Sievietēm ir daudz lielāka iespēja nekā vīriešiem saslimt ar autoimūnām slimībām, kad neregulēta imūnsistēma uzbrūk viņu pašu ķermenim, un jauni pētījumi var beidzot izskaidrot, kāpēc tā notiek.
Stenfordas universitātes pētnieki ceturtdien ziņoja par to, kā organisms apstrādā sieviešu papildu „X” hromosomu. Tas ir atklājums, kas varētu novest pie labākiem veidiem, kā noteikt daudzas grūti diagnosticējamas un ārstējamas slimības.
Autoimūnās slimības ir tādas kā, piemēram, sarkanā vilkēde, reimatoīdais artrīts, multiplā skleroze un desmitiem citu. Apmēram 4 no katriem 5 pacientiem ir sievietes, un tas ir noslēpums, kas zinātniekus mulsina jau gadu desmitiem.
Sievietēm ir divas „X” hromosomas, savukārt vīriešiem ir viena „X” un viena „Y”. Jaunais pētījums, kas publicēts žurnālā „Cell” liecina, ka ir iesaistīta papildu „X”, bet negaidītā veidā.
Mūsu DNS katrā šūnā tiek nodots 23 hromosomu pāros, ieskaitot pēdējo pāri, kas nosaka bioloģisko dzimumu. „X” hromosoma ir piepildīta ar simtiem gēnu (daudz vairāk nekā vīriešu „Y”) un katrai sievietes šūnai ir jāizslēdz viena no „X” hromosomas kopijām, lai izvairītos no toksiskas dubultās gēnu saņemšanas.
Tā saucamā „X-hromosomu inaktivācija” tiek veikta ar īpašu RNS molekulu, ko sauc par „Xist”. Šis garais RNS posms novietojas punktos gar šūnas papildu „X” hromosomu, piesaistot olbaltumvielas, kas apklusina hromosomu. Diemžēl pētnieki noskaidrojuši, ka cilvēka ķermenī var būt “auto antivielas” kas kļūdaini uzbrūk šiem parastajiem proteīniem.
„Xist” pats par sevi gan nevar izraisīt autoimūnu slimību, pretējā gadījumā tiktu ietekmētas visas planētas sievietes. Zinātnieki jau sen uzskata, ka imūnsistēmai ir nepieciešams kāds ģenētisks vai arējās vides izraisīts kairinājums, piemēram, infekcijas vai traumas.
Nākamajos pētījumos tiks meklēts tieši mehānisms, kā RNS pārveidojas par patoloģiskām šūnām, kas uzbrūk paša ķermenim.
