Enerhack projektu vadītājs Igors Krupenskis Igaunijā uzskata, ka pašreizējos apstākļos Igaunija varētu domāt par sniega izmantošanu kā atjaunojamo energoresursu, raksta postimees.ee.
“Lai gan sniegs bieži tiek uzskatīts par īslaicīgu un neērtu, patiesībā tas ir vērtīgs resurss - ziemā sniegs tiek savākts un uzglabāts, bet pēc tam vasarā tas tiek izmantots šķidrumu dzesēšanai, ko var izmantot gaisa kondicionēšanā un ēku dzesēšanas sistēmas,” paziņojumā presei skaidroja Krupenskis.
Viņš minēja Japānas piemēru, kur sniegputeņi ir izplatīts, un sniegs un ledus jau sen tiek izmantoti dzesēšanai un gaisa kondicionēšanai. Vēsturiskās metodes ietver dārzeņu un pārtikas uzglabāšanu vēsās vietās, kur sniegs un ledus kalpo kā dabiski ledusskapji. Šajās sistēmās sniegs nodrošina zemu temperatūru un augstu mitrumu, lai ēdiens būtu svaigs.
Viņš saka, ka mūsdienu pētījumi Japānā parāda sniega potenciālu, piemēram, Hokaido lidostā ir izvietotas liela mēroga sniega glabātuves. Šī projekta ietvaros tika izbūvētas milzīgas sniega novietnes, kas noklātas ar izolācijas materiāliem. Ziemā tajos tiek savākts un uzglabāts sniegs, bet vasarā no sniega iegūtais ūdens tiek izmantots ēku un iekārtu dzesēšanai.
Krupenskis atzīmēja, ka arī Oslo lidosta ir izstrādājusi inovatīvu sniega uzglabāšanas sistēmu. Ziemā uz skrejceļa sakrājas sniegs, kas tiek sadalīts tīrā un netīrā. Pēdējais satur ķīmiskas vielas, kas iegūtas, novācot sniegu no skrejceļiem. Tīrais sniegs tiek uzglabāts lielā konteinerā, kas pārklāts ar šķeldu, kas kalpo kā izolācijas materiāls. No sniega iegūtais aukstais ūdens pa cauruļvadu tiek nogādāts lidostas terminālā, kur karstā laikā to izmanto ēkas dzesēšanai.
Kā liecina zinātniskie pētījumi, sniegs varētu būt potenciāls produkts, kas varētu maksāt līdz pat 25 eiro par tonnu.
“Pateicoties veiksmīgiem projektiem Japānā un Norvēģijā, arī Igaunijā ir uzsākti pētījumi par sniega izmantošanu enerģijas uzglabāšanas sistēmās. Janvārī Tallinas Tehnoloģiju universitātes Enerģētikas institūtā tika aizstāvēts maģistra darbs, pētot sniega uzglabāšanas tehnoloģijas izmantošanas iespējas Igaunijā,” atzīmēja enerģētiķis.
Sniega izmantošanai enerģijas uzkrāšanai, pēc Krupenska domām, ir vairākas priekšrocības. Viņš sacīja, ka tas ir videi draudzīgs risinājums, jo sniegs ir atjaunojams un videi draudzīgs dzesēšanas avots, kas nerada siltumnīcas efekta gāzu emisijas. Turklāt sniegam ir augsta siltuma jauda, kas padara to efektīvu uzglabāšanai aukstumā. Tāpat valstīs ar aukstu klimatu ziemā vienmēr ir pieejams sniegs, bet vasarā to var izmantot dzesēšanai.
Tomēr sniega uzglabāšanai ir nepieciešama noteikta infrastruktūra, tostarp īpašas uzglabāšanas telpas un transporta sistēmas. Turklāt ir jāizstrādā apsaimniekošanas sistēmas, lai efektīvi izmantotu sniegu un novērstu nevēlamu kušanu, kā arī sniega uzglabāšana aizņem daudz vietas, kas dažos reģionos var būt ierobežojošs faktors.
