Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 19. martā. Ukraina jau divus gadus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
22:20. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs uzskata, ka Rietumiem jau tagad ir jāgatavojas pilnīgai Krievijas Federācijas dekolonizācijai, un tas notiks pavisam drīz, raksta pravda.com.ua. "Krievija atrodas galējā stadijā. Tā sāk absolūtas dekolonizācijas procesu. Tas notiks paātrinātā tempā. Tieši tam Rietumiem ir jāgatavojas... Vienā mirklī var notikt ļoti interesanti notikumi, kas mums noteikti nāks par labu, un es arī vēlreiz uzsveru: Rietumiem ir jābūt gataviem tam brīdim, kad Krievija tuvākajā laikā tiks dekolonizēta."
21:48. Lielākajā daļā Ukrainas atskan brīdinājums par uzlidojumu, vēsta pravda.com.ua.
21:42. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins uzsver, ka "Ukrainas izdzīvošana ir apdraudēta. Es domāju, ka mūsu sabiedrotie ļoti labi apzinās mūsu finansējuma situāciju, un ukraiņi vairāk nekā jebkurš cits apzinās trūkumus, kas rodas, jo mēs nevaram palīdzību nodrošināt," tā L. Ostins, raksta pravda.com.ua.
20:32. Ukraina otrdien paziņoja, ka ir šokēta, ka ASV vēl nav apstiprinājušas jauno militārās palīdzības paketi Ukrainai. 60 miljardu ASV dolāru palīdzības pakete jau vairākus mēnešus ir iestrēgusi ASV Pārstāvju palātā, jo republikāņi uzstāj, lai šie līdzekļi tiktu saistīti ar aktīvāku rīcību cīņā pret nelegālo imigrāciju.
19:30. Eiropas Komisija (EK) ierosinās Eiropas Savienības (ES) valstīm izmantot peļņu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, lai palīdzētu apbruņot Ukrainu, otrdien paziņoja ES augstais pārstāvis ārējās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.
17:55. Saskaņā ar attiecīgo Čehijas iniciatīvu Somija ieguldīs 30 miljonus eiro artilērijas munīcijas iegādei Ukrainai.
Aizsardzības ministrijas vadītājs šādu lēmumu paziņoja pēc konsultēšanās ar Čehijas Aizsardzības spēku komandieri jautājumā par atbalsta uzlabošanu Eiropas aizsardzībai un Ukrainai.
17:03. Pie iebraukšanas Osokorivkas ciematā Hersonas apgabalā Krievijas karavīri no bezpilota lidaparāta nometuši sprāgstvielu uz automašīnu, kurā atradās civiliedzīvotāji, ievainojot divus cilvēkus.
Vietējās varasiestādes ziņo, ka 57 gadus vecai sievietei un 58 gadus vecam vīrietim konstatēts sasitums un akūta reakcija uz stresu. Viņiem ir sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība.
16:05. Sankciju piemērošanai pret karu sākušo Krieviju ir jābūt straujākai un izlēmīgākai, jo katra sarunās pavadītā diena ietekmē Ukrainas valsti un tās iedzīvotājus, šodien starptautiskajā konferencē "Efektīvas sankcijas: mērķi 2024.gadam" uzstāja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja padomnieks Vladislavs Vlasjuks.
Viņš uzsvēra, ka Ukrainas karavīri seko līdzi ziņām un viņus uzmundrina katra vēsts, ka no Rietumu puses pret Krieviju ir noteiktas jaunas sankcijas. Ukrainas karavīri redzot sankciju ietekmi arī frontes līnijā, jo Krievija arvien biežāk izmanto trešo valstu ražotas militāro tehnoloģiju komponentes un viņu izmantotie ieroči, piemēram, droni, kļūst arvien nestabilāki.
15:08. Krievijas jūras spēkiem iecelts jauns pagaidu komandieris. Īpašā ceremonijā, kā Jūras karaflotes virspavēlnieka pienākumu pagaidu izpildītājs, tika stādīts priekšā admirālis Aleksandrs Moisejevs, vēsta Kremļa propagandas izdevuma "RIA-Novosti" korespondents.
Iepriekšējais virspavēlnieks Nikolajs Jevmenovs zaudēja amatu pēc vairāku Krievijas karakuģu nogremdēšanas Melnajā jūrā. Oficiāli admirāļu rotācijas iemesli netiek skaidroti.
14:00. Krievijas raķeškuģi jau mēnesi neveic kaujas dežūras Melnajā jūrā, paziņojusi Ukrainas dienvidu aizsardzības spēku preses centra vadītāja Natālija Humeņuka.
"Ar floti ienaidniekam ir sarežģītāk. Kuģi atrodas bāzēšanas vietās un atklātā jūrā neiziet," nacionālā telemaratona ēterā sacīja amatpersona. "Raķeškuģi šodien var atzīmēt mēnesi bez kaujas dežūrām. Bet pārējie kuģi jau otro nedēļu neiziet jūrā pat patrulēšanai," skaidroja Humeņuka.
12:58. Eiropas Savienība ir sagatavojusi priekšlikumus, saskaņā ar kuriem Ukraina jau jūlijā sāks saņemt ienākumus no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.
Priekšlikumos iekļauts nodoklis par peļņu no iesaldētajām rezervēm, ar mērķi aptuveni 3 miljardus eiro gadā izmantot ieroču piegādēm Ukrainai un tās aizsardzības nozares attīstībai, informē pravda.com.ua.
12:31. Saistībā ar iebrukumu Ukrainā pret Krieviju noteikto sankciju ietekme ir acīmredzama un turpmāk šī ietekme būs arvien jūtamāka, šodien starptautiskajā konferencē "Efektīvas sankcijas: mērķi 2024.gadam" šādu vērtējumu pauda Eiropas Savienības (ES) sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.
O'Salivans uzsver, ka sankcijas ir vērstas uz to, lai mazinātu Krievijas militāro spēku un karadarbību Ukrainā.
12:14. Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins maija sākumā Parīzē tiksies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Tas būs Sji pirmais ceļojums uz Eiropu kopš pandēmijas.
Ķīnas līdera plānotā vizīte sakrīt ar Parīzes un Pekinas diplomātisko attiecību 60. gadadienu. Ķīna vēlas atjaunot sabojātās attiecības ar Eiropu neskatoties uz Sji Dzjiņpina "partnerattiecībām bez robežām" ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un par spīti Kremļa uzsāktajam karam ukrainā, tā ziņo politico.eu.
11:52. Čehijas prezidents Petrs Pavels paziņo, ka tuvākajā laikā Eiropas uzņēmumi varēs saražot nepieciešamo munīcijas daudzumu gan sev, gan Ukrainai.
"Tuvākajā nākotnē Eiropas uzņēmumi varēs saražot nepieciešamo munīcijas daudzumu, lai papildinātu Eiropas valstu krājumus, kā arī nodrošinātu Ukrainu ar munīciju, ja tā joprojām būs nepieciešama." - Čehijas prezidentu citē pravda.com.ua.
11:20. Krievi naktī apšaudījuši Selidovas pilsētu Doņeckas apgabalā. Okupanti uzbruka ciemata privātajam sektoram, izmantojot pretgaisa raķešu sistēmu “S-300". Četri cilvēki, kas atradās mājās, guvuši dažādas smaguma pakāpes traumas - trīs sievietes vecumā 64, 65 un 82 gadiem, kā arī 58 gadus vecs vīrietis, informē pravda.com.ua.
10:34. Republikāņu senators Lindsijs Grehems vizītes laikā Kijevā sacīja, ka ASV varētu palīdzēt Ukrainai ar ieročiem piešķirot bezprocentu kredītu. Vienlaikus viņš minēja, ka drīzumā Ukrainā varētu parādīties amerikāņu tāla darbības rādiusa raķetes ATACMS, ziņo dialog.ua
"Es ceru, ka Ukraina drīz saņems ATACMS, lai jūs varētu iznīcināt nolādēto tiltu, kas savieno Krimu ar Krieviju," sacīja Greiems.
10:02. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans telefonsarunā apsveicis Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu ar uzvaru "vēlēšanās", kā arī atkal piedāvājis kļūt par vidutāju Krievijas un Ukrainas starpā, pavēstīja Erdogana birojs.
"Prezidents Erdogans pauda pārliecību, ka Turcijas un Krievijas attiecību pozitīvā attīstība turpināsies, kā arī apliecināja, ka Turcija ir gatava spēlēt sekmējošu lomu, lai notiktu atgriešanās pie sarunu galda ar Ukrainu," teikts paziņojumā.
09:45. Pirmdien, 25. martā, no plkst.12.00 līdz 14.00 Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem notiks 25. darba birža, kurā piedāvās aptuveni 180 vakances.
09:31. Polijas un Vācijas valdības veidos koalīciju, lai piegādātu bruņutehniku Ukrainai, pavēstīja Polijas un Vācijas aizsardzības ministri Vladislavs Kosiņaks-Kamišs un Boriss Pistoriuss. Bruņutehnikas piegāžu koalīcijas darbs sāksies 26.martā, un tai pievienosies citas valstis, arī Lielbritānija, Zviedrija un Itālija.
"Tā ir viena no svarīgākajām koalīcijām, kas ir izveidotas," žurnālistiem sacīja Kosiņaks-Kamišs. Koalīcijas mērķis ir gādāt par Ukrainas drošību nākotnē, sacīja Pistoriuss
08:23. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 432 390 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 840 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 6819 tankus, 13 049 bruņutransportierus, 10 698 lielgabalus un mīnmetējus, 1017 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 721 zenītartilērijas iekārtu, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 8318 bezpilota lidaparātus, 1922 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 14 191 automobili un autocisternu, kā arī 1735 specializētās tehnikas vienības.
08:03. Krievijas diktators Vladimirs Putins plāno izmantot uzvaru tā dēvētajās prezidenta vēlēšanās, lai radītu informatīvo fonu ilgstošam karam Ukrainā, teikts ASV Kara studiju institūta ziņojumā.
07:05. Eiropas Savienības galvenā kreiso politiskā grupējuma Eiropas Kreiso partijas līderis pirmdien paziņoja, ka ir laiks "sarunām" par Krievijas kara Ukrainā izbeigšanu, atbalstot Romas pāvesta Franciska'aicinājumu Kijivai pacelt "balto karogu".
"Es ticu, ka palīdzēt Ukrainas tautai tagad nozīmē mēģināt izbeigt karu," sacīja 70 gadus vecais austrietis Valters Baiers, kurus Eiropas Kreiso partija februārī izvēlējās par savu kandidātu nākamā Eiropas Komisijas vadītāja amatam.
00:10, Eiropadomes prezidents Šarls Mišels ir pārliecināts, ka Krievija neapstāsies pie Ukrainas un, lai novērstu šos draudus, Eiropai ir vajadzīgs jauns drošības un aizsardzības gars.
Kā viņš raksta "Der Spiegel" slejā, divus gadus pēc kara sākuma Ukrainā kļuvis skaidrs, ka Krievija neapstāsies Ukrainā, tāpat kā pirms desmit gadiem Krimā. Krievija turpina savu destabilizējošo taktiku - Moldovā, Gruzijā, Dienvidkaukāzā, Rietumbalkānos un vēl tālāk Āfrikas kontinentā.
