kopš 2003. gada, bet 2008. gadā, kad gan pasaulē, gan Latvijā sākās finanšu krīze, nolēmu veidot savu uzņēmumu, kurā pilnībā pats par visu atbildu un pieņemu lēmumus. Desmit gadu laikā ir bijis ļoti daudz dažādu notikumu, jo dzīvojam laikmetā, kad notikumi bieži vien skrien ātrāk, nekā cilvēks spēj aptvert. Ir bijuši gan lēcieni, gan kritieni, bet, kā mēs zinām, jebkurš kritiens norūda. Iegūtā pieredze nostiprina pārliecību, ka šis darbs un pakalpojums ir Latvijai un Jūrmalai vajadzīgs. Kompānija Real Estate Jurmala ir viena no retajām, kas šeit strādā ilgstoši, jo Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgus ir specifisks ar savu vēsturi, sākot no pirmskara laikiem, līdz sociālismam un atgūtās neatkarības periodam. Izvērtējot iepriekšējos pastāvēšanas gadus, es saprotu, ka lielais darbs Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgū ir vēl tikai priekšā.

- Kā jūs vērtējat situāciju Jūrmalas dzīvokļu tirgū?

- Es uzskatu, ka dzīvokļi ir jādala segmentos - ekonomiskās, vidējās un ekskluzīvās klases īpašumos. Vēl arvien valda stereotips, ka Jūrmala ir kaut kas ekskluzīvs un ļoti dārgs, kas nav domāts vietējiem iedzīvotājiem, bet tā gluži nav taisnība. Runājot par dzīvokļiem, nevajag aizmirst padomju laiku dzīvojamo fondu, kurā norit diezgan lielas aktivitātes. Šie dzīvokļi ir pieskaitāmi ekonomiskajai klasei, un to vērtība tirgū ir līdz 100 tūkstošiem eiro. Vienlaikus šo dzīvokļu iegādi labprāt kreditē bankas. Ja mēs runājam par jaunajiem projektiem, kas būvēti pirms gadiem piecpadsmit, kā arī nodoti ekspluatācijā vēl tikai pērn, tad jāsaka, ka tirgus ir piesātināts - piedāvājums ir liels.

- Kā ir radies tik milzīgs piedāvājums?

- Saistībā ar faktu, ka kopš 2010. gada jauno dzīvokļu būvniecība tika orientēta uz nerezidentiem, kam pamatā bija valstī ieviestā uzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi valstī. Manā skatījumā šī pieeja bija veiksmīga, jo mudināja nerezidentus iegādāties šeit īpašumus un uzturēties valstī maksimāli ilgu laiku - tātad tērēt savu naudu Latvijā. Faktiski uzturēšanās atļauja bija kā prece, ko var nopirkt par salīdzinoši lielu ieguldījumu mūsu valstī. Šobrīd šis process tiek politizēts un tādējādi radīts izkropļots fons, kas līdzi nes dažādus nelabvēlīgus sociālus un ekonomiskus procesus. Mainoties situācijai Latvijā, pieprasījums no nerezidentu puses ir ļoti sarucis, līdz ar to ir daudz brīvu dzīvokļu, kas tagad tiek piedāvāti arī vietējiem iedzīvotājiem, koriģējot cenas.

- Vai ierobežojumi no valsts puses un sabiedrības attieksme ir jau radījuši nelabvēlīgu ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu Jūrmalā?

- Jā, jau tagad to jūtam un jutīsim vēl ilgu laiku. Klienti ir nesapratnē par attieksmes maiņu valsts līmenī - visu laiku nerezidenti tika aicināti, jo tādējādi valsts ekonomikā ieplūda ievērojami līdzekļi, bet tagad attieksme ir strauji mainījusies.

- Kādā stāvoklī kopumā ir īpašumi? Vai tie ir tehniski un juridiski sakārtoti?

- Nekustamā īpašuma tirgū, kam ir būtiska ietekme uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, būs jāveic nopietna inventarizācija, jo, runājot par Jūrmalu, ir jāsecina, ka katrs otrais nekustamais īpašums ir juridiski nesakārtots - ir patvaļīgās būves, ir ekspluatācijā nenodotas dzīvojamās mājas, kā arī nesakārtota juridiskā puse kopīpašumiem. Jūrmalas pilsētas būvvalde ir sapratusi, ka juridiski nesakārtoti jautājumi ir milzīgam apjomam būvju, tāpēc šobrīd mēs kā nekustamā īpašuma kompānija sadarbībā ar pašvaldību un Valsts zemes dienestu apzinām reālo situāciju. Protams, daudzi šādu būvju īpašnieki ir neapmierināti, jo līdz šim arī par juridiski nesakārtotiem īpašumiem varēja saņemt īpašuma nodokļa atlaides, bet tagad tas ir liegts. Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides ir labs stimuls īpašniekiem sakārtot īpašumtiesību juridisko pusi.

- Vai dzīvokļu cenas jaunajos projektos ir adekvātas vietējam pircējam?

- Tas arī ir jautājums, par ko nākas domāt īpašuma attīstītājiem - būs nepieciešama cenu politikas maiņa. Turklāt pircēji vēlas dzīvokļus, kas ir gatavi dzīvošanai. Vienlaikus jūtama nogaidīšanas politika, jo daudzi vairāk sliecas uz īpašuma īri, nevis iegādi. Līdz ar to īres tirgus Jūrmalā arvien pieaug, it īpaši tūrisma sezonas laikā. Lai šovasar Dievs dod labu laiku, jo pēc pagājušā gada lietainās vasaras daudzi tūristi bija vīlušies par Jūrmalā pavadīto laiku.

- Kāda ir interese par privātmājām?

- Samērā liela, šajā segmentā vērojams izteikts jaunu un arhitektūras ziņā interesantu objektu deficīts. Jau pirms vairākiem gadiem prognozēju, ka drīzumā saskarsimies ar privātmāju tehnisko un morālo novecošanos, un šodien prognoze piepildās. Mājas ir būvētas pirms desmit un piecpadsmit gadiem, un tagad ir pienācis laiks tās remontēt, bet īpašnieki tās vēlas pārdot kā jaunu īpašumu. Šādos gadījumos jāveic ievērojama cenu korekcija - piecpadsmit gadus veca un neatjaunota māja nevar maksāt tikpat, cik jaunbūvēta.

- Izstrādes procesā ir jaunais pilsētas attīstības plāns 2020.-2030. gadam. Kāds tas ir no nekustamā īpašuma attīstības viedokļa?

- Manā skatījumā tas paver daudz jaunu iespēju. Atšķirībā no spēkā esošā attīstības plāna, kas nav tendēts uz tūrisma, rehabilitācijas, atpūtas un viesmīlības nozaru attīstību, jaunajā plānā šīm lietām jābūt iezīmētām kā atbalstāmām. Tas nozīmē izaugsmi arī nekustamā īpašuma jomā sabiedrisko ēku segmentā. Jau vairāk nekā desmit gadus nevar pieņemt lēmumu par Jūrmalas pilsētas statusu - vai tā ir Rīgas guļamrajons, kūrortpilsēta vai tūrisma objekts. Līdz ar šo neskaidrību Jūrmalā ir neskaitāmi daudz garām palaistu iespēju - jāsaprot, ka pilsētai ir vajadzīgi investori sabiedriskā rakstura apbūvei, tajā skaitā veselības aprūpes, viesnīcu, biroju un citu publiski pieejamu ēku būvniecībai, kas veicinātu cilvēku pieplūdumu visu cauru gadu, ne tikai vasarā. Šobrīd Jūrmala ar savu atrašanās vietu, svaigo priežu gaisu un fantastisko Baltijas jūras pludmali ir neizmantots potenciāls.

 
Komentāri Skatīt