Pagājušajā mēnesī tika saņemti ziņojumi par GPS pārtraukumiem Baltijas jūras reģionā un Polijā. Tika runāts par elektronisko viļņu traucējumiem no Krievijas Kaļiņingradas apgabala. Par to, kas notiek un cik droši ir radiosakari un GPS navigācija, raksta lrytas.lt.
IT eksperts un aviācijas entuziasts Žilvinas Vaiciukevičius pastāstīja, kad un kā tika fiksēti GPS traucējumi.
“Viena no aviācijā izmantotajām tehnoloģijām saucas ADS-B, un visa tās būtība ir tāda, ka lidojoša lidmašīna vienkārši ar radioviļņu starpniecību pārraida visiem savu pozīciju un ātrumu. Tehniski šī informācija ir vairāk paredzēta aeronavigācijas izsekošanai, taču ikviens mirstīgais var to izsekot. Ir tādas datu bāzes, kur cilvēki savieno savus uztvērējus un uzrauga viņiem pieejamās debesis ar radioviļņu palīdzību.
Apmēram pirms mēneša, varbūt pusotra, pamanīju, ka cilvēki ir pārsteigti, ka lidmašīnas Baltijas reģionā bieži ziņo, ka to pozicionēšanas kvalitāte ir ļoti slikta,” sacīja aviācijas entuziasts.
Pēc Vaiciukevičus teiktā, šādi ziņojumi tiek saņemti visā pasaulē, un parasti tas ir saistīts ar laikapstākļiem, taču parasti tas nenotiek īpaši bieži, bet Baltijas reģionā noteiktās stundās ap 40% stjuarti ziņoja, ka nespēj precīzi noteikt savu atrašanās vietu, kas bija neparasti.
"Ir izveidotas vairākas lapas, kurās tiek ņemta informācija par lidojumiem no šīm publiskajām datu bāzēm, un tiek vizualizēts, kur lidmašīnas ir lidojušas un kur tās ir ziņojušas, ka to pozicionēšana ir sarežģīta vai nedarbojas vispār. Skatoties uz šīm datubāzēm un tām vizualizācijām, izskatās, ka no decembra sākuma vai vidus noteiktās dienās, noteiktās stundās, šķiet, ka kāds nospiež pogu, un visi noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā sāk ziņot, ka viņiem nav laba pozicionēšana," sacīja aviācijas entuziasts.
Lietuvas Sakaru regulēšanas iestādes Elektronisko sakaru resursu pārvaldības grupas galvenais padomnieks Ričards Budavičius sacīja, ka traucējumus var radīt divējādi. "Viens veids ir traucēt satelīta signālu, sūtot kaut ko tajā pašā frekvencē. Šāda metode būtu viegli pamanāma un vieglāk atklājama.
Vēl viens veids ir mānīšanās, kad ēterā neredzat neko īpašu. Šādas sistēmas galvenokārt tiek izmantotas, lai sajauktu objektus, kas lido noteiktās vietās. Pasākumi, kas mēģina sajaukt lidojošu objektu - piemēram, bezpilota lidaparātu - sūta maldinošu signālu, kas izskatās pēc pilnīgi normāla signāla, taču lidmašīna šajā gadījumā tiek "nomesta" uz citu vietu, nekā tas patiesībā ir," skaidroja. R. Budavičus.
"Manuprāt, tā vai citādi šis ir elektroniskais karadarbības līdzeklis - vai tas tiek izmantots pret militāro tehniku vai pret civilo tehniku," sacīja Vaiciukevičius.
Aviācijas entuziasts atzīmēja, ka mānīšanās mērķis varētu būt naidīgas valsts dronu notriekšana vai Rietumu izmantoto tehnoloģiju graušana.
"Tādas ziņas jau ir Krievijas avotos," viņš piebilda. Tomēr Ričards Budavičius mierināja, ka ADS-B sistēma netiek izmantota kā kritiska infrastruktūra, kas varētu būt atbildīga par lidojumu drošību.
"Lidaparātiem ir daudz dažādu ierīču, kas darbojās pirms GPS parādīšanās un tagad darbojas kā būtiskas sistēmas, tāpēc traucēšana var radīt diskomfortu, bet neietekmē lidojumu drošību," viņš skaidroja.
