Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2015. gadā rekordlielam iedzīvotāju skaitam – 224 cilvēkiem – konstatēta ādas vēža bīstamākā forma – melanoma, bet vairāk nekā 1500 iedzīvotājiem reģistrētas citas ādas vēža formas, līdz ar to ierindojot ādas vēzi pirmajā vietā starp visiem onkoloģisko slimību veidiem. Dati par pagājušo gadu vēl nav pieejami.
Ņemot vērā satraucošo situāciju ādas vēža jomā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, aprīļa beigās Rīgā notika Baltijas dermatoskopijas forums, kurā piedalījās eksperti no visas pasaules - līdz šim vērienīgākā konference ar mērķi diskutēt par ādas vēža agrīnās diagnostikas iespējām un uzlabot Latvijā praktizējošo dermatologu un onkologu zināšanas un iemaņas agrīni diagnosticēt dažādas ādas audzēju formas. Pasākumu rīkoja biedrība Dermatologi pret ādas vēzi un Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedra.
Ārstēšana - dārga
Īpaši slikti rādītāji ir ādas vēža pacientu mirstības ziņā, kas saistīts ar medikamentu nepieejamību Latvijas pacientiem metastātisku audzēju gadījumā. «Efektīva ārstēšana ir dārga,» uzsver biedrības Dermatologi pret ādas vēzi valdes priekšsēdētājs dermatologs Raimonds Karls (attēlā), «tās izmaksas sasniedz līdz 100 000 eiro gadā. Latvijā šādu ārstēšanu pacientiem faktiski saņemt nav iespējams. Ņemot vērā pašreizējos likumus, pacientam jārēķinās ar maksājumu vismaz 14 000 eiro apmērā no savas kabatas.»
Vajadzīga mikrogrāfiskā ķirurģija
Konferencē tika uzsvērts, ka Latvijā pēc iespējas ātrāk nepieciešams ieviest Moha (Mozas) ķirurģiju, kas ļauj veikt audu izmeklēšanu vēl operācijas laikā un kas spētu palīdzēt recidivējošo ādas audzēju gadījumā. Tā ir mikrogrāfiskā - ar mikroskopu kontrolējamā ķirurģija. Operācijas gaitā pacientam vietējā anestēzijā ārsts veic ļoti plānu audzēja slāņu noņemšanu slāni pa slānim. Katrs gabaliņš tiek nekavējoties sasaldēts un plānos griezumos skatīts zem mikroskopa. Izgriešanu turpina, līdz paraugos vairs nav ļaundabīgu šūnu. Metode saglabā veselus apkārtējos audus un tiek uzskatīta par precīzāko, to lieto arī sarežģītas piekļuves vietās, kādas ir, piemēram, deguns, auss, mute, plakstiņi.
Jāiesaista viedierīces
«Zviedrijas pieredze liecina par ievērojamiem panākumiem telemedicīnas un teledermatoloģijas jomā, izmantojot mūsdienu digitālo ierīču plašās iespējas, piemēram, parastu mobilo telefonu izmantošana tieši tādos gadījumos, kad nav iespējams kaut kādu apsvērumu dēļ nokļūt pie speciālista,» informē R. Karls.
No «alfabēta» līdz dermatoskopam
Lai uzlabotu bēdīgo situāciju ādas vēža diagnostikas un ārstēšanas jomā, šobrīd galvenais būtu līdzīgi kā visā pasaulē uzsākt virzību no ABCDE algoritma slimības agrīnai pamanīšanai uz dermatoskopisku izmeklēšanu, kas ļauj identificēt audzēju krietni pirms ABCDE pazīmju parādīšanās. Šīs pazīmes, kas pasaulē labi zināmas kopš 1985. gada, tautā sauktas arī par «dzimumzīmju alfabētu», bieži minētas dažādās publikācijās un informatīvajos materiālos: A (asimetrija) - sadalot veidojumu uz pusēm (jebkādā virzienā), tas nav simetrisks; B (no angļu valodas vārda border) - veidojuma malas ir neregulāras, izplūdušas, tam ir neskaidras robežas; C (colour) - veidojumā saskatāmas vairākas krāsas, kas var būt no gaiši brūnas līdz tumši brūnai, melna, balta, sārta; D (diametrs) - veidojuma diametrs ir 5 mm un lielāks; E - (evolving) - strauji progresējoša attīstība, arvien izteiktāka pacelšanās virs ādas līmeņa, palielināšanās.
Tagad jāveido sabiedrības izpratne par to, ka būtiski ir vērsties pie ārsta nevis tad, kad parādījušās šīs pazīmes, bet jau laikus - lai noskaidrotu savu kopējo riska līmeni. «Šobrīd visiem ekspertiem ir vienota nostāja par ādas audzēju iemesliem,» saka R. Karls. «Tas ir cilvēka gaišās ādas fototips un dzīves laikā uzkrātās ultravioletā starojuma stundas - kā dabiskos saules staros, tā solārijos. Tāpēc akūti svarīga kļūst ādas vēža agrīna diagnostika, jo tikai tā var izvairīties no bēdīgām sekām.
Ja audzējam novēro ABCDE pazīmes, tad tas vairs nav agrīns, bet bieži vien vēlīns. Vēlīna audzēja ārstēšana ir dārga un nav simtprocentīgi garantēta. Turpretī, agrīni konstatēta, jebkura ādas audzēja forma ir izārstējama pilnīgi. Labāka situācija ir, piemēram, ar melanomas agrīno formu ārstēšanu, imūnterapiju, viroterapiju - tā ir pieejama un nav tik dārga.»
Dermatoskopija
Pirmoreiz ierodoties uz ādas veidojumu izmeklēšanu ar dermatoskopu, pacienti reizēm ir izbrīnīti - domājuši, ka dermatoskops būs lielgabarīta aparāts, bet ārsts ņem rokā pavisam nelielu ierīci, kas atgādina lupu, kaut ko pagaismo un tad pavēsta labas vai ne tik labas ziņas. Pat nepieskaroties ādas virsmai, ar dermatoskopa palīdzību ārsts var redzēt pazīmes, kas nav saskatāmas ar neapbruņotu aci, konstatēt kādas jaunas detaļas, kas var norādīt gan uz prognozi, gan ārstēšanu, gan arī ļauj atrast tādus veidojumus, kuri vizuāli ir neuzkrītoši. Melanomu dermatoskopija uzķer, pirms vēl parādījušās minētās klīniskās ABCDE pazīmes. Un, jo agrīnāk to nosaka, jo labākas izredzes uz izārstēšanos. Ierīcē tiek izmantota polarizētā gaisma, kura novērš atspulgu no ādas virsmas un iekļūst dziļāk ādā. Dermatoskopijā iegūto attēlu iespējams pārnest uz datoru un saglabāt, lai varētu novērtēt veidojuma izmaiņas īsākā vai ilgākā laika posmā. Iespēja izsekot veidojumu attīstībai dermatologiem ir palīdzējusi veikt daudz jaunu atklājumu un saprast krietni vairāk - kā ādas jaunveidojumi rodas, par ko tie pārvēršas, kāpēc pārvēršas, kādas ir to īpatnības dažādos cilvēka mūža posmos. Citās valstīs ar dermatoskopu rīkojas gan ģimenes ārsti, gan medicīnas māsas, kuras apguvušas skrīninga pamatzināšanas, lai spētu atšķirt, kuri ādas veidojumi ir labdabīgi, kuri aizdomīgi un tāpēc to attēli sūtāmi dermatologam. Ir publicēti arī dati par cilvēkiem ar augstu ādas vēža risku, kuri ar šo metodi sekmīgi veic ādas pašapskati.
