Daudzas pilsētas un novadi pēdējo gadu laikā piedzīvojuši īstu veloceliņu bumu. Un tas nebūt nav nejauši vai modes lieta, jo ikdienas un tūrisma riteņbraukšana ir ērts, ekonomisks, veselīgs un videi draudzīgs pārvietošanās veids.
Pateicoties pašvaldības iniciatīvai un veiksmīgi piesaistītam Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumam, pie sešiem jauniem veloceliņu posmiem tikuši arī Tukuma iedzīvotāji un pilsētas viesi. «Pieprasījums pēc veloceliņiem ir bijis visu laiku, jo daudzās ielās, tostarp maģistrālajās, gājēju un velosipēdistu pārvietošanās bija apgrūtināta vai pat bīstama. Tādēļ ar patiesu entuziasmu pieteicāmies projektam Velotūrisma infrastruktūras attīstība Tukumā un nu ar gandarījumu raugāmies uz sava darba augļiem,» saka Tukuma novada domes teritorijas plānotāja Zane Koroļa.
Projekta ietvaros izveidots drošs veloceliņu tīkls ar kopējo garumu 11,337 kilometri – 8,262 no tiem izbūvēti no jauna. Veloceliņi savieno Tukuma pilsētas tūrisma, kultūras un atpūtas objektus, tādējādi pielāgojot Tukuma pilsētu velotūrismam un nodrošinot tūrisma resursu ilgtspējīgu lietošanu. Ņemot vērā, ka veloceliņi ir svarīgs infrastruktūras objekts un tiem harmoniski jāiekļaujas pilsētvidē, domāts ne vien par to funkcionalitāti, bet arī vizuālo izskatu. Vecpilsētā segumam izmantots divu krāsu bruģis – sarkans un pelēks, savukārt perifērijā klāts asfalts. Viens posms īpaši pielāgots cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kur gājēju zonā iestrādāta josla ar atšķirīgu segumu.
Strādājot pie veloceliņu izbūves, jo īpaši ticis domāts par stratēģiski svarīgajiem virzieniem, lai aptvertu gan pilsētas centru, gan mikrorajonus: Kuldīgas iela visā tās garumā no pašas Zemītes ielas līdz Lielai ielai un Lielās ielas posms no Kuldīgas ielas līdz Brīvības laukumam, pats Brīvības laukums, no kura tālāk celiņš virzās pa Pils ielu, kurai pieslēdzas Rīgas iela, uz kuras veloceliņš ir visā tās garumā, tam pieslēdzas Durbes ielas celiņš, kas noslēdzas pie Durbes pils, kā arī Meža ielas posms no Rīgas ielas līdz Kurzemes ielai. Tur celiņš turpinās visā Kurzemes ielas garumā, pilsētas centrā pie Kurzemes ielas celiņa pieslēdzas Raudas ielas celiņš, kas noslēdzas pie Ozoliņu kapsētas (pilsētas pierobežā).
«Projekta īstenošanas rezultātā mikrorajonu iedzīvotāji, izmantojot veloceliņus, droši un ērti var nokļūt pilsētas centrā – gan braucot ar velosipēdu, gan ejot kājām. Sevišķi priecīgi par šiem maršrutiem ir jaunie vecāki, jo ir, no kā izvēlēties, pastaigas nav vienmuļas. Vieni no galvenajiem ieguvējiem, manuprāt, ir arī jaunieši, kuri ceļu uz skolu var mērot ar velosipēdu, un vecākiem nav jāuztraucas par viņu drošību. Mēs patiesi priecājamies, ka līdz ar jaunajiem veloceliņiem dažādu vecumu riteņbraucēju skaits ir ievērojami pieaudzis, cilvēki kļuvuši mobilāki,» uzsver Z. Koroļa. Nozīmīgu artavu projekts devis arī tūrisma attīstībai. Pārvietojoties pa veloceliņiem, iespējams aplūkot kultūrvēsturiskos un tūrisma objektus un gada siltajos mēnešos apmeklēt labiekārtotus atpūtas laukumus ar galdiem, soliņiem un ugunskura vietu. Lai vietējie un ārzemju velotūristi orientētos pilsētā, projekta ietvaros izdotas kartes, kuras ir uzstādītas atpūtas laukumos un kurās uzrādīti šobrīd izbūvētie veloceliņi.
Z. Koroļa neslēpj – ja radīsies tāda iespēja, veloceliņu tīkls noteikti tiks paplašināts. Viens no prioritārajiem virzieniem šādā gadījumā būs ceļa posms, kas savieno Tukumu ar Milzkalni. Vasaras periodā riteņbraucēji to bieži izmanto, lai nokļūtu pie jūras, bet patlaban ceļš ir šaurs un bīstams. «Līdz savas pilsētas robežai veloceliņu esam izbūvējuši, bet, tā kā turpmākais ceļa posms pieder Engures novadam, kas neietilpst mūsu administratīvajā teritorijā, turpināt darbus bez kaimiņu pašvaldības līdzdalības nav iespējams. Jādomā, kā šo iztrūkstošo posmu pielāgot drošai velosatiksmei,» stāsta Z. Koroļa. Pēc viņas sacītā, jaunu projektu gadījumā noteikti jāraugās plašāk par pilsētas robežām. «Esam apguvuši pilsētu, bet nevaram aizmirst novada centrus un mazos pagastus. Būtu svarīgi sasaistīt tos visus vienotā tīklā, ietverot tūrisma objektus un populārākos maršrutus,» spriež Z. Koroļa.
