Izglītība 2018/2019

23.mai
2018./2019. mācību gadā Jelgavas Tehnikums 9.klases absolventiem piedāvā apgūt jaunu profesiju - Mērniecības tehniķis (mācību ilgums - 4 gadi). 
 
8.mai
«Uz darba interviju atnāk 22 gadus vecs jaunietis un uzreiz atklāj, ka strādāt vēlas vien pusgadu, lai pēc tam varētu iestāsies bezdarbniekos,» stāsta uzņēmējs Artis Daugins. Viņš uzskata, ka Latvijā nav jauniešu bezdarba, daļa vienkārši nemaz nealkst strādāt, savukārt citi darba devēji uzsver, ka jaunajai paaudzei jāapgūst arī darba ētika un jābūt pašmotivētiem.
 
24.apr
Šajā mācību gadā profesionālās izglītības iestādēs tika uzņemti un mācības uzsāka 11 600 audzēkņu, pērn 12 500, bet 2016. gadā – 11 050. Tātad interese par šādu izglītības ceļu jauniešu vidū ir gana liela.
 
24.apr
Jau devīto gadu studiju (studiju maksas segšanai) un studējošā (iztikas izdevumu segšanai) kredītus ar valsts vārdā sniegto galvojumu izsniedz SEB banka. Pēdējos gados kredītu piešķiršanas gaita kļuvusi raitāka, samazinājusies procentu likme, būtiski palielināti studējošā kredīta maksimālie griesti. Ik gadu tiek noslēgti nepilni 1900 jauni līgumi.
 
24.apr
«Darba devējiem ir vajadzīgi darba darītāji ar profesionālām zināšanām nozarē un prasmīgām rokām, to saprot gan jaunieši, gan pieaugušie. Profesionālā izglītība piedzīvo renesansi, galvenais šobrīd ir sarūpēt darba tirgum atbilstošu piedāvājumu,» ir pārliecināta profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Valsts tehnikums (RVT) direktore Dagnija Vanaga.
 
24.apr
RP SIA Rīgas satiksme (turpmāk Rīgas satiksme) sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, apsaimnieko pašvaldības autostāvvietas un iznomā transportlīdzekļus, kā arī veic vienota maršrutu tīkla uzraudzīšanu. Nodrošinot darbības virzienu izpildi, uzņēmumā strādā vairāk nekā 4100  darbinieku astoņās nozarēs.
 
24.apr
Tikko ievēlētā Studentu padome ir pārliecināta, ka Liepāja ir vieta ar iespējām studentiem no visas Latvijas un pasaules attīstīt savus prātus, talantus, paplašināt redzesloku, kļūt par profesionāļiem.
 
24.apr
Laiks, kad ceļinieku profesija saistījās ar lāpstu un greideri, ir sen pagājis – tagad ceļu būvē un uzturēšanā tiek izmantota mūsdienīga, bieži vien datorizēta tehnika, kas ne tikai atvieglo roku darbu, bet arī sniedz iespēju darbu paveikt augstākā kvalitātē, samazinot cilvēka riska faktoru ietekmi uz gala rezultātu. Taču pavisam bez cilvēka ceļu nozare nepastāvēs nekad, jo mēs nevaram piespiest dabu klausīt datoriem un iekārtām, savukārt iekārtas un datori nekad nesajutīs īsto brīdi, kad ceļam vajag palīdzību: kad jākaisa, kad jāšķūrē sniegs, kad jārok, kad jāgreiderē, kad jāasfaltē, kad jāpļauj zāle un jārok grāvis.
 
24.apr
Jau šoruden Latvijā tiks sākta pakāpeniska pāreja uz pilnveidotu mācību saturu un mācīšanas pieeju. Vispirms pirmsskolā un nākamgad arī skolā. Vai un kādas jaunas vēsmas izglītības iestādēs ienesīs jaunais mācību saturs – par to saruna ar projekta Skola 2030 mācību satura ieviešanas vadītāju Zani Oliņu.
 
17.apr
Zaļam gurķim jeb jaunietim bez jebkādas darba pieredzes atrast savu vietu darba tirgū nav vienkārši. Praktizēšanās uzņēmumos var kļūt par labu platformu stabilākam lēcienam, tāpēc daļa jauniešu vasaras brīvlaikā nevis nododas laiskai atpūtai, bet meklē prakses iespējas, un uzņēmumi ir gana atvērti jaunajiem censoņiem, jo nereti praktikants izrādās vērtīgs lietaskoks, kurš ar laiku kļūst par pastāvīgu darbinieku. Arvien vairāk darba devēju nolemj arī par praksi maksāt. Neatkarīgā uzrunāja vairākus darba devējus, lai uzzinātu viņu pieredzi prakšu nodrošināšanā un to, kādus praktikantus viņu vēlas redzēt savā komandā.
 
10.apr
Daudziem jauniešiem profesijas izvēle notiek «uz labu laimi», bez īstas izpratnes, iedziļināšanās, savu spēju un vēlmju izvērtēšanas. Tāpēc pēdējos gados īpaši tika aktualizēta karjeras konsultantu nozīme un pieejamība – ideālā variantā, ja viņš ir pieejams skolās, kur viņš pamazām skolēnus ieved profesiju pasaulē, piedāvā grupu vai individuālas konsultācijas, lai soli pa solim palīdzētu jaunajiem cilvēkiem pieņemt pārdomātāku lēmumu par savu nākotnes nodarbošanos.
 
27.mar
Latvijas darba tirgū trūkst speciālistu – tas ir fakts. Demogrāfiskā situācija un tautiešu došanās peļņā uz ārvalstīm liecina, ka nākotnē situācija neuzlabosies. Ko iesākt? Aktualizēts ir jautājums par viesstrādnieku piesaisti. Viennozīmīga atbalsta šādam risinājumam nav. Daudzi eksperti uzsver – ar darbu vispirms jānodrošina vietējie, tostarp cilvēki ar invaliditāti. Taču daļa darba devēju no viņiem bēg kā no uguns. Kā mudināt darba devējus aizspriedumiem pārkāpt pāri – par to nesen Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija Sustento rīkoja diskusiju Vai cilvēki ar invaliditāti ir vajadzīgi Latvijas darba tirgum?
 
27.feb
Nepieciešams atslogot mācību saturu, jo prasīto zināšanu un prasmju apjoms joprojām ir pārāk liels, no skolēna tiek prasīti pārāk augsti sasniedzamie rezultāti, turklāt tie ir formulēti pārāk vispārīgi, tāpēc pedagogi tos varēs interpretēt, kā grib un saprot – šie ir galvenie iebildumi, noslēdzoties pilnveidotā mācību satura sabiedriskajai apriešanai. Mācību satura izstrādātāji un ieviesēji sola – pārskatīsim, pilnveidosim, taču laika nav daudz – jau šoruden pakāpeniska pāreja uz pilnveidotu mācību saturu un mācīšanas pieeju tiks sākta pirmsskolās, pēc gada arī skolās.
 
20.feb
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ideja, ka skolas gaitas jāuzsāk jau no sešu gadu vecuma, izraisīja viedokļu vētru – vecāki, pedagogi, izglītības eksperti, psihologi un bērnu ārsti norādīja uz virkni risku, kas var atstāt negatīvas sekas uz bērna veselības stāvokli un sekmēm tālākās skolas gaitās, ja pārmaiņas neapdomīgi tiks ieviestas. Neskatoties uz iebildumiem, IZM no sava plāna nav atteikusies un to cer īstenot no 2019./2020. mācību gada.
 
20.feb
Rīgas satiksmē (RS) šobrīd strādā ap 4100 darbinieku astoņās nozarēs un četros darbības virzienos – vienota maršrutu tīkla uzraudzīšana, pasažieru pārvadāšana, autostāvvietu apsaimniekošana un transporta noma. Uzņēmums aktīvi darbojas jaunu, perspektīvu darbinieku piesaistē un piedāvā ne tikai darba, bet arī prakses iespējas, īpaši aicinot potenciālos praktikantus tehniskā atbalsta jomā.
 
20.feb
Par valsts budžeta līdzekļiem šobrīd studē 26 327 personas. Tas ir aptuveni 40% no visiem studējošajiem augstskolās un koledžās. Pārējie par studijām maksā paši. Neatkarīgās studiju maksas apskats liecina – studējot pilna laika pamatstudijās, ceļš uz augstākās izglītības iegūšanu studentam izmaksā vidēji 2000 eiro gadā. Daļa uzrunāto augstskolu teic, ka 2018./2019. akadēmiskajā gadā maksu neplāno celt, dažas lēmumu vēl nav pieņēmušas vai arī ir jau korekcijas veikušas.
 
20.feb
Studiju un darba apvienošana ir mūsdienu studentu dzīves realitāte, un šādu kombināciju izvēlas arvien vairāk cilvēku, proti, 2009. gadā algotu darbu strādāja 45% pilna laika studenti, 2013. gadā – 50%, pērn jau 61%, liecina pētījuma Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā rezultāti.
 
20.feb
Pēdējo gadu statistika parāda, ka 41 procents no Profesionālās izglītības kompetenču centra Rīgas Valsts tehnikums absolventiem turpina izglītošanos augstākajās izglītības iestādēs. Tas nozīmē, ka ik gadu pirmā kursa studentu skaitu papildina vairāk nekā 200 RVT audzēkņu. Visbiežāk viņi studijas turpina RTU, LU, LLU, Transporta un sakaru institūtā, kā arī P. Stradiņa universitātē. Iepriekšminētie fakti apgāž mītu, ka pēc vidējās profesionālās izglītības iestādes absolvēšanas studēt augstskolā ir ļoti grūti.
 
20.feb
No 23. līdz 25. februārim izstāžu centrā Ķīpsalā notiks starptautiskā izglītības izstāde Skola 2018, kas pulcēs tūkstošiem jauniešu, kam aktuāla ir tālākās izglītības, profesijas un mācību iestādes izvēle. Arī pieaugušie izstādē varēs atrast sev un bērniem noderīgu informāciju par dažādām izglītības pilnveidošanas iespējām Latvijā un ārvalstīs.
 
20.feb
Intervija ar Daugavpils būvniecības tehnikuma direktori Ināru Ostrovsku.