Jau ziņojām, ka no Kontinentālās hokeja līgas dalībnieku pulka izslēgti tādi klubi kā Zagrebas "Medveščak" un Novokuzņeckas "Metallurg", taču notikušajā līgas valdes sēdē tika pieņemti arī būtiski lēmumi nākamo sešu gadu stratēģijas sakarā. Līga grasās ievērojami samazināt algu griestus, kā arī atvadīties no sportiski, finansiāli un komerciāli vājākajiem klubiem, tos iespēju robežās aizstājot ar potenciāli spēcīgākiem klubiem no ārzemēm.
Jau aiznākamajā sezonā vairs tikai 24 dalībnieces
Kontinentālās hokeja līgas pirmajās divās sezonās čempionātā piedalījās 24 komandas, nākamajās divās sezonās - 23, toties pēc tam tika ieviesta līgas paplašināšanas politika, kuras rezultātā iepriekšējā regulārajā sezonā startēja jau 29 vienības. Nu līga atkal krasi mainīs savu redzējumu un jau 2018./19.g. sezonā atgriezīsies pie 24 komandu skaita - tieši šāds skaits tiek uzskatīts par optimālu tuvāko gadu stratēģijā.
Klubi tiks izslēgti pēc īpaši sastādīta ranga
Tātad nākamajā sezonā tiks izslēgti vēl trīs klubi, un paredzams, ka tas tiks izdarīts pēc īpaša ranga, kuru veidos astoņas sadaļas - sportiskie rezultāti, finansiālie rādītāji un stabilitāte, komerciālie rādītāji, TV reitingi, haļļu ietilpība un apmeklētība u.tml. Kā līgas mājaslapā stāsta prezidents Dmitrijs Čerņišenko, tieši pēc šāda ranga "Medveščak" un Novokuzņeckas "Metallurg" arī izrādījās pašreiz vājākie klubi līgā. "Rangs būs publisks. Vismaz es to atbalstu," sacīja Čerņišenko. "Katrai sezonai būs sava sistēma, sava proporcija - šobrīd 30% ranga veido sportiskie sasniegumi. Publicēsim šo rangu un parādīsim, kuri ir nākamie trīs kandidāti uz izslēgšanu."
"Lieta tāda, ka līgai vajadzīga konkurētspējīgāka vide. Atstatums finansiālajā ziņā starp vadošajiem klubiem un pastarīšiem ir astoņkārtīgs. Tas liecina par nopietnu noslāņošanos starp KHL spēlējošajiem klubiem," Čerņišenko atbildēja uz kritiku par "Metallurg" izslēgšanu, uzsverot, ka klubs vienkārši nespēja izturēt līgas prasības. "Diemžēl "Metallurg" pamatrādītājos bija pēdējā vietā, tostarp arī apmeklētības ziņā. VHL vidējā apmeklētība reizēm ir lielāka nekā šim klubam. Tādēļ šādu novērtējumu uzskatām par taisnīgu. Žēl, ka šim lēmumam ir tik emocionāla reakcija, bet klubam bija daudz laika, lai sagatavotos. Savukārt daudzie spēlētāji, kuru tas sagatavojis Krievijas izlasei, bija skolas, nevis paša KHL kluba nopelns. VHL ietvaros skola varēs turpināt darboties un funkcionēt pat labāk nekā tagad."
Vēlas piesaistīt pa diviem ārzemju klubiem gadā
Kaut arī pēc 2018./19.g. sezonas dalībnieču skaita samazināšana vairs netiek plānota, tas nenozīmē, ka klubi vairs netiks izslēgti. Cenšoties uzlabot līgas konkurētspēju un finansiālo spēku, valde pieņēma lēmumu, ka varētu turpināt izslēgt pa diviem klubiem gadā - ar nosacījumu, ja vietā nāktu divi spēcīgi ārzemju klubi. Čerņišenko piebilda, ka liela interese par pievienošanos līgai ir no Āzijas puses. "Domāju, ka piekritīsiet - vāji krievu klubi, kuri nevairo līgas pievilcību, ir jāaizstāj ar spēcīgām ārzemju komandām."
"Mūsu tirgū tik daudziem krievu klubiem neeksistē pietiekami liels augsta līmeņa hokejistu skaits. Pašreizējā leģionāru ierobežojuma politika neļauj cerēt, ka krievu klubi spēs piesaistīt ārzemniekus un celt KHL līmeni. Līga šādi nevarēs attīstīties," uzskata Čerņišenko. "Tāpat neizslēdzu, ka būs vēl lielāks sadalījums pa konferencēm. Ja Austrumos būs pieaugums, tad no loģistikas viedokļa tas būs pareizi."
Arvien stingrāki algu griesti
Valde pieņēma lēmumu arvien samazināt algu griestus. Šosezon tie būs 900 miljoni rubļu [14,3 miljoni eiro], bet nākamos divus gadus tie tiks samazināti vēl pa 50 miljoniem rubļu līdz 800 miljoniem [12,7 miljoniem eiro] 2019./20.g. sezonā, kurā katra komanda drīkstēs no šā aprēķina izslēgt pa vienai zvaigznei. Savukārt, sākot ar 2020./21.g. sezonu, algu griesti būs jau 600 miljoni rubļu [9,5 miljonu eiro] apmērā, tiesa gan, no algu budžeta izslēdzamais zvaigžņu skaits tiks palielināts līdz divām. Saglabāsies arī atkāpe par to, ka algu budžetā netiks ierēķināti 20% spēlētāju individuālo prēmiju, tāpat netiks ierēķinātas prēmijas par godalgotām vietām.
Sankcijas parādniekiem
"Tāpat līga ir pieņēmusi nopietnu lēmumu pret klubiem, kuri spēlētājiem ir parādā algas," sacīja Čerņišenko. "Mums ir septiņi astoņi klubi, kuri regulāri kavē algu izmaksu. Vidējais kavējuma ilgums ir 200 dienas, bet kopējais parāda apjoms šajā sezonā bija bezprecidenta - vairāk nekā miljards rubļu [vairāk nekā 15,9 miljoni eiro]. KHL ar to nesamierināsies. Pieņemts lēmums, ka klubiem, kuri parādus nenodzēsīs līdz 1. jūlijam, tiks piespriests sods 20% apmērā no summas, kuru klubs spēlētājiem ir parādā."
Vēlas samazināt valsts finansējuma īpatsvaru
Krievijas profesionālajā sportā noteicošais ienākumu avots ir valsts finansējums, un arī Kontinentālā hokeja līga nav izņēmums. Iepriekšējā sezonā līgas klubu kopējie ienākumi bija 50 miljardi rubļu [795 miljoni eiro], no kuriem vairāk nekā pusi - 52% jeb 26 miljardus rubļu [413 miljonus eiro] - veidoja valsts struktūru un uzņēmumu finansējums. 34% jeb 17 miljardus rubļu [270 miljonus eiro] veidoja privātais finansējums un tikai 6% jeb trīs miljardus rubļu [48 miljonus eiro] veidoja komerciālie ienākumi. Līgas vadība vēlas to mainīt, un raksta sākumā pieminētajā klubu rangā kā viens no faktoriem tiks ņemta vērā arī atkarība vai, pozitīvā gadījumā, neatkarība no valsts budžeta līdzekļiem. Klubu izdevumi bija 52 miljardi rubļu [827 miljoni eiro], no kuriem algas veidoja 45%.
