Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir demokrātiska izvēle, un kā tādu mēs to pieņemam, taču mums nekad nav bijis pārliecības, ka tā ir laba izvēle. Tas nenāks par labu ekonomikai, un labāku stāvokli pasaulē no tā pilnīgi noteikti neiegūs nedz Eiropa, nedz pati Apvienotā Karaliste, un – kas ir pats svarīgākais – tas nekādi nenāks par labu pilsoņiem.
Iepazīšanās ar Apvienotās Karalistes sagatavoto dokumentu par pilsoņu tiesībām šo mūsu pārliecību tikai nostiprina. Ar minēto dokumentu nav pat izdevies «visupirms parūpēties par pilsoņiem» - īstenot cēlo ieceri, ar kādu tas sagatavots, - un tādēļ miljoniem eiropiešu nāksies dzīvot neskaidrības un šaubu tumšajā ēnā.
Ja salīdzinām ar ES piedāvājumu, ko iesniedzis Maikls Barnjē, ES galvenais sarunu vedējs jautājumā par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, tad atšķirības ir satriecošas. ES piedāvājumā noteikts, ka Lielbritānijas pavalstniekiem un pārējiem eiropiešiem arī turpmāk būs vienas un tās pašas tiesības un viņi baudīs tieši tādu pašu aizsardzību, kādu viņiem Eiropas tiesību akti nodrošina jau tagad. Būs tieši izpildāmas visas tiesības, kas iegūtas līdz izstāšanās dienai, un būs garantēta aizsardzība visas dzīves ilgumā, īstenojot pilnīgas savstarpības un vienādas attieksmes principus. Godīga nostāja, kas ir skaidra un vienkārša. Tieši to vēlas lielākā daļa Lielbritānijas pavalstnieku, paužot vēlmi saglabāt savu ES pilsonību.
Apvienotā Karaliste uz mūsu dāsno piedāvājumu atsaucās pēc trim nedēļām. Tā bija kā auksta duša. Lielbritānijas valdība piedāvā noteikt, ka eiropiešiem - jau nākamajā dienā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās - būs «ārvalstnieka» statuss. ES valstu pilsoņiem būtu mazāk tiesību Apvienotajā Karalistē, nekā Lielbritānijas pavalstniekiem ir piedāvāts visā Eiropas Savienībā. Eiropieši zaudēs savas balsstiesības pašvaldību vēlēšanās, bet tas vēl nav viss - izveidojot ģimeni, arī viņu dzīvesbiedriem tiks piemērotas ienākumu minimuma prasības, un nav skaidrs, kāds būs pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās dzimušo bērnu statuss. Šāda Lielbritānijas piedāvājuma rezultātā reāli varētu veidoties «otrās šķiras pilsoņu» kārta. Tas pat ir pretrunā uzsaukumam «Balso par izstāšanos», kurā bija solīts, ka attieksme pret ES pilsoņiem būs «tikpat labvēlīga kā līdz šim».
Pilnīgs pretimnākšanas trūkums nav vienīgā nelaime. Šķiet, ka Lielbritānija vēlas kļūt par jauno birokrātijas čempioni. Katram ģimenes loceklim - arī bērniem - būs jāiesniedz atsevišķs pieteikums, lai iegūtu «pastāvīgā iedzīvotāja» statusu. Ja līdz tā dēvētā labvēlības perioda beigām cilvēks nebūs valstī nodzīvojis noteiktos piecus gadus, viņam būs jāiesniedz divi pieteikumi: viens par uzturēšanās atļaujas saņemšanu un otrs par «pastāvīgā iedzīvotāja» statusa iegūšanu. Turklāt vienāda attieksme pret šo pieteikumu iesniedzējiem nav garantēta.
Taču pret birokrātiju var cīnīties. Īstais rūpju iemesls ir nemitīgā neskaidrība. Ļoti daudzi jautājumi Lielbritānijas priekšlikumā ir palikuši bez atbildes, lai gan ir pagājis vairāk nekā gads pēc referenduma par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Vai Eiropas studentiem būs jāmaksā vairāk, pat ja viņi jau būs pieteikušies studijām nākamajā 2019./2020. akadēmiskajā gadā? Vai ārsti var būt droši, ka viņu kvalifikācija Apvienotajā Karalistē būs atzīta arī turpmāk? Kāpēc ne vārda nav bilsts par pārrobežu darba ņēmējiem, kas strādā Apvienotajā Karalistē, bet dzīvo Eiropas Savienībā? Un kāpēc Apvienotās Karalistes valdība nevarētu vienkārši apstiprināt, ka galīgais termiņš visiem Eiropas pilsoņiem nebūs noteikts ātrāk par pašu izstāšanās dienu?
Mēs ar vislielāko cieņu izturamies pret Lielbritānijas tiesību sistēmu, taču tiesas piemēro likumus, ko pieņēmuši Lielbritānijas politiķi, kuri pašlaik nespēj sniegt pieņemamas garantijas nākamajiem gadiem, par visu mūžu nemaz nerunājot. Tāpēc gan Lielbritānijas, gan Eiropas pilsoņiem būtu jādod iespēja panākt savu tiesību izpildi, izmantojot mehānismu, kurā pilntiesīgi darbojas Eiropas Savienības tiesa.
Savu galavārdu par vienošanos saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības Eiropas Parlamenta deputāti teiks 2019. gada sākumā. Nākamo mēnešu laikā mēs strādāsim, cieši sadarbojoties ar ES sarunu vedēju un 27 dalībvalstīm, lai veicinātu raitu sarunu norisi. Mēs vēlamies panākt vērienīgu un progresīvu vienošanos par Apvienotās Karalistes izstāšanos un gribam, lai būtu skaidrs, ka vispirms ir jāpanāk pietiekams progress, sevišķi jautājumā par pilsonību un finansiālo norēķinu, un tikai pēc tam mēs varēsim lemt par to, kādas turpmāk būs Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes attiecības. Sarunu beigu termiņš ir 2019. gada 30. marts, un šī termiņa pagarinājumu mēs nekādā gadījumā neatbalstīsim, jo citādi 2019. gada maijā Apvienotajai Karalistei nāksies rīkot Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Šāda situācija ir vienkārši neiedomājama.
Eiropas Savienībai ir kopīgs uzdevums - vispārināt, nostiprināt un paplašināt tiesības, nevis tās samazināt. Mēs nekad nepiekritīsim tiesību anulēšanai ar atpakaļejošu spēku. Eiropas Parlaments patur sev tiesības noraidīt jebkādu vienošanos, ja ES pilsoņiem - lai kāda arī būtu viņu valstspiederība - tā salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli būtu nelabvēlīgāka. Mums tas ir jautājums par elementārām pamattiesībām un vērtībām, kas ir Eiropas idejas galvenais stūrakmens.
***
Eiropas Parlamenta Brexit koordinācijas grupas vadītājs un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības (ALDE) grupas priekšsēdētājs Gijs Ferhofstads
Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) (EPP) grupas priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers
Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas (S&D) priekšsēdētājs Džanni Pitella
Eiropas Apvienoto kreiso spēku/Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku (GUE/NGL) grupas priekšsēdētāja Gabija Cimmere
Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības (Greens/EFA) grupas līdzpriekšsēdētāji Ska Kellere un Filips Lambērs
Brexit koordinācijas grupas loceklis Elmārs Broks
Brexit koordinācijas grupas loceklis Roberto Gvaltjēri
Brexit koordinācijas grupas locekle Danuta Hībnere
