Vērojot, kā pasauli aizvien biežāk pāršalc ziņas par kārtējo terora aktu, Latvija nolēmusi kriminalizēt dažādas ar terorismu saistītas darbības, kas likumā līdz šim nav atrunātas. Daži jaunievedumi gan rada bažas par to piemērošanu neadekvātās situācijās.
Tieslietu ministrija skaidro, ka Latvija ir pievienojusies Eiropas Padomes konvencijai par terorisma novēršanu, bet pirms diviem gadiem parakstījusi tās papildu protokolu, kurā cita starpā ietvertas prasības kriminalizēt vairākus jaunus noziegumu veidus, kas saistīti ar terorismu un kas līdz šim ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī nebija kriminalizēti.
Daži panti, piemēram, par terorismu un apvienošanos teroristiskā grupā Krimināllikumā jau ir iekļauti sadaļā par noziegumiem pret valsti. Sekojot Eiropas Padomes konvencijai un tās papildu protokolam, šie panti tiks pārcelti jaunā Krimināllikuma sadaļā par terorismu. Par šiem nodarījumiem piemērojamie sodi netiek mainīti - atkarībā no nodarītā seku smaguma vainīgos varēs sodīt ar brīvības atņemšanu no 15 līdz 20 gadiem vai ar mūža ieslodzījumu.
Jaunums šajā sadaļā būs panti par ceļošanu terorisma nolūkā un par terorisma attaisnošanu, aicinājumu uz terorismu un terorisma draudiem. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas ieceri par ceļošanu nolūkā īstenot vai sekmēt terorismu, iesaistīties teroristu grupā vai apmācīt vai apmācīties terorismam varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Savukārt par terorisma publisku slavināšanu vai īstenotā terorisma publisku slavināšanu, noliegšanu vai attaisnošanu vai par publisku aicinājumu uz terorismu, vai par terorismu slavinoša vai par īstenoto terorismu noliedzoša vai attaisnojoša, vai uz terorismu aicinoša satura materiāla izplatīšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Bet par draudiem īstenot terorismu, ja ir pamats uzskatīt, ka tas var tikt veikts, sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.
Saskaņu pārstāvošais Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā strādājošais Jānis Ādamsons rosināja, lai Tieslietu ministrija arī sastāda potenciāli bīstamo valstu sarakstu, piemēram, Sīrija un Afganistāna, kurās notiek teroristu apmācīšana, un papildus likumā nosaka, ka pirms izbraukšanas no valsts uz kādu no šīm valstīm personai jāsniedz paskaidrojumi, kādā nolūkā viņš uz turieni dodas. Politiķis uzskata, ka šādā veidā mūsu valstspiederīgo iesaistīšanās starptautiskajā terorismā kļūtu vēl vairāk apgrūtināta.
Savukārt Vienotības frakcijas deputāts Aleksejs Loskutovs klātesošo uzmanību pievērsa pantam par apmācīšanos terorismā. Viņaprāt, tas rada draudus, ka par šādu nodarījumu nepamatoti var tikt sodīta vienkārši ziņkārīga persona, kurai patīk «rakāties internetā» un kura vienkārši uzdūrusies šāda veida informācijai. Tieslietu ministrijas pārstāvji politiķi mierināja, ka, lai sauktu pie atbildības pēc šā panta, tiesībsargājošajām iestādēm ir jāpierāda, ka personai bijusi vēlme iegūt specifiskas zināšanas nolūkā veikt teroraktu.
A. Loskutovu satrauca arī panta par terorisma attaisnošanu piemērošanas juridiskie aspekti. Viņaprāt, šo pantu varētu vērst pret cilvēkiem, kas uzskata, ka kāds noziegums ir kvalificējams nevis kā terorisms, bet kā noziegums pret personu, kas sodāms ar maigāku sodu.
«Viņš nenoliedz, ka ir izdarīts noziegums un tam ir kaut kādas sekas, bet uzskata, ka tas nav terorisms,» piesaukdams advokāta darba specifiku, skaidro A. Loskutovs. Tieslietu ministrija arī šajā gadījumā mierināja deputātu, ka līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas spriedums, kas atzīst terora aktu, šo pantu pret personu, kas to apstrīd, nevarēs vērst.
Jāatgādina, ka Krimināllikums paredz arī sodu par holokausta, fašistiskās Vācijas un PSRS režīmu nodarīto noziegumu attaisnošanu.
