Temperamentīgā operdziedātāja Ilona Bagele pašlaik gatavojas jubilejas beneficei, kurai dots nosaukums Mana dzīve – mūzika. Koncertā viņa izdziedās savu skatuves gadu krāšņākās kompozīcijas un kopā ar klausītājiem ļausies aizkustinošām atmiņām.
Sarunā ar Māju skatuves māksliniece atklāj lietas, kas viņai liek justies sievišķīgai un harmonijā ar sevi.
«Jubilejas koncerts paredzēts 3. novembrī Lielajā ģildē.Uzstāšos kopā ar daudziem saviem skatuves partneriem. Sanāca tā, ka lielākā daļa no tiem būs vīrieši – Daumants Kalniņš, Intars Busulis, Sergejs Jēgers, Ingus Pētersons, Raimonds Ozols, Samsons Izjumovs, Andris Ludvigs, Ilze Ozoliņa, Svetlana Okuna, Inga Sunepa un maestro Raimonds Pauls. Arī dejotāji Ieva Kemlere, Rolands Šteinbergs, svētku orķestris Raimonda Macata vadībā un daudzi citi. Svētku pasākuma stilu šoreiz veido koncerta režisors Valdis Pavlovskis un mana menedžere Ieva Šteinberga,» dziedātāja ieskicē gatavošanos vērienīgajam pasākumam.
Procedūras skaistumam
Ikdienā, kad nav jāuzstājas, Ilona ģērbjas ērti un vienkārši – pārsvarā tiek izvēlētas džinsa bikses un tām pieskaņots krekliņš vai džemperis. «Es nelietoju meikapu – izņēmums ir vienīgi reizēs, kad paredzēta kāda tikšanās vai pasākums. Vēlos, lai ikdienā āda atpūšas. Man patīk, ka bez grima ikdienas gaitās mani nepazīst un es varu brīvi darīt savas lietas. Domāju, ka visu, ko nedaru ikdienā, es pagūstu uz skatuves,» viņa ir pārliecināta. Reizi mēnesī Ilona labprāt apmeklē kosmetologu. «Man ir iecienīta procedūra, kas attīra un stimulē ādu pēc biezajām grima kārtām. Kosmetoloģe man ik pa laikam ierosina, lai iegādājos procedūrās izmantoto kosmētiku pati, bet es labāk aizeju uz salonu un ļaujos divu stundu atpūtai.»
Dziedātāja atzīst, ka viņa arī labprāt staigā pa veikaliem un iepērkas, taču lielāku gandarījumu sagādā kādu lietu iegāde saviem mīļajiem – mammai, dēlam, draugam. Pati sev kaut ko iegādāties skatuves māksliniece iet pēc vajadzības. «Man patīk labas somas un apavi. Tās ir lietas, kam, pēc manām domām, sievietei vienmēr jābūt kārtībā,» viņa uzsver. «Arī kad esmu ārzemēs, cenšos nopirkt kādas interesantas somas. Pēdējais vedums ir no Omānas, kur iegādājos divas rokām darinātas un izšūtas somiņas.»
Tēlu plāno pati
Kaut arī talantīgā skatuves māksliniece ikdienā neaizraujas ar grima lietošanu, viņa labprāt greznojas ar kvalitatīvām rotaslietām. Pārsvarā Ilonas ausu ļipiņas rotā drauga dāvināts pērlīšu komplekts, bet labās rokas zeltnesī allaž mirdz viņas vīra pēdējā dāvana – dziedātāja teic, ka to nenoņem pat uzstājoties. «No viesizrādēm Honkongā esmu atvedusi īsto pērļu kolekciju – tās man ir ļoti mīļas, tāpēc bieži tiek valkātas pie kleitām un kostīmiem,» pastāsta dziedātāja. Viena no iemīļotākajām Ilonas rotaslietām ir kolēģu dāvinātā īstā kalnu kristāla kaklarota. «Ļoti tuvi man ir arī kādi auskariņi no izrādes Cara līgava. Man tos par piemiņu uzdāvināja koncertmeistare Anna Roždestvenska.»
«Kad dodos uz pasākumiem, savu imidžu izplānoju pati. Man ir laba šuvēja Vita Astašonoka, ar kuru sadarbojos jau vairākus gadus. Lielākā daļa tērpu ir manis izdomāti un viņas šūti,» Ilona atklāj. Pirmsākums visiem tērpiem esot Ilonas izvēlēts audums, kas parasti iepatīkas kādā no audumu veikaliem. Tam seko vizīte pie jau minētās šuvējas, lai izdomātu, ko no tā šūdināt. «Tērpi, kas paredzēti izrādēm Latvijas Nacionālajā operā, ir galvenās tērpu mākslinieces Kristīnes Pasternakas veidoti. Kad rit mērīšanas process, ar savām idejām piedalos arī es pati.» Operdziedātāja atzīst, ka reizēm uz lielākiem pasākumiem tērpi top vienā naktī – atliek tikai izteikt vēlmi uzticamajai šuvējai, un viss ir gatavs. Viens no iecienītākajiem audumu veikaliem Ilonai ir Abrakhan.
Piemiņas lietu burvība
Tā kā dziedātājas dzīve rit starp divām pilsētām – Rīgu, kur īstenojas viņas radošās gaitas, un Daugavpili, kur mīt viņas mīļie – daudz svarīgākas par grezniem tērpiem un dārgām rotām viņai ir īpašas, māju sajūtu raisošas piemiņas lietas. Viņa atzīstas, ka viens no tuvākajiem suvenīriem esot operdziedātājas Kristīnes Opolais dāvinātas ezītis, kas ir raudzību dāvana Ilonas dēliņam. «Tas man visu laiku stāv kopā ar mana dēliņa bildīti,» viņa nosaka. Siltas jūtas raisa arī koncertmeistares Ilzes Ozoliņas un viņas vīra diriģenta Mārtiņa Ozoliņa pirmā kopīgā koncerta noslēgumā dāvinātais rūķītis. «Tagad tas dzīvojas slimnīcā pie kāda slima bērniņa,» viņa aizkustināti stāsta. Par māju sajūtu gādā arī īpašas mūzikas skaņas. «Mana mīļākā dziedātāja ir Mariza. Man no Portugāles ir atsūtīts viņas albums, ko bieži klausos. Viens no pēdējā laika klausītākajiem mūzikas albumiem ir Raimonda Paula Dai Bog.» Atgādinājums par aizkustinošiem mirkļiem uz skatuves Ilonai ir balta nevīstoša peonija, ko uzdāvinājuši Dace Volfarte un Kristians Kareļins. «Bija laiks, kad man katru dienu bija kāda izrāde, tāpēc kādā reizē viņi man pasniedza dežūrziedu, kas nekad nenovītīs,» viņa mīļi stāsta.
«Man māju sajūta rodas tur, kur ir mans bērns un citi mīļie cilvēki – pagaidām tas ir Daugavpilī. Vislabāk jūtos, ja mājās ir klusums un miers, ko papildina kāda laba filma vai mūzika, kad varu nesteidzīgi palasīt grāmatu vai padzert tēju kopā ar draugu.».
