2.lapa
Kāpēc rodas “sirds kūleņi” jeb pārsitieni?
Sirds sevi regulē pati. Vienā no tās priekškambariem atrodas šūnu grupa, ko sauc par sinusa mezglu un kas izstrādā elektrību - dod impulsu. Vispirms saraujas abi sirds priekškambari, pēc tam caur speciālām šūnām šis elektriskais impulss izplatās uz abiem kambariem, un, tiem saraujoties, rodas pulss. Tas ir normāls sirds ritms. Taču reizēm impulsi, kas liek sirdij sarauties, nāk nevis tikai no sinusa mezgla, bet vēl no kādas nepareizas vietas, kas var atrasties gan priekškambaros, gan kambaros. Tā rodas pārsitieni.
Atsevišķi pārsitieni jeb ekstrasistoles ir katram cilvēkam ik dienu - sirds darbojas ritmiski, bet pēkšņi viena saraušanās notiek ārpus kārtas - mazliet vai krietni ātrāk -, pēc tam noteikti seko garāka pauzīte nekā parasti. Cilvēks to var pat nejust - ja nu vienīgi pārguruma vai uztraukuma brīžos. Taču dažreiz šīs dažas nepareizās impulsu došanas vietas kļūst pārāk aktīvas un sāk izstrādāt pārāk daudz šo pārsitienus. Pat vairāk par desmit stundā. Vai tas ir bīstami? Būtiskais rādītājs te ir sirds veselība. Ja cilvēkam ehokardiogrāfijā konstatēts, ka sirds dobumi izskatās normāli, vārstuļi strādā labi, pat biežas ekstrasistoles no sirds veselības viedokļa nav bīstamas. Taču, ja viņam jau ir slima sirds, biežas ekstrasistoles ir tiešām bīstamas. Paši par sevi pārsitieni neko ļaunu sirdij neizdarīs, taču tie var uzsākt smagus, pat dzīvībai bīstamus sirds ritma traucējumus.
Aritmija nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar sirds ritmu.
Cilvēks pats mirdzaritmiju nejūt, bet, ja viņam ir vēl citi riska faktori, sirdī var izveidoties trombs, un pirmais tās simptoms var būt insults.
