arrow_downwardLielās intervijas

Par šā gada pirmo ceturksni nācies atzīt ostās pārkrauto kravu daudzuma samazināšanos par 11,3% attiecībā pret 2023. gada pirmo ceturksni, bet Latvijas mazajās ostās kravu bijis par 9,8% nekā tajā paša laikā pērn. Par šo pārsteidzošo rezultātu, par mazo ostu devumu Latvijas reģioniem un mazo ostu problēmām “Neatkarīgajai” TV ciklā “nra.lv sarunas” stāsta Latvijas Mazo ostu asociācijas prezidents Jānis Megnis.

Valodas paradoksu meistars, rakstnieks un žurnālists Ēriks Hānbergs, kura nesamākslotā un dzirkstošā humora izjūta pat nopietnākās problēmas padara par atrisināmām, turpina sarunāties ar “Neatkarīgo”.

Par to, kā valdība apdala pašvaldības, atstājot tām aizvien mazāku daļu no nodokļu ieņēmumiem, kā arī par iespējamo administratīvi teritoriālās reformas rezultātu koriģēšanu “nra.lv” saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi Gintu Kaminski.

Par to, kā Valsts kontrole (VK) izvēlas, kuru iestādi izrevidēt, par Krišjāņa Kariņa lidojumiem un “Rail Baltica”, par naudas sodiem, koučingu un citām valsts pārvaldes un pašvaldību naudas aktualitātēm intervija ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu TV ciklā “Nra.lv sarunas”.

Ekskluzīva intervija ar Kazahstānas Republikas ārlietu ministra vietnieku Romānu Vasiļenko

“Manā mūžā šis jau ir otrais pasaules karš,” par šodienas Krievijas bezmērķīgo un asiņaino karu Ukrainā teic rakstnieks, publicists un žurnālists Ēriks Hānbergs. 29. maijā viņš svinēs 91. dzimšanas dienu. Sešdesmit savām grāmatām viņš pievienos nākamo, jauno – ar nosaukumu “Pieklīdušās aitas”. Un neremdināmi viņš jau domās par citām grāmatām. Mūsu saruna šodien – par trauksmaino laiku un pagājību, par atņemtajām mājām, par latviešu valodas daiļumu un trauslumu, par to, kāpēc valodu strupinām, apzogot paši sevi.

Ceļot jaunas muzeja ēkas vai atjaunojot esošās, Latvijā neviens nedomāja, ka kaimiņvalsts kā lācis kādu dienu celsies pakaļkājās, lai sāktu asiņainu karu, kas tagad apdraud arī mūsu valsts drošību. Situācija, kad jādomā, kā nosargāt muzeju krājumus, jau kādu laiku nomoka muzeju darbiniekus. Kādi ir draudi un ko sargā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs? Atklāti par situāciju Latvijā “Neatkarīgajai” stāsta muzeja direktors Arnis Radiņš.

Kur liksim saražoto elektroenerģiju un vai neveidosies tās pārprodukcija; kāda nākotne elektroenerģijas ieguvē ir ūdeņraža un kodoltehnoloģijām; vai ir prognozējams elektrības patēriņa pieaugums mājsaimniecībās un kādēļ; vai elektromobiļiem ir nākotne un to cenām prognozējama lejupslīde; vai esam pasargāti no elektroapgādes sistēmas pilnīgas sagraušanas kara un dabas katastrofu gadījumos; kas jāņem vērā nākamā gada februārī, pārslēdzoties no Krievijas uz Eiropas maiņstrāvas sinhronizāciju, un kādēļ ir vērts investēt ar elektroenerģiju darbināmās sadzīves tehnoloģijās – TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti.

Ar interviju ar Raimondu Paulu vietnē YouTube atklāts jauns interaktīvs projekts "Jekaterinas sapņi" Tajā izcilas, populāras personības stāsta par saviem sapņiem.

Kā iegūsim elektroenerģiju, vai elektrības cena mazināsies, kā AS “Latvenergo” gūs pelņu, samazinoties elektrības cenām, kā zaļināsies elektrības ieguve un papildināsies tās izmantošanas veidi, varam vai nevaram atgūt Daugavā noslīcināto dabas pērli Staburagu – TV ciklā "Nra.lv sarunas” intervija ar a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Čaksti.

Kāpēc Jūrmalas dome atteicās no Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra piedāvājuma risināt situāciju ar nepilngadīgo noziedznieku? Kur likt potenciālos pāraudzināšanas iestāžu “klientus”, kuri vēl ir zīdaiņu ratiņos? Vai sabiedrībai lētāk ir maksāt par mazgadīgā uzturēšanu cietumā vai tomēr veidot labošanas pakalpojumu? Par to visu "Neatkarīgās" sarunā ar Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.

Vai Valsts policijas darbinieki ir mūsu valstij lojāli, un kā ir ar lojalitāti Saeimas deputātu rindās; kas notiek ar bumbu patvertnēm, un kā ar to iekārtošanu klājas kaimiņiem; kā sokas ar noziedzības apkarošanu; kādēļ pie mums būvniecība ir krietni dārgāka nekā Somijā; kāds klimats valda koalīcijā, un vai pietiekami palīdzam Ukrainai – TV intervijas turpinājums ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (JV).

Pēc nepilna mēneša, 9. jūnijā, Eiroparlamenta vēlēšanas. Saruna ar LU profesoru, politologu Jāni Ikstenu par šīm vēlēšanām un to ietekmi uz politiskajiem procesiem gan Latvijā, gan Eiropā kopumā.

Par musinātājem Latgalē un diversantiem ar pārliecību; par gadiem ieilgušo robežbūvi un par to, vai ar sabiedrisko transportu Latvijā iebrauc diversanti un spiegi; par sadarbību ar Valsts drošības dienestu un pārraktajiem ceļiem – intervija ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (JV) TV ciklā “Nra.lv sarunas”.

Deviņdesmitajos gados un šī gadsimta pirmajā piecgadē Artūrs Irbe Latvijas hokejam bija vārtsargs – brīnumnūjiņa, kura ierašanos palīgā izlasei pasaules čempionātā un olimpiskajās spēlēs gaidīja ar lielāko nepacietību gan valstsvienības treneri, gan hokejisti, gan līdzjutēji. Šobrīd Artūrs Irbe ir Latvijas izlases vārtsargu treneris ar milzīgu spēlētāja karjeras pieredzi, trenera darbu Nacionālajā hokeja līgā un psiholoģisko noturību. Viņš strādā ar specifiskas pozīcijas hokejistiem, kam nepieciešama īpaša pieeja, un neviens to nezina labāk par Artūru. Īsi pirms čempionāta sākuma Irbe atvēlēja laiku sarunai ar portālu “nra.lv”.

Jauniešu ielu sporta un kultūras kustība “Ghetto Games” tūliņ atklās savu 16. sezonu: 13. maijā Grīziņkalna sporta kompleksā grandiozo vasaras pasākumu sērija tiks iesākta ar “Ghetto Basket” turnīru, savukārt 15. maijā startēs “Ghetto Football” pirmais šīs sezonas pasākums. Par kustības vasaras plāniem un darbu ar jauno paaudzi “Nra sarunas” plašāk stāsta “Ghetto Games” līderi Raimonds Elbakjans un Antons Semeņaks.

Latvijas hokeja izlases modelī šī gada čempionātā ir spēcīga vārtsargu līnija – Nacionālās hokeja līgas meistars Elvis Merzļikins, Vācijas vicečempions Kristers Gudļevskis, kā arī jaunais un talantīgais Ēriks Vītols. Kristers Gudļevkis intervijā “nra.lv” pirms pasaules čempionāta norāda, ka ir gatavs palīdzēt jebkurā veidā, kāds nepieciešams, un pašreiz atrodas labā karjeras nogrieznī, tomēr tiecas, lai spilgtākais vēl būtu tikai priekšā. Merzļikins un Gudļevskis ir Latvijas pamata spēki pasaules hokeja čempionātā, ko valstsvienība sāks sestdien ar maču plkst. 17.20 pret Poliju. Joprojām nav atklāts, kuru vārtsargu treneri izvēlēsies pirmajai čempionāta spēlei.

Viens no “brīnuma uz ledus” jeb Latvijas bronzas medaļu galvenajiem veidotājiem 2023. gada pasaules čempionāta bija valstsvienības kapteinis Kaspars Daugaviņš, kurš varonīgi aizvadīja visu čempionātu ar vidusauss iekaisumu un riskēja zaudēt dzirdi ar vienu ausi. Daugaviņš saglabāja dzirdi, bet Latvijas izlase sasniedza visu laiku augstāko rezultātu pasaules meistarsacīkstēs – trešo vietu. Pirms šī gada čempionāta sākuma Čehijā “dzelzs cilvēks” piekrita ekskluzīvai intervijai portālam “nra.lv” uzreiz pēc emocionālās uzvaras noslēdzošajā pārbaudes spēlē ar 8:0 pret Norvēģiju.

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados Helmuts Balderis hokeja laukumā bija kā Jēzus, kurš spēja staigāt pa ūdens virsmu. Neatkārtojama slidojuma un nūjas tehnika, ātrums, bet galvenais – Baldera spēja saprast situāciju ledus laukumā un sekundes simtdaļas laikā pieņemt pareizo lēmumu turpmākajai epizodes attīstībai.

Šogad aprit 80 gadu kopš Otrā pasaules kara notikumiem, kas nesa lielus zaudējumus Latvijai, tās iedzīvotājiem un gadsimtos veidotajām kultūras un materiālajām vērtībām. Tāpēc, aplūkojot mūsu vēsturi, paralēli skatot arī fašistiskās Krievijas iebrukumu Ukrainā, vēsturnieku grupa ir radījusi fotoizstādi “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”. Tā tiks atvērta 8. maijā Rīgā, pie Brīvības pieminekļa. “Neatkarīgās” saruna ar izstādes autoriem – vēsturniekiem Uldi Neiburgu un Valdi Kuzminu.