Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Politika

"Latvijas attīstībai" neveiksmju sērija

© Ilze Zvēra/F64

Kaļot plānus nākamajām Saeimas vēlēšanām un cīnoties par savu taisnību Rīgas domē, Latvijas attīstībai nepilnu 24 stundu laikā piedzīvojusi divus zaudējumus.

Tai nav izdevies pārliecināt Latvijas Reģionu apvienību par nepieciešamību apvienoties, un, cīnoties pret spēļu zāļu slēgšanu Rīgā, tā zaudējusi vienu partijas biedru.

Pirms nedēļas Latvijas attīstībai pārstāvji tikās ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA) veidojošo partiju līderiem, lai apspriestu iespējamo apvienošanos uz 13. Saeimas vēlēšanām. Pēc tikšanās Latvijas attīstībai priekšsēdētājs Juris Pūce bija optimistiski noskaņots par šādu iespēju un atgādināja, ka, Vienotībai zaudējot savu ietekmi, liberāli centriskajiem politiskajiem spēkiem būtu tikai loģiski apvienot spēkus.

Taču Reģionu alianses līderis Andrejs Ence nebija tik optimistiski noskaņots un atgādināja, ka jāsasauc LRA augstākā lēmējinstitūcija un jāuzklausa visu organizācijas vadītāju viedoklis.

Otrdienas vakarā kļuva zināms, ka, par spīti to veidojošās Vidzemes partijas līdera Venta Armanda Kraukļa vīzijai, LRA vairākums tomēr nevēlas saplūst ar Latvijas attīstībai, jo pārāk krasi atšķiras politisko spēku sludinātās vērtības. Piemēram, neesot pieņemama Latvijas attīstībai liberālā attieksme pret viendzimuma partnerattiecībām. Turklāt Latvijas attīstībai joprojām neparādās politisko partiju reitingos, kas LRA dara tramīgus, ka var atkārtoties pašvaldību vēlēšanu Rīgas scenārijs, kad, startējot ar vienu sarakstu, par spīti lielākajai atpazīstamībai domē, no deviņiem saraksta saņemtajiem mandātiem tikai viens tika LRA pārstāvim - Mārtiņam Bondaram.

Savukārt pretošanās Rīgas domes koalīcijas un pat opozīcijas partneru iecerei turpmāko piecu gadu laikā slēgt 42 spēļu zāles Rīgā LRA un Latvijas attīstībai frakcijai maksāja vienu mandātu, bet Latvijas attīstībai partijas biedru. Proti, neizpratnē par to, kāpēc frakcija iebilst domes iecerei, no Latvijas attīstībai izstājās Oskars Putniņš.

«Pēc tam, kad vēlētāji mūs ievēlēja Rīgas domē, par mūsu apvienību gaismā sāka nākt visādi nepatīkami jaunumi, no kuriem pēdējais piliens man bija partijas nostāja jautājumā par azartspēļu zāļu slēgšanu. [..] Politika ir komandas spēle, nevis individuālais sports, un tāpēc es biju spiests kopā ar partijas biedriem nebalsot par spēļu zāļu slēgšanu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, taču es nevēlos būt daļa no šādiem apšaubāmiem balsojumiem nākotnē. Gribēdams būt godīgs pret saviem partijas biedriem un vēlētajiem, vairs negribu būt sponsoru interesēs izmantota balsošanas mašīna,» pauž O. Putniņš.

Savā paziņojumā viņš netieši atsaucas uz Rīgas domes izplatīto versiju, ka LRA/Latvijas attīstībai apvienība spēļu zāļu slēgšanu neatbalsta, jo J. Pūces sievas vadītais fonds Ascendum no lielākajiem spēļu zāļu īpašniekiem regulāri saņem ievērojamus ziedojumus. M. Bondars gan uzsver, ka frakcija nav pret spēļu zāļu slēgšanu kā tādu, bet pret veidu, kā tas tiek darīts, jo uzskata, ka šos domes lēmumus uzņēmēji varēs veiksmīgi pārsūdzēt tiesā. Tiesa, pēc Rīgas domes koalīcijas pārstāvja iesnieguma, šai sakritībai uzmanību pievērsis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

J. Pūce, kas noraida jebkādas aizdomas par Ascendum ziedojušo uzņēmumu interešu lobēšanu, ir pārsteigts par O. Putniņa lēmumu, jo līdz šim nav iebildis par frakcijas nostāju domē lemjamajos jautājumos, turklāt reti ieradies arī uz frakcijas sēdēm.

«Putniņš nenāca uz frakcijas sēdēm un nekādas bažas ne par ideoloģiju, ne par kaut kādiem balsojumiem nepauda. Ne reizi arī es nesaņēmu nevienu jautājumu, šaubas vai bažas. Mums ir demokrātiska partija un demokrātiska frakcija. Mums nav obligāto balsojumu,» pauž J. Pūce.