Šī gada Nobela balva ķīmijā trešdien piešķirta vācu zinātniekam Benjaminam Listam un ASV strādājošajam britu ķīmiķim Deividam Makmilanam par jaunas metodes izstrādi molekulu radīšanai.
Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija paziņojusi, ka abu atklājumi veicinājuši farmācijas pētījumus, kā arī "padarījuši ķīmiju zaļāku".
Lists un Makmilans, kas strādājuši viens no otra neatkarīgi, attiecīgi darbodamies Maksa Planka institūtā un Prinstonas Universitātē, izstrādājuši jauna tipa katalizatoru, lai paātrinātu ķīmiskās reakcijas, kas tiek dēvētas par asimetrisko organisko katalīzi.
Šāda katalīze ir nepieciešama molekulu radīšanā.
"Šis katalīzes koncepts ir tikpat vienkāršs, cik atjautīgs, un tas ir fakts, ka daudzi ļaudis brīnījušies, kāpēc viņi nav to iedomājušies agrāk," norādījis Nobela ķīmijas komitejas priekšsēdētājs Juhans Ekvists.
Nobela balva ķīmijā pērn tika piešķirta franču zinātniecei Emanuelai Šarpentjē un viņas ASV kolēģei Dženiferai Dudnai par gēnu rediģēšanas tehnoloģiju, kas pazīstama "kā CRISPR-Cas9" jeb DNS "šķēres".
