2013. gadam valsts finansējums autoceļu nozarei kopumā paredzēts 64 miljonu latu apjomā, labi, ka vēl ir arī ES finansējums, jo tas ir nepiedodami maz un ar to nepietiek pat normālai autoceļu uzturēšanai.
Savukārt kopējais valsts ceļu remontu deficīts kopš neatkarības atgūšanas jau pārsniedz 4 miljardus.
Valsts un ceļi
Kaut arī pēc ārzemju ekspertu vērtējuma, Latvijas valsts ceļu infrastruktūras uzlabošana ir noteikta kā trešā valsts konkurētspējas celšanas prioritāte, jaunajā nacionālās attīstības plānā (NAP) ceļi nav prioritāšu sarakstā. Likumsakarīgi, ka vieta sarakstā ir proporcionāla finansējumam – jo zemāk tiek vērtēta ceļu infrastruktūras nozīmība, jo mazāks ir tai atvēlētais finansējums.
A/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) Talsu ceļu rajona direktors Andris Pētersons stāsta: «Plānotais finansējums valsts ceļu uzturēšanai nākamajiem trīs gadiem – ik gadu ap 50 miljoni latu, neplānojot pieaugumu, grafiski tā ir horizontāla līnija, kas medicīnā nozīmē – nāve. Ja Latvijā valda kārtīga ziema ar pamatīgu sniegu un salu, lielāko daļu summas nepieciešams novirzīt tikai ziemas uzturēšanai – ceļu tīrīšanai un kaisīšanai. Rezervē jāatstāj arī nauda bedrīšu remontam, kas diemžēl ik pavasari vēl arvien ieņem būtisku vietu ceļu uzturētāju darbā. Līdz ar to citiem vasaras uzturēšanas darbiem, it īpaši grants ceļu stāvokļa uzlabošanai, praktiski pāri nekas nepaliek. Godīgi sakot, mūsu darbinieki, kuriem jāpieņem lēmums par uzturēšanas darbu sākšanu, bieži vien ir situācijas ķīlnieki – no vienas puses, pieredze un sirdsapziņa saka, ka jāsāk kaisīt un tīrīt, jo no tā bieži vien ir atkarīgas braucēju dzīvības, no otras puses, pasūtītājs prasa iekļauties paredzētajā finansējumā. Paši minimālākie aprēķini liecina, ka gadā tikai ceļu uzturēšanai vajadzētu vismaz 70 miljonus.
Uzlabojusies mobilitāte
Pēc LAU restrukturizācijas izveidoti 9 ceļu rajoni 22 vietā. Līdz ar to esam minimizējuši dublējošās funkcijas, optimizējuši administratīvos un materiāli tehniskos resursus. A. Pētersons uzsver, ka tagad darbi tiek plānoti daudz pārdomātāk un saskaņotāk – bijušie Talsu, Tukuma un Ventspils CR ir apvienoti vienā, līdz ar to ir uzlabojusies darba efektivitāte un mobilitāte. Esam arī parūpējušies, lai pēc ilgstošas snigšanas un putināšanas, kad ar autogreideriem un automašīnām ceļus vairs nevar iztīrīt, mums būtu spēcīgāka tehnika – buldozeri. Talsu ceļu rajonā Tukuma un Talsu nodaļās ir savi buldozeri, kas ir gatavi x stundai, bet Ventspilī laikus iznomājām spēcīgu buldozeru, kurš šoziem jau ir likts darbā.
Lai arī cik ļoti mūsu cilvēki gribētu strādāt un rūpēties par uzticētajiem ceļu kilometriem, esam atkarīgi no pasūtītāja – VAS Latvijas valsts ceļi, kas savukārt iedala līdzekļus autoceļu uzturēšanai no piešķirtā budžeta. Primārais uzdevums Talsu ceļu rajonam ir nodrošināt komfortablu braukšanu pa galvenajām valsts satiksmes artērijām, proti, autoceļu Rīga– Liepāja un autoceļu Rīga–Ventspils Talsu ceļu rajona atbildības zonā. Liela daļa šo ceļu ir rekonstruēta, un darbus plānots turpināt arī šovasar, tāpēc īpašu bažu par svarīgo autoceļu stāvokli vasarā ceļiniekiem nav.
Vai ES nauda būs?
A. Pētersons spriež: «Pēdējos gados aktīvi tika apgūti ES līdzekļi un rekonstruēti desmitiem kilometru ceļu, kas, no vienas puses, ir ieguvums ceļu tīkla kvalitātes uzlabošanā, no otras puses, ceļu būves uzņēmumu noslogojumā. Šis ES finanšu plānošanas periods ir beidzies, bet, kāds būs nākamais, vēl nav zināms. Ceļu būves kompānijām tas rada pamatotas bažas – vai pietiks darba, vai tehnika būs noslogota, kā noturēt darbiniekus. Arī mēs piedalāmies valsts un pašvaldību konkursos par dažādu projektu realizēšanu, tātad tas skar arī mūsu uzņēmumu.» Jāatzīmē, ka LAU ceļu rajonu tehnikas un darbaspēka kapacitāte ir daudz lielāka par VAS Latvijas valsts ceļi pasūtījumu, it īpaši vasaras periodā. Lai efektīvi izmantotu esošos resursus, uzņēmums piedalās dažādos valsts un pašvaldību konkursos, jo apmēram 80% no kopējā apgrozījuma veido Latvijas valsts ceļu pasūtījums. LAU priekšrocība ir profesionāli darbinieki, piemērota tehnika un garantēta darbu kvalitāte.
