RECEPTES: Zaļā tēja ārst­nie­cis­kā no­lū­kā

F64
  • F64
1 / 1

Za­ļā tē­ja nāk no tā pa­ša au­ga kā mel­nā tē­ja, kas ir vai­rāk pa­zīs­ta­ma. At­šķi­rī­ba –za­ļa­jai tē­jai la­pas tiek tvai­cē­tas, ne­vis fer­men­tē­tas.

Tie, kas ir pie­ra­du­ši pie mel­nās tē­jas, brī­nās, kā­pēc za­ļā tē­ja ne­smar­žo pēc tē­jas. Tais­nī­ba, ka za­ļa­jai tē­jai ir spe­ci­fis­ka smar­ža un gar­ša. Tās aro­māts at­gā­di­na svai­ga sie­na vai no­vī­tu­šu ze­me­ņu la­pu smar­žu. Za­ļa­jai tē­jai ir ze­māks ko­fe­ī­na lī­me­nis ne­kā mel­na­jai tē­jai un aug­stāks an­ti­ok­si­dan­tu sa­turs (po­li­fe­no­li un fla­vo­no­ī­di). Tas no­zī­mē, ka tā pa­līdz pa­sar­gāt ādu pret no­ve­co­ša­nos. Za­ļa­jā tē­jā 30 pro­cen­tu no sva­ra vei­do an­ti­ok­si­dan­ti. Zi­nāt­nie­ki no­skaid­ro­ju­ši, ka sie­vie­tēm ar ol­nī­cu vē­zi, kas die­nā iz­dzē­ra vis­maz vie­nu ta­sī­ti za­ļās tē­jas, iz­dzī­vo­ša­nas ie­spē­ja pa­lie­li­nā­jās par 44 pro­cen­tiem ne­kā sie­vie­tēm, kas ne­dzē­ra za­ļo tē­ju. Tā stip­ri­na kau­lus, pa­līdz no­vērst zo­bu bo­jā­ša­nos un sma­ga­nu sli­mī­bas, jo sa­tur flu­o­rī­du. Pa­āt­ri­na arī viel­mai­ņu, no­ār­da ķer­me­nī uz­krā­tos tau­kus, tā­pēc to uz­ska­ta par di­ē­tis­ku dzē­rie­nu.

No­de­rī­gi!

* Za­ļa­jai tē­jai ne­va­jag pie­vie­not pie­nu, jo tas aiz­tur an­ti­ok­si­dan­tu ie­dar­bī­bu.

* Tē­jā ir E vit­amīns, kas ir no­de­rīgs, lai āda bū­tu ve­se­lī­ga.

* Ja mā­jās nav za­ļās tē­jas, tad var pa­ga­ta­vot tē­ju no sil­ta ūdens, ne­daudz cit­ro­na su­las vai rī­vē­ta ing­ve­ra vai arī iz­vē­lē­ties zā­ļu tē­ju - pi­par­mēt­ru, ku­me­lī­šu, ave­ņu vai kliņ­ģe­rī­šu.

Re­cep­tes

Ārst­nie­cis­kā no­lū­kā

Za­ļā tē­ja ar ābo­liem

300 g ābo­lu mi­zu vai arī sa­griez­tus ābo­lus bez sēk­lām ap­lej ar ūde­ni un vā­ra uz ma­zas uguns 15 mi­nū­šu. Ar šā­du no­vā­rī­ju­mu ap­lej za­ļās tē­jas la­pas un at­stāj, lai ie­vel­kas. Pa­līdz, ja ir skle­ro­ze, po­dag­ra, kle­pus.

Riek­stu tē­ja

Glā­zē auk­stas za­ļās tē­jas ie­lej 30 ml riek­stu sī­ru­pa, 20 ml auk­sta no­vā­rī­ta pie­na un vi­su sa­jauc. Lie­to, ja ir pār­gu­rums, spē­ku iz­sī­kums.

Tē­ja ar ērkšķ­ogām

Pus­glā­zi ērkšķ­ogu no­maz­gā, ap­lej ar lit­ru ūdens un gai­da, kad sāks vā­rī­ties. Ļauj, lai ogas vā­rās ap­mē­ram 2 mi­nū­tes, pēc tam no­ņem no uguns. At­se­viš­ķā trau­kā no­vā­ra 1 ēdam­ka­ro­ti za­ļās tē­jas. Pie­vie­no sa­smal­ci­nā­tu apel­sī­na mi­zi­ņu. Pēc tam sa­ga­ta­vo­to mai­sī­ju­mu ap­lej ar vā­ro­šu ērkšķ­ogu no­vā­rī­ju­mu. Kad tē­ja ir ie­vil­ku­sies, to va­jag no­kāst. Pie­vie­no pēc gar­šas cu­ku­ru. Tē­ju var dzert gan auk­stu, gan kar­stu.

Komentāri [0]

 

Māja Vairāk >

Kaut kas traks!