Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons ceturtdien nācis klajā ar ideju izveidot 100 miljardu eiro fondu Eiropas aizsardzības rūpniecības veicināšanai.
"Tās ir ambīcijas, vīzija," žurnālistiem Briselē sacīja Bretons. Viņš nepaskaidroja detalizētāk, kā šāds fonds tiktu finansēts, un atzina, ka par jebkuru plānu vēl jārīko debates 27 valstu blokā.
Bretons norādīja, ka 100 miljardi eiro ir viņa personīgais novērtējums. Viņaprāt, šāda summa nepieciešama, lai ievērojami palielinātu Eiropas aizsardzības rūpniecības jaudu.
Krievijas 2022.gada atkārtotais iebrukums Ukrainā kļuva par modinātāja zvanu ES, ka tai jāstiprina aizsardzības rūpniecība, kas pēc Aukstā kara tika samazināta.
Bretons jau ir sācis virkni mazāka mēroga iniciatīvu, kuru mērķis ir stiprināt munīcijas ražošanu un ES aizsardzības uzņēmumus, lai ES būtu vieglāk sniegt militāro palīdzību Ukrainai un papildināt savus krājumus. Viņš pauda pārliecību, ka ES līdz martam vai aprīlim sasniegs viņa izvirzīto mērķi - gadā saražot vienu miljonu 155 milimetru artilērijas lādiņu.
Bretons uzsvēra, ka Eiropas bruņošanās spēju palielināšana ir "vitāli svarīgs temats", uz ko būs jākoncentrējas jebkuram politiskajam spēkam, kas nāks pie varas ES pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām jūnijā.
Neraugoties uz bezprecedenta ekonomiskajām sankcijām no Rietumu puses, Krievija ir spējusi palielināt ieroču ražošanu un vienojusies par ieroču piegādēm ar tādiem sabiedrotajiem kā Ziemeļkoreja.
Mēģinājumi panākt tāda mēroga fonda izveidi, kādu ierosinājis Bretons, visticamāk, sastapsies ar ES "taupīgo" valstu, piemēram, Vācijas, pretestību. Taču ideja guvusi dzirdīgas ausis Krievijas pierobežas valstīs, arī Polijā, kas stingri atbalsta centienus palielināt Eiropas aizsardzības spēkus.
