Diabēts ir viena no draudīgākajām tā sauktajām civilizācijas slimībām, kas piemeklē arvien vairāk cilvēku, ne velti Pasaules veselības organizācija otrā tipa cukura diabētu ir atzinusi par globālu epidēmiju. Lai varētu rūpēties par diabēta profilaksi un laikus pamanītu šo slimību, ir jāiegūst par to kaut vai elementāra izpratne. Un vispirms der atbrīvoties no dažiem iesīkstējušiem maldiem, kas joprojām dzīvi.
Neēd cukuru, citādi dabūsi diabētu!
Cukurslimības attīstību nosaka gan ģenētiski, gan dzīvesveida faktori. Cukura un saldumu ēšana ir saistīta ar diabēta risku tādā ziņā, ka tā bieži noved pie liekā svara, savukārt liekais svars ir diabēta riska faktors. Ja jūsu dzimtā kādam ir bijis diabēts, tad ir ļoti svarīgi turēt savu ķermeņa masu rāmjos, ēst veselīgi un vingrot. Ja cilvēkam jau ir diabēts, tad šie pasākumi palīdz viņam ar to sadzīvot. Taču nevajadzētu domāt, ka diabēts ir tikai resno cilvēku kaite. Daudziem otrā tipa diabēta pacientiem ir liekie kilogrami, daļai novēro izteiktu aptaukošanos, bet daudziem šīs slimības pacientiem ir arī normāla ķermeņa masa.
Cilvēki, kuriem ir diabēts, vairs nekad nedrīkst ēst neko saldu - jo tad viņiem kļūs ļoti, ļoti slikti.
Tik traki nav, ka kūkas gabaliņš vai pāris cepumu tūlīt izraisīs krīzi. Cita lieta, ka ar saldumiem nedrīkst aizrauties. Ļoti svarīgi, lai cilvēks kontrolētu cukura līmeni asinīs, precīzi ievērotu ārsta norādes par medikamentu lietošanu, rūpīgi plānotu savu ēdienkarti atbilstoši veselīga uztura principiem, kā arī vingrotu.
Diabēta pacienti nedrīkst vingrot, jo piepūle viņiem ir kaitīga.
Tieši otrādi - viņiem ir jāvingro, fiziski vingrinājumi ir daļa no ārstniecības plāna. Tie palīdz organismam labāk izmantot insulīnu un arī samazināt svaru. Ja cilvēks nav pieradis vingrot, slodze un nodarbību ilgums jāpalielina pamazām. Jāņem vērā arī vecums, fiziskā kondīcija un blakusslimības un jāvaicā padoms ārstam.
Diabēta pacientiem ir jāēd speciāls diētisks uzturs.
Būtībā veselīgs uzturs diabēta pacientam nozīmē to pašu ko veselīgs uzturs ikvienam cilvēkam: pilngraudu produkti, liesa gaļa, dārzeņi, augļi u. c., mazāk sāls un rafinētā cukura. Par individuāli piemērotāko uzturu konsultēs ārsts.
Pirmā tipa diabēts ir patiešām bīstams, bet otrā tipa nav tik nopietns.
Abi diabēta veidi prasa nopietnu pieeju. Pirmā tipa diabēts cilvēkiem šķiet bīstamāks tāpēc, ka pacientiem regulāri nepieciešams insulīns, bet ārstēt otrā tipa diabētu ir ne mazāk svarīgi, jo paaugstināts cukura daudzums asinīs pakāpeniski bojā iekšējos orgānus, rodas acu bojājumi, nieru mazspēja, pieaug insulta risks, divkāršojas miokarda infarkta iespējamība, notiek perifēro nervu bojājumi u. c.
Diabēta komplikācijas nav atkarīgas no paša slimnieka.
Komplikācijas var novērst vai attālināt, ja cilvēks regulāri kontrolē cukura līmeni asinīs, lieto ārsta noteiktos medikamentus, seko arī holesterīna līmenim asinīs un asinsspiedienam, kā arī ievēro veselīga dzīvesveida principus.
Insulīns ir tāds medikaments, kas domāts cukurslimības ārstēšanai.
Insulīns ir hormons, ko ražo aizkuņģa dziedzeris. Insulīns vajadzīgs jebkuram cilvēkam, to tēlaini var saukt par atslēgu, kas izmaina šūnas apvalka struktūru un ļauj glikozei (cukuram) iekļūt šūnā, kura to izmanto, lai ražotu enerģiju un darītu savu darbu. Tiem, kuriem diabēta nav, organisms ražo pareizu insulīna daudzumu. Tiem, kuriem diabēts ir, organisms insulīnu vai nu neražo, vai arī nespēj izmantot. Insulīns, kas jālieto diabēta slimniekiem, nav zāles diabēta ārstēšanai, bet līdzeklis diabēta kontrolei.
Cukura diabēts ir tikai bagātu ļaužu slimība, jo viņi par daudz ēd.
Diabēts nešķiro cilvēkus pēc viņu ienākumiem. Starp citu, tas stipri apdraud tieši tās iedzīvotāju grupas, kam ir ierobežotas iespējas izvēlēties veselīgu uzturu - tie ir maznodrošinātie, pensionāri, invalīdi. Tāpat arī bērni, jaunieši un strādājošie, kas regulāri ietur maltītes ārpus mājas, dodot priekšroku našķiem, miltu izstrādājumiem, ātrajām uzkodām. Daļa taupības nolūkos pamatā pārtiek no kartupeļiem vai makaroniem, bet neēd svaigu dārzeņu salātus, augļus un citus veselīgus produktus.
Cukura diabēts ir tikai vecu ļaužu slimība.
Patiesībā ar to saslimt var jebkurā vecumā. Pirmā tipa cukura diabēts visvairāk piemeklē tieši jaunus cilvēkus, ar to nereti saslimst jau bērnībā. Otrā tipa cukura diabēts parasti attīstās mūža otrajā pusē, bet vērojama tendence, ka ar to slimo arvien jaunāki cilvēki.
Ja reiz esi nolemts diabētam, tad agri vai vēlu tu arī saslimsi ar to un kaut kāda profilakse ir veltīga.
Tas attiecas uz pirmā tipa cukura diabētu, kura īpatsvars ir aptuveni 10%. Otrā tipa cukura diabētu lielākoties var novērst ar veselīga dzīvesveida palīdzību - ievērojot racionāla uztura principus, sportojot utt. Ārsts var nozīmēt arī specifiskus medikamentus. Visnopietnāk par to jādomā cilvēkiem, kuriem ar diabētu slimo kāds no tuviem radiniekiem, bet arī pārējiem veselīgs dzīvesveids ir vajadzīgs.
Varētu jau rūpēties par diabēta profilaksi, bet tas ir ļoti dārgi. Tad jau ārstēšana būs lētāka.
Patiesībā veselīga dzīvesveida principu ieviešana ikdienā neprasa milzīgus naudas ieguldījumus. Apspriežoties ar savu ārstu, dzīvesveidu var mainīt pakāpeniski, soli pa solim atsakoties no sliktiem paradumiem un aizstājot tos ar labiem. Toties cukura diabēta un tā komplikāciju ārstēšana maksā dārgi. No veselības aprūpes budžeta vienam pacientam ar diabētu vajag krietni vairāk līdzekļu nekā tam, kuram diabēta nav. Ja cilvēkam iestājušās vēlīnās diabēta komplikācijas - izmaiņas acīs, nierēs, asinsvados -, tad ārstēšanas izdevumi pieaug vēl vairāk.
Diabēts padara cilvēku par invalīdu, kurš nespēj strādāt.
Tā notiek tikai tad, ja par diabētu neliekas ne zinis, to laikus neatklāj un neārstē. Taču lielākā daļa cilvēku, kuriem ir diabēts un kuri seko ārstu norādījumiem, turpina dzīvot aktīvu dzīvesveidu, strādāt, ceļot un pavadīt brīvo laiku tāpat kā veselie.
