Kad aizvadīta apmēram viena astotā daļa no NBA sezonas, Ņujorkas “Knicks” ar Kristapu Porziņģi priekšgalā savā mājas hallē “Medison Square Garden” uzņems Maiklam Džordanam piederošo Šarlotes “Hornets”, kas centīsies sabojāt “Knicks” divu uzvaru sēriju pēc kārtas, cenšoties izcīnīt savu sesto uzvaru.
Kristaps Porziņģis ir neapstrīdams Ņujorkas komandas vilcējs un līderis, kurš pirmo reizi savā karjerā atzīts par aizgājušās nedēļas labāko spēlētāju. Kristaps šajā sezonā rāda sensacionāli labu sniegumu, tādā veidā paceļot savu komandu mazliet augstāk nekā tai bija plānots būt. “Knicks” pašlaik ieņem sesto vietu Austrumu konferencē. Deviņu spēļu periodā liepājnieks vidēji spēlē ir spējis iemest 30,2 punktus, kas viņu ierindo otrajā vietā līgas rezultatīvāko spēlētāju topā, atrodoties uzreiz aiz cita brīnumbērna no Grieķijas Giannis Antentokumpo. Panākumi uzbrukumā partranslējas uz aizsardzību, kur Porziņģis spēlē nobloķē vidēji 2,2 metienus. Arī šie rādītāji viņu ierindo starp trim labākajiem visā NBA.
Šī neiedomājami augstā rezultivitāte ir ietekmējusi pārējo “Knicks” komandu, kura ir 18. labākā uzbrukuma komanda visā NBA. Kāpums ir straujš, zinot, kad pēc pirmajām spēlēm tā bija pašā līgas lejasgalā. Aizsardzība ir kāpusi vēl vienu soli augstāk. Pēc ielaistajiem punktiem vidēji spēlē “Knicks” ierindojas 13. vietā, kur pirmajā vietā ir komanda, kura ļauj savā grozā iemest vismazāk punktus.
Beidzot savu spēli ir sācis rādīt Tims Hārdavejs juniors, kurš šeit ieradās ar slogu uz pleciem kā nākamais labākais spēlētājs komandā aiz Kristapa Porziņģa. Pēc sākotnējām neveiksmēm uzbrūkošais aizsargs šobrīd vidēji spēlē met 16,2 punktus. Savas snaipera un aizsarga dotības pilnā plaukumā rāda arī Kortnijs Lī, kurš “Knicks” pievienojās pērn. Viņš no trīspunktu līnijas met ar sev jau raksturīgajiem 42 procentiem un aizsardzībā pārtver 1,4 bumbas vidēji spēlē. Tiek gaidīts, ka Eness Kanters mazliet vairāk uzbrukumā pavilks deķi uz savu pusi un spēs arī veiksmīgāk darboties.
AFP/ SCANPIX
Pretī nāk komanda, kura ir zināma kā kaujas komanda, kurā, bez Kembas Valkera, nav lielas zvaigznes, bet tā ar savu neatlaidību un spēku spēj uzvarēt daudzas spēles. Tā šajā starpsezonā ir papildinājusies ar smagsvaru Dvaitu Hovardu. Hovards vairākus gadus mētājās apkārt kā nevajadzīgs papīrs, bet Maikls Džordans pacēla šo papīru un uzticēja viņam svarīgu lomu “Hornets” komandā. Hovards ir spējis veiksmīgi iekļauties komandas uzbrukuma zīmējumā un teicami sadarboties ar Kembu Valkeru. Abi viens otru perfekti papildina- Hovards ir viens no līgas labākajiem aizsegu veidotājiem, kur labi noder viņa masīvais ķermenis, un Kembam Valkeram atvieglo dzīvi- lielāka variācija uzbrukumā.
Tas būs smags pārbaudījums Amerikas mekas komandas garajam galam, kur nedominē pārāk izteikti aizsardzības spēlētāji, kuri varētu bez problēmām neitralizēt Hovardu, kurš principā ārpus soda laukuma nav atrodams. Uzbrukumā “Knicks” garajai artilērijas vienībai nebūs nekāda pastaiga. Hovards šogad vairs nav tik labs metienu bloķētājs kā savas karjeras startā, bet 1,4 bloki vidēji spēlē arī nav nieka lieta. Atlecošās bumbas arī būs aspekts, kur “Hornets” var pārtrumpot “Knicks”.
“Mazs cinītis gāž lielu vezumu”- šos vārdus var attiecināt uz Šarlotes saspēles vadītāju un līderi Kembu Valkeru. Kemba pāgājušajā sezonā pirmo reizi karjerā tika iekļauts NBA zvaigžņu spēlē, šogad viņš negrasās pie tā apstāties. To viņš arī rāda- vidēji spēlē metot 21,9 punktus un atdodot 6,1 piespēles vidēji spēlē. Viņš ir vispusīgs spēlētājs, kurš spēj būt ļoti noderīgs aizsardzībā. Kortnījs Lī ir vienīgais, kurš var tikt galā ar Kembas nosegšanu. “Knicks” saspēles vadītāji Džerets Džaks un Ramons Sešons nav tie labākie aizsardības speciālisti un vecums dara savu jeb ātrums vairs nav tas, kāds tas bija karjeras pirmsākumā.
